Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. augusts, 2016
Drukāt

1120 kilometri gar Vidusjūru. Ar velosipēdu

Foto no Edvīna Ždanoviča arhīvaFoto no Edvīna Ždanoviča arhīva

Edvīns Ždanovičs kopā ar savu nupat universitāti beigušo draudzeni Ievu no Lietuvas pērnajā rudenī metās piedzīvojumā un ar velosipēdu no Francijas pilsētas Marseļas aizbrauca līdz pat Gibraltāram, kopumā uz divriča veicot aptuveni 1120 kilometru.

Kad velobraukšana ir sirdslieta

“Jau kādu laiku biju domājis par savu velotūri – skatījos video, meklēju informāciju un padomus, turklāt jau iepriekš sev biju sagādājis nepieciešamo ekipējumu,” atklāj Edvīns. Velobraukšana ir latvieša sirdslieta. “Mana draudzene Ieva pagājušajā vasarā pabeidza universitāti, un mums vēl nebija konkrēta plāna, ko darīt tālāk, tāpēc piedāvāju viņai doties velobraucienā. Jau pirms tam ar velosipēdiem bijām braukuši no Lietuvas uz Latviju.”

Tiesa, šoreiz iecerētais velobrauciens bija krietni garāks, tāpēc bija nepieciešama pamatīga sagatavošanās: iegādāts ekipējums, Ievai aptuveni par 300 eiro sarūpēts jauns velosipēds, nopirktas autobusa biļetes uz Marseļu. Iecerētajam piedzīvojumam bija jāparūpējas arī par rezerves kamerām un riepām, kā arī pumpjiem un skrūvju atslēgām. Tā kā Edvīns par šādu ceļojumu bija domājis jau ilgu laiku, ekipējumu sev viņš jau bija sagādājis.

“Ieva iepriekš bija dzīvojusi Marseļā, tāpēc varējām tur dažas dienas uzkavēties un nobriest braucienam. Sākotnēji mums pat nebija konkrēta plāna – vienkārši nolēmām braukt uz Spānijas dienvidiem,” pauž Edvīns. Jaunieši, kuriem abiem šobrīd ir 24 gadi, savu velobraucienu sāka oktobra vidū, bet jau ātri vien viņiem savā ceļojumā nācās veikt būtiskas izmaiņas. “Francijā bijām tikai piecas dienas, jo kļuva diezgan auksts un Ieva apslima. Tobrīd bijām nobraukuši ap 300 kilometru, bet laikapstākļu dēļ nolēmām no Perpiņānas uz Valensiju doties ar vilcienu. Jā, tas ir krietns attālums, bet Spānijā tomēr bija krietni patīkamāk, un, ierodoties Valensijā, tur bija ap 25 grādiem silts.”

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+