Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. septembris, 2014
Drukāt

Ministrija grasās zinātniekiem naudu atņemt, lai atkal iedotu
 (15)

Foto - LETAFoto - LETA

Eiro banknotes.

Gandrīz 21 miljons eiro, kas valsts budžetā atvēlēts valsts pētījumu programmām, ir nepietiekama summa, lai atbal­stītu visus pētījumus, kas būtu nepieciešami valsts attīstībai. Tā otrdien secinājusi valdība.

Valdība nekļūs dāsnāka


Tas gan nenozīmē, ka valdība nolēmusi kļūt dāsnāka pret zinātni. Valsts pētījumu programmas (VPP) varētu saņemt vairāk naudas, nekā iepriekš bija paredzēts, taču nav zināms, no kādiem avotiem papild­finansējums nāks. Iespējams, VPP tiks finansētas uz citu zinātnieku rēķina.

VPP no 2014. līdz 2017. gadam paredzēti 
20 987 361 eiro vai gandrīz 5,7 miljoni gadā. Tika izsludināts konkurss pētījumiem, ko zinātnieki varētu veikt VPP ietvaros. Varēja pieteikt projektus vien sešās valsts noteiktajās prioritārajās jomās (sk. uzziņu). Pētnieciskos projektus iesniedza aktīvi, un tie tika iesniegti par lielāku summu, nekā iespējams finansēt – gandrīz par 33 miljoniem eiro.

Projektus izvērtēja īpaša komisija, tiem tika veikta gan zinātniskā, gan tautsaimnieciskā ekspertīze. Pirmo veica ārvalstu eksperti, otro – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi. Komisija pēc valdības dotā mandāta izvirzīja septiņus atbalstāmos projektus, kuri ekspertīzēs bija ieguvuši visvairāk punktu starp attiecīgajā nozarē pieteiktajiem projektiem. Taču IZM komisijas lēmums nepatika, un tā, akadēmiķa, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora Ivara Kalviņa vārdiem runājot, “sāka uzurpēt varu” un izvirzīja vēl septiņus atbalstāmus projektus.

Otrdienas valdības sēdē IZM pārstāvji centās panākt, lai Valsts pētījumu programmām tiktu piešķirti vēl 5,5 miljoni eiro. Pusmiljons nāktu no naudas, kas nav izlietota, finansējot aukļu pakalpojumus, un pārējo no naudas, kas paredzēta zinātniskās darbības nodrošināšanai – tas nozīmē naudas atņemšanu Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Zinātņu padomei un tās finansētajiem pētījumiem.

Aiz borta vai tomēr ne


Nevar noliegt, ka “aiz borta” palikušie projekti arī varētu būt gana svarīgi un to pieteicēji ir pietiekami respektabli. Piemēram, LZA prezidents Ojārs Spārītis pieteicis projektu Latvijas vēstures, valodas, kultūras, vērtību izpētei “Letonika”, bet Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela – pētījumu par Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēju inovatīvā vidē. Komisija aicināja abus pētījumus apvienot un, tā kā pētnieki to nedarīja, neatbalstīja nevienu no tiem. Pēc komisijas lēmuma pie naudas pētījumam netika arī viens no starptautiski zināmākajiem Latvijas zinātniekiem – Andris Ambainis, kurš vēlas pētīt nākamās paaudzes informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, precīzāk, iespējas veidot un attīstīt kvantu datorus. Tikmēr IZM šos un vēl četrus uzskata par atbalstāmiem, kaut vai uz citu zinātnieku rēķina. I. Kalviņš toties teic: “LZP finansē tos projektus, kas neiekļaujas prioritātēs, tomēr arī ir svarīgi. Piemēram, pētniecība organiskās sintēzes jomā VPP ietvaros netiek veikta. Ja nebūs arī LZP finansējuma šai jomai, valsts šo jomu vispār vairs nefinansēs. Ja nebūs LZP projektu, radīsies problēmas arī augstskolu profesoriem, kuriem jānodarbojas ar pētniecību saskaņā ar Augstskolu likumu.”

Kāda jēga ekspertiem


Zinātnieki norāda arī uz IZM tiesisko nihilismu, jo valdības pieņemtie noteikumi par finansējuma sadali VPP paredz, ka lēmumus par atbalstāmiem projektiem pieņem komisija, nevis IZM. “Kāda tad bija jēga algot ārvalstu ekspertus, sasaukt 20 komisijas sēdes, ja galu galā finansējumu dalīs pēc IZM ieskata?” vaicā I. Kalviņš. Valdība gan nolēma, ka komisijas atbalstītie projekti jāfinansē noteikti, bet pārējos septiņus arī finansēs, nepasakot, no kādas naudas tas būtu darāms. Zinātnieku vidē ir bažas, ka neskaidrais valdības lēmums ļaus IZM tomēr īstenot sākotnējo plānu: atņemt zinātniekiem, lai iedotu zinātniekiem.

