Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. jūnijs, 2016
Drukāt

Cik izplatīta ir apdrošināšanas atlīdzību izkrāpšana? “LA” aptauja (1)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs foto

Sanita Rubene, “Compensa Vienna Insurance Group UADB” Latvijas filiāles Atlīdzību departamenta vadītāja: “Gadījumi, kad atklāta krāpniecība, veido ne vairāk par 1% no visiem atlīdzību pieteikumiem. Nopietnākie un populārākie krāpšanas gadījumi saistīti ar automašīnu zādzībām, atslēgu viltošanu, kā arī inscenētām avārijām. Lai gan pavisam nelielā skaitā, tomēr tiek pieredzēti arī gadījumi ar īpašumu apdrošināšanu pēc ugunsgrēka – tiek gan slēpti patiesie ugunsgrēka izcelšanās cēloņi, gan arī viltoti dokumenti vai pierādījumi par zaudējumu patiesajiem apjomiem. Risinājumi būtu jāmeklē arī politiskā līmenī, sakārtojot attiecīgās likumdošanas normas.”

 

Dace Ivaska, AS “If P&C Insurance” valdes locekle: “Visbiežāk krāpšanas mēģinājumi notiek OCTA un KASKO apdrošināšanas veidos, jo tie ir populārākie. Turklāt par šiem krāpniecības mēģinājumiem notiesāšanas gadījumā netiek piemērots liels sods, kas savukārt iedrošina potenciālos krāpniekus mēģināt viegli tikt pie brīviem naudas līdzekļiem. Visbiežāk inscenēti ceļu satiksmes negadījumi notiek apļveida krustojumos, kā arī iebraucot vai izbraucot no tiem. Mūsu pieredze rāda, ka bieži KASKO krāpnieciski gadījumi notiek grūti identificējamās vietās – meža ceļos, uz maznozīmīgiem ceļiem, savukārt OCTA gadījumi visbiežāk konstatēti, braucot apļveida kustībās vai stāvlaukumos un to piebraucamajos ceļos. Viens spilgts krāpšanas gadījums mūsu kompānijā saistīts ar īpašuma apdrošināšanu, kad vainīgā persona tika sodīta ar reālu brīvības atņemšanu.”

 

Ivars Vismanis, “ERGO” Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors: “Ar potenciāliem krāpšanas mēģinājumiem visbiežāk saskaramies transporta apdrošināšanas segmentā. Īpaši rūpīgi izvērtējam gadījumus, kad saskaņotais paziņojums par notikušu avāriju apdrošinātājam tiek iesniegts dažu dienu laikā pēc OCTA polises iegādes. Vairāk nekā puse šo pieteikumu raisa pamatotas aizdomas par krāpnieciskiem nodomiem. Arī avārijas mēdz būt speciāli izraisītas nolūkā izkrāpt naudu – visbiežāk apļveida krustojumos un autostāvvietās. Ir gadījumi, kad krāpnieki satiksmes apļos pat pavadījuši ilgāku laiku, nemitīgi riņķojot un gaidot avārijas situācijai piemērotu mirkli.”

 

Iveta Rijniece, AAS “BTA Baltic Insurance Company” Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore: “Latvijā izkrāpto apdrošināšanas atlīdzību apjoms ir vidēji 10% no visu izmaksāto atlīdzību skaita. Visvairāk krāpšanas gadījumu ir transporta apdrošināšanas veidos. Visbiežāk negodprātīgie klienti cenšas iegūt atlīdzību, norādot nepatiesu negadījuma norises laiku un apstākļus, kā arī dažreiz speciāli iekārtojot negadījuma vietu. Tomēr krāpšanas mēģinājumi konstatēti arī īpašuma, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanā. Cilvēki krāpjas ne tikai gadījumos, kad runa ir par ievērojamām naudas summām, bet arī tad, ja, piemēram, zaudējumu apmērs ir salīdzinoši neliels – no 200 līdz 300 eiro. Tas liecina, ka cilvēki uzskata – pieprasot nelielas naudas summas, ir lielāka varbūtība, ka šādus gadījumus apdrošinātājs nepārbaudīs. Viņi neapzinās, ka par krāpšanu neatkarīgi no summas apmēra saskaņā ar Krimināllikumu paredzēta kriminālatbildība. Cilvēku iztēle bieži vien ir apbrīnojama, un viņi mēdz būt ļoti radoši, mēģinot slēpt negadījumu patiesos ap­stākļus vai inscenēt notikumu gaitu. Nereti ar evakuatoriem ved savus sasistos spēkratus uz iepriekš notikušu auto avāriju vietām, izkaisa papildu stiklus un tad ziņo par negadījumu. Daži pat apzināti iestumj savu auto dīķī vai kādā citā ūdenstilpē. Ik gadu “BTA” novērš nepamatotu atlīdzību izmaksu vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā. Konstatēto krāpšanas gadījumu skaits pieaug, tāpēc izaicinājumu šajā jomā netrūkst.”

 

Egīls Sīlis-Jaunsīlis, “BALTA” Drošības pārvaldes vadītājs: “Krāpniecības tendences ir mainīgas, un tās ir saistītas gan ar ekonomisko situāciju, gan vēlmi iedzīvoties. Ir divu veidu krāpniecība – individuālā, ar mērķi mazināt zaudējumus konkrētajā situācijā, kas lielākoties tiek realizēta spontāni, un organizētā, kura tiek plānota mērķtiecīgi un ar iepriekšēju nodomu. Visvairāk krāpšanas gadījumu saistīti ar transporta apdrošināšanu – inscenētas avārijas, mēģinājumi pieteikt atlīdzību par negadījumiem, kas faktiski notikuši pirms polises iegādes u. c. Otrajā vietā ierindojas plānotas zādzības īpašumos. Krāpšana nelaimes gadījumu apdrošināšanā ir retāk sastopama, un lielākoties tā ir vēlme pieteikt apdrošināšanu jau pēc, piemēram, traumas vai operācijas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tāda apdrošināsana, arī ir krāpšana. Cik nav bijuši dzirdēti gadījumi. Apdrošinājis esi. Pienāk reize saņemt atlīdzību. Nekā vai tik smieklīga, ka apraudās cilvēki.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+