Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. augusts, 2015
Drukāt

Dzimtenē atgriežas arī tie, kuriem ārzemēs bijušas gana labas karjeras iespējas (14)

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

“Domāju, ka Rīgā šobrīd ir pat plašākas iespējas veidot karjeru nekā daudzās citās Eiropas pilsētās,” ir pārliecināta uzņēmuma “Statoil Fuel & Retail” personālatlases un stratēģijas vadītāja Liene Pumpure. Iemesls labajām karjeras iespējām ir diezgan daudz attālināto biznesa centru, kas izveidojušies Rīgā. Turklāt tie veidojas aizvien vairāk. Arī “Statoil Fuel & Retail” ir šāds biznesa centrs. “Starptautiskie uzņēmumi, kuri te veido savas filiāles vai biznesa centrus, augsti novērtē mūsu cilvēku izglītības līmeni, svešvalodu zināšanas un attieksmi pret darbu,” teic L. Pumpure. Viņa atzīst, ka interese par Rīgu kā vietu, no kuras saņemt pakalpojumus, saistīta arī ar zemākām darbaspēka izmaksām, nekā tās būtu, piemēram, Skandināvijā. Proti, algas te ir zemākas, nekā būtu jāmaksā līdzīga līmeņa darbiniekiem otrā Baltijas jūras krastā. Taču arī dzīves dārdzība Latvijā nav tik augsta kā Skandināvijā.

Meklē darbiniekus ārvalstīs

Biznesa centrā “Statoil Fuel & Retail”, pēc aptuvenām aplēsēm, vismaz desmitā daļa darbinieku savulaik dzīvojuši un strādājuši ārvalstīs.

Tas nav nejauši, jo, attīstot biznesa centru Rīgā, uzņēmums sadarbībā ar Latvijas vēstniecībām Skandināvijas valstīs meklējis tur darbiniekus – ne tikai aizbraukušos Latvijas pilsoņus, bet arī zviedrus, dāņus un norvēģus, kuri būtu gatavi strādāt Rīgā. Skandināvu valodas pratēji tiek meklēti tāpēc, ka tieši no Rīgas tiek sniegti grāmatvedības, klientu apkalpošanas un citi pakalpojumi visai “Statoil” grupai.

“Statoil Fuel & Retail” nebūt nav vienīgais attālinātais biznesa centrs, kas no Rīgas apkalpo gandrīz visu Skandināviju. Tāpēc darba tirgū aizvien pieprasītāki un grūtāk atrodami kļūst cilvēki ar norvēğu, zviedru vai dāņu valodas zināšanām. Ir gan uzņēmumi, kuri gatavi pieņemt darbā tos, kam šo zināšanu nav nemaz, un nepieciešamo valodu iemācīt. Tikmēr “Statoil Fuel & Retail” tomēr meklē tādus darbiniekus, kam ir vismaz pamatzināšanas kādā no minētajām valodām. Šobrīd darbam klientu apkalpošanas jomā nepieciešami dāņu un zviedru valodas pratēji. Uzņēmumam attīstoties, tuvākā gada laikā būšot vajadzīgi pat simts jauni darbinieki. Šobrīd visvairāk tiek meklēti finanšu un IT speciālisti, kuri gan savā darbā lielākoties varot iztikt ar angļu valodas zināšanām.

Kādas prasmes būtu jāapgūst jauniešiem, kuri nākotnē vēlētos veidot karjeru starptautiskā uzņēmumā? Pirmkārt, nepieciešamas svešvalodu zināšanas. Ir amati, kuros var iztikt tikai ar angļu valodas prasmi, bet daudzos amatos ar to vien nepietiks. “Es iesaku izmantot iespējas studēt ārzemēs. Tad studiju laikā var gan augstā līmenī apgūt svešvalodas, gan paplašināt savu redzesloku, pierast pie starptautiskas vides,” teic Gunta Januma, kas 13 gadus pavadījusi Dānijā – tur studējusi tirgus ekonomiku un strādājusi, bet tagad atgriezusies Latvijā. L. Pumpure piebilst: studijas ārzemēs “liek izkāpt no savas kastes”, un arī tas daudz ko dod personības attīstībai.

Pasaules elpa tepat Rīgā

Jautāju gan Guntai, gan viņas kolēģiem ar darba pieredzi ārvalstīs, kāpēc nolēmuši atgriezties Latvijā.

Guntas darbavieta Dānijā bijusi Latvijas vēstniecība, tāpēc tā nu sanācis, ka vispirms viņa palīdzējusi organizēt “Statoil Fuel & Retail” darbinieku meklēšanu, bet pēcāk pati nolēmusi strādāt šajā uzņēmumā. “Piesaistīja tas, kā uzņēmums sevi prezentēja, tā filozofija. Tā sakrita apstākļi, ka bija vai nu jāatgriežas Latvijā, vai jādodas līdzi vīram, kam beidzās darba līgums Dānijā, uz Zviedriju. Nolēmu vismaz pamēģināt ar bērniem dzīvot Latvijā, jo viņu latviešu valodas prasme sāka šķobīties,” stāsta Gunta.

Interesanti, ka tagad Gunta dāniski runā labāk nekā, dzīvojot Dānijā, kur bieži vien lieliski var iztikt tikai ar angļu valodas prasmēm. Tagad Gunta strādā nodaļā, kas tepat, no Latvijas, nodrošina apkalpošanu uzņēmuma klientiem Dānijā un līdz ar to saziņa dāņu valodā ir viņas ikdiena.

No Dānijas Latvijā atgriezies arī Aleksandrs Kostrovs. Viņš tur pavadījis piecus gadus, studējot digitālo mārketingu un komunikāciju. Dāniju studijām izvēlējies, jo tur tās ir bez maksas. Vēlāk strādājis videoproducēšanas jomā, taču ģimenes apstākļu dēļ un arī draugu pierunāts atgriezies Latvijā. “Patiesībā es arī nespēju Dānijā iedzīvoties, nejutos tur kā savējais,” viņš atzīst. Studējis angliski, tāpēc dāņu valodā runāt nav iemācījies un to apguvis tikai pēc atgriešanās Latvijā un darba sākšanas “Statoil Fuel & Retail”. “Viena mana draudzene, kas vispār ir no Krievijas, bet dzīvoja Dānijā, atrada darbu “Statoil Fuel & Retail” Rīgā. Tad nolēmu: ja pat viņa brauc strādāt uz Rīgu, kāpēc to nevaru darīt es, ja pats esmu no Latvijas,” stāsta Aleksandrs. Arī viņš strādā Dānijas klientu apkalpošanas jomā, taču tagad veido uzņēmuma iekšējo blogu.

Dina Lapa toties sešus gadus pavadījusi Īrijā, kur studējusi banku zinības un strādājusi. Pēdējā Dinas darbavieta svešumā bija lielākā Īrijas banka, kur viņa strauji kāpa pa karjeras kāpnēm, līdz atbildēja par visas skaidrās naudas apriti bankas filiālē. “Sapratu: ja neatgriezīšos Latvijā tagad, vēlāk to izdarīt būs vēl grūtāk,” atceras Dina. Kaut arī tieši tobrīd bija ekonomiskā krīze, Dina 2008. gadā atgriezās Latvijā. Sākumā bija citi darbi un nodarbes, bet vēlāk nonāca “Statoil Fuel & Retail”, kur vispirms bija jaunākā grāmatvede. “Es zināju, ka gribu strādāt lielā starptautiskā uzņēmumā, un apzināti savu CV sūtīju tikai uz savu tagadējo darbavietu,” teic Dina. Tagad viņa vada Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas debitoru nodaļu, proti, atbild par norēķiniem ar klientiem minētajās valstīs, ienākošiem maksājumiem u. c. Jau pirms darba sākšanas “Statoil Fuel & Retail” Dina nedaudz prata dāņu valodu. Tagad darba specifika ir tāda, ka valodas prasme neuzlabojas, taču aizmirst arī to nevar, jo nākas, piemēram, lasīt e-pastus dāņu valodā. “Man atraksta e-pastu dāniski, bet es varu atbildēt angliski,” tā Dina skaidro darba specifiku starptautiskā vidē. Darba valoda katrā uzņēmuma nodaļā var atšķirties. Piemēram, ja darbā jāsazinās ar klientiem no Dānijas un arī nodaļas vadītājs ir no šīs valsts, nodaļas darba valoda, visticamāk, būs dāņu.

Cilvēki, kuri ilgstoši dzīvojuši ārzemēs, bieži vien pieraduši pie starptautiskas vides. Ja Latvijā atrasts darbs starptautiskā uzņēmumā, ir iespēja, dzīvojot dzimtenē, tomēr joprojām just pasaules elpu. “Tā ir vērtība, ka ik dienu dzirdu dažādas valodas, iepazīstu cilvēkus, kuri nāk no dažādām valstīm,” teic Gunta.

“Ja esi uz karjeru orientēts un esi gatavs daudz ieguldīt savā attīstībā, arī Latvijā vari daudz sasniegt,” atzīst Dina.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. riebjas sadi rakstini. pats 2 gadi stradaju uk, vilka majas, atbraucu. Cereju, ka situacija ir labaka kluvusi pa tiem 2 gadiem uk, bet atduros pie sasistas siles. Te tu nevienam nesi vajadzigs ja negrasies stradat par 600 euro. itka varetu pietikt ja neatrautu jobnuta valsts 200 euro nodoklos. izsmieklis, es pelnot 1200 euro uk tik daudz pat nodoklos nesamaksaju menesi ka te no 600 euro aldzinas. plus vel uk tev vesalibas aprupe par velti, a te adu par acim velk nost. man ka cilvekam ar sliktu vesalibu, tas ir svarigi. Un teikt, ka skandinavija vai citur eiropa dzives izmaksas ir lielakas neka te LV ir klaji meli!!! Te LV ir vel dargak. ire vien riga maksa mazam studio dzivoklitim 200-250 euro. tad var parekinat cik paliek pari no 400 euro uz rokas ko sanem. plus vel protams rekini par dzivokli janomaksa un vari sukat pirkstu, partikai jau nesanaks… ravos 2 darbos lai savilktu galus, guleju pa 3-4 stundam sutka, ta pusgadu pavilku, tad nu i nahuj so valsti! Tinos atpakal uz UK. Te LV ir tikai klaja nirgasanas par cilvekiem… Ka jau si raksta teica ”Zemas darba speka izmaksas” tas ir VERGU darba algas eiropas savieniba… Visus aicinu pamest so bomzu zemi!!!

  2. Nu cik var tos brīnumus stāstīt par saujiņu cilvēku? Es strādāju smagi gan fizisku, bezgala stresainu, gan arī “garīgu” darbu, mēnesī jānostrādā vairāk nekā 210 stundas lai būtu vismaz 600 Eur (par spīti tam, ka pasūtījumu summas, kurus taisam, iet krietni tūkstošos, neko papildus par tiem nesaņemu), atvaļinājumu īstu neesmu redzējis divus gadus, no tā arī nebūtu jēgas, jo dzīvošanai vien pietiek un aizbraukt nekur nevaru, savukārt atvaļinājuma naudu izmaksā tikai līdz ar nākamo algu, nevis atvaļinājuma sākumā. Še tev, es šai valstij vairs neticu, ja tiešām smagi strādājot un kapitālā stresā jūtos kā pilnīgs ubags un reizēm esmu gribējis šķirties no dzīves, sevišķi ja darba devējs notur darba vietā ar represīvām metodēm.

  3. Tik tāds sīkums Atbildēt

    Tik tāds sīkums, tādā Skandināvijas uzņēmumā darbs nav nodrošināts uz visu mūžu.
    Pēc max 7 gadiem, ja nebūs paaugstinājums amatā – visiem vadošie amati nepietiek- palūgs meklēt darbu citