Bēgļiem nodrošinās ne tikai veselības aprūpi, bet arī veselības apdrošināšanu uz gadu 6
Patvēruma meklētāju un bēgļu uzturēšanai 2016. gada valsts budžetā ir paredzēti 5,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības fondu nauda. Bet ar to vien nepietiks – būs nepieciešami papildu līdzekļi, par kuriem Ministru kabinets lems atklātā sēdē 29. septembrī, kad uzklausīs Iekšlietu ministrijas darba grupas ziņojumu par imigrantu uzņemšanu.
Neoficiāli zināms, ka katram bēglim vai viņa ģimenei tiks piesaistīts individuāls konsultants, kurš palīdzēs imigrantam atrast darbu un dzīvesvietu, koordinēs latviešu valodas apmācību. Ja būs nepieciešams, nodrošinās izglītības pārkvalifikāciju, kā arī palīdzēs tikt pie sociālā atbalsta un veselības aprūpes.
Par bēgļu vai personu ar alternatīvo statusu integrāciju atbildēs Labklājības ministrija un Kultūras ministrija.
Imigrantiem paredzēta arī veselības aprūpes apdrošināšana uz gadu. Nav gan zināms, kuras apdrošināšanas firmas ar to nodarbosies un kur Veselības ministrija šim nolūkam ņems naudu, ja tās katastrofāli trūkst pašmāju cilvēku ārstēšanai.
Pasaules veselības organizācija (PVO) ir norādījusi, ka migrantiem, kas ierodas Eiropā, visbiežāk ir nelaimes gadījumos iegūti ievainojumi, ar pārsalšanu saistīti veselības traucējumi jeb hipotermija, sirds un asinsvadu saslimšanas, grūtniecība, diabēts, hipertensija, psihosociālā disfunkcija, atkarība no alkohola un narkotikām un arī tuberkuloze.
Bērni, dzīvojot sliktos, kā arī nehigiēniskos apstākļos, un nesaņemot pietiekamu uzturu, īpaši pakļauti augšējo elpošanas ceļu infekciju riskam, kā arī vēdera darbības traucējumiem un ādas infekcijām, tāpēc valstīm, kur viņi ierodas, jāspēj nodrošināt akūtā veselības aprūpe viesmīlīgā, dāsnā vidē, iesaka PVO un norāda, ka ikvienam patvēruma meklētājam un bēglim, ja nepieciešams, jānodrošina augstas kvalitātes veselības aprūpe bez diskriminācijas pēc dzimuma, vecuma, reliģiskās piederības, nacionalitātes vai rases. Eiropas vakcinēšanas plānā 2015. – 2020. gadam norādīts, ka migrantiem ir jābūt pieejamai vakcinācijai, kā arī informācijai par to.
Veselības ministrija atteicās izpaust, kur tā plāno atrast naudu imigrantu ārstēšanai, jo ar Iekšlietu ministriju esot vienošanās, ka par šiem jautājumiem nerunāšot, kamēr nebūs pilnībā izstrādāta bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas programma.
Šogad agrāk nekā citkārt beigusies nauda, lai pacienti varētu saņemt ambulatoro aprūpi par valsts līdzekļiem, tāpēc valdības vadītāja Laimdota Straujuma izdevusi rīkojumu veselības ministram Guntis Belēvičam rast risinājumu, lai cilvēki nepaliek bez ārstēšanas. Veselības ministrs nupat pieprasījis Finanšu ministrijai piešķirt vēl 6,7 miljonus eiro no Latvijas prezidentūrai pārpalikušās naudas (valsts budžeta likumprojektā šim mērķim ieplānoti jau 7,7 miljoni eiro) valsts slimnīcām valsts galvoto kredītu dzēšanai. Ja būšot vēl papildu miljoni, tad slimnīcām atradīšoties nauda, lai turpinātu sniegt ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus no valsts naudas maka. Pagaidām nav zināms, vai valdība nolems migrantu ārstēšanai piešķirt papildu naudu, vai tā būs jāmeklē Veselības ministrijai uz sava rēķina.
Tiesībsargs jau norādījis un darba grupa ņēmusi vērā, ka patvēruma meklētājiem ar 2,15 eiro dienā ir par maz, lai paēstu un iegādātos nepieciešamās preces. Visticamāk, ka arī šim nolūkam būs nepieciešams vairāk naudas no valsts naudas maka.
Uzziņa
Izdevumi 2016. gadā – 5 555 487 eiro:
100 000 eiro – patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” uzturēšanai;
2 080 871 eiro – Daugavpils aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra uzturēšanai;
100 955 eiro – atlīdzībai un pabalstiem “Muceniekos”;
600 889 eiro – atlīdzībai, medicīnai, ēdināšanai Daugavpilī;
2 469 772 eiro – ES fondu nauda iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.
Avots: Finanšu ministrija