Jāpiebilst, ka arī noteikumi, kas noteica, kā komisijai jādala nauda, tiek kritizēti. Piemēram, par to, ka finansējumu saņem attiecīgās prioritātes labākais projekts, nevis labākie no visiem iesniegtajiem. Neoficiāli dzirdēts, ka daļa finansējumu neieguvušo zinātnieku pat gatavi doties uz Administratīvo tiesu.

Formāli projekti, par kuru apstiprināšanu vēl tiek lauzti šķēpi, tiek īstenoti jau kopš 1. jūlija. Novembrī IZM zinātniekiem prasīs atskaites par paveikto, kaut nauda varbūt nebūs vēl ieskaitīta.

Diemžēl IZM atbildīgo amatpersonu viedokli par šo situāciju nebija iespējams uzzināt. Ministrijā ieteica sazināties ar Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktori Agritu Kiopu, kurai darbadienas laikā neatradās laiks sarunai.

Tuvāko gadu laikā Latvijai būs jāiemaksā Eiropas Savienības (ES) kopīgajā budžetā aptuveni simts miljoni eiro, lai varētu darboties ES pro­gramma “Horizont 2020”, kuras ietvaros konkursa kārtībā finansējumu izpētei iegūst visas ES zinātnieki. Svarīgi, lai Latvijas zinātniekiem būtu tik liela kapacitāte, lai viņi piesaistītu vismaz tik daudz naudas, cik Latvija pro­grammā iegulda. Diemžēl iepriekšējā struktūrfondu periodā zinātnieki spēja piesaistīt vien aptuveni pusi no tā, ko Latvija ieguldīja.

Uzziņa


Prioritārie virzieni Valsts pētījumu programmai (2014. – 2017.) un šobrīd atbalstītie projekti


* “Vide klimats un enerģija” – Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei

Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē


* “Inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas” – Kiberfizikālās sistēmas, ontoloģijas un biofotonika drošai & viedai pilsētai un sabiedrībai

* “Sabiedrības veselība” – Biomedicīna sabiedrības veselībai

* “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana” – Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgstpējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas

Lauksaimniecības resursi ilgtspējīgai kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai Latvijā


* “Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība” – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai

* “Letonika” – komisija neatbalstīja nevienu no projektiem, aicinot divus projektus apvienot

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Latvijas zinātnieku prestižs jau ilgstoši tiek grauts sabiedrības acīs. Tas nav nekas jauns.

  2. Letonika valsts finansēts projekts? Mājas lapa, par kuras izmantošanu ir jāmaksā. Varētu domāt, ka tur ir kāda vērtīga informācija. Tikai pats primitīvākais. Veco padomju vārdnīcu ievietošana? Eiropas projekti ir pieejami par velti un tur latviešu valoda ir sasaistīta ar visām Eiropas valodām. Enciklopēdiskais materiāls? Ieguglējiet un visu dabūsiet. Ja nu kāds kompartijas sekretārs tikai Letonikā, tad nekā. Lētāk ir aiziet uz bibliotēku un izlasīt Padenciklopēdijā. Būtu vēl veidojuši moderno latviešu valodas terminu vārdnīcu. Deimžēl iepelējusī padzinātnieku kohorta un viņu izaudzinātie pēcteči pat nesaprot, par ko ir runa.

  3. Drīzāk izskatās pēc kārtējās apcirpšanas.

  4. šoreiz IZM rīkojas pareizi, vienkārši daži vecie buki nevar pieļaut, ka izm tos vairs neklausa.

  5. Vai kāds ir testējis kāda ir bērniem šodien atmiņa? Pārbaudiet to un jūs būsiet šokā. Es savos 56 gados varu iegaumēt dzejas pantus piecas reizes ātrāk, nekā mūsdienu vidējo klašu skolēni. Pie kam tā tendence aizvien pasliktinās. Šeit ir jāmeklē citi iemesli, neviens Latvijā nekontrolē elektromagnētisko lauku ļaunprātīgu izmantošanu. Es kā cilvēks, kurš šo problēmu diendienā esmu pētījis 8 gadus varu apgalvot, ka Latvijā notiek masveida bērnu apzināta mērķtiecīga debilizācija, izmantojot visjaunākās tehnoloģijas. Man Latvijas Drošības policija atsūtīja atbildi, ka viņu rīcībā neesot nekādas aparatūras elektromagnētisko lauku noteikšanai. Vai kāds spēj iedomāties lielākus melus. Jāprasa tikai kāpēc tiek melots?

  6. Zinātne Latvijā vairs nevienu no vadības neinteresē. Laikā, kad informācijas kara apstākļos atņem visu Letonikai, nedod iespēju strādāt vēsturniekiem, analītiķiem, humanitārajiem pētniekiem, nozīmē pilnīgu valsts nodevību, tehnokrātu stulbumu, ierēdņu tuvredzību. Kad atkal gribēs LV okupēt, tad varas vīri varēs brēkt – kur ir patriotisms, zemessargi, skolnieku rotas, kur valsts idejas un vērtības. Un nebūs nekā, jo jau tagad viss zūd. Tad varēs okupantiem aizbīdīt priekšā vienu lielu Mildronāta tableti, ko ķīmiķi pa sadabūto un humanitārajām zinātnēm norauto naudu būs bijuši piešķīruši sev, vai izvilkt un jaunajiem okupantiem pārdot latvisko gēnu banku, kas nofinansēta, bet par to ko domā cilvēki, ko zina par vēsturi un kā audzināti – nospļauties. Valdībām nevajag ne Letoniku, ne Latvijas cilvēkus, ne tos, kas turpina ticēt zinātnes izdzīvošanai. Brauciet ātrāk prom, nekā latviska te vairs nebūs, jo tā kopēji zinātnē tiek likvidēti.

  7. Aiz borta palikusi “Letonika” – tas skan kā zaimi. Un tas pateicoties Latvijas zinātnes padomei? Letonikas pētījumu programai Latvijas valstī vajadzētu būt pirmajai prioritātei, kas janodrošina, un tad runāt par citām.

    • “Kad runā lielgabali, tad mūzas klusē” – par Letonikas būtību ļoti spēcīgi pateica VVF Apvienotajā Pasaules Latviešu 3. kongresā, ar piebildi:”…nekādā gadījumā, ne pie kādiem apstākļiem nedrīkst apturēt….”
      Atkal “uzmešana” – atkal jezuītiskais:”Klausies manos vārdos, neskaties uz darbiem”?

  8. Kāds var pateikt, kāds Latvijai labums no tām dāņu un amerikāņu ģiftīm , ko it kā Kalviņš sintezējis?
    Tīri finansiāli teiksim.

  9. Cien. raksta autore! Vai nevarētu paskaidrot, kam nauda tiks atņemta? Jo no raksta neizrietēja, ka kādam tiks atņemts, tajā tikai izskanēja I.Kalviņa bažas par nākotni, kurām ar šābrīža situāciju nav cēloņsakarības. Kāpēc neviens neceļ trauksmi, ka tiek iznīcināts mūsu Latvijas valsts pamats – humanitārās zinātnes , jo bez VPP “Letonika” Latvijas kultūra – vēsture, valoda, filozofija beigs pastāvēt (jau trešo mēnesi humanitārie zinātnieki saņem tikai 100 eiro mēnesī no bāzes finansējuma)? Cieņa un atbalsts IZM ministrei, kas cenšas nepieļaut kultūras pamatu iznīcināšanu.

    • Un cik ta Krišjānis Barons par dainu vākšanu mēnesī saņēma? Kultūra – tas ir tas, kas paliek pāri tad, kad viss ir atņemts. Nepielūdzami tuvojamiem tam brīdim, kad skaidri varēs saredzēt tos pamatu patiesos apmērus – un fantastiskās LNB būvniecības un uzturēšanas izmaksas tikai tuvinās to brīdi…..
      p.s. Un OM arī pāris miljonus piešķīra. Mācās, študenti, mācās….

      • Spriežot pēc Barona muzeja Rīgā , dzīvokļa un mēbelējuma, bada maizē mūsu dainu tēvs Krišjānis Barons nemira viss. Salīdzinājums ar pagātni ir gaužām nekorekts un pat stulbs. Labāk paskatieties, kā nacionālās humanitārās zinātnes finānsē citās Eiropas valstīs , tad sapratīsi Latvija ir galīgi pakaļgalā.

        • Iz Kr.Barona biogrāfijas datiem, lai cien. apjēgtu Eiropas reālijas:
          “1867. gadā pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja par privātskolotāju. Sastādījis bibliogrāfisku rādītāju “Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem”,[9] ko 1868. gadā izdeva Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrība, tādējādi Kr. Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu bibliogrāfu.[3] No 1880. līdz 1893. gadam strādāja Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā kā vācu valodas skolotājs.” Vikipēdijas raksts.

Draugiem Facebook Twitter Google+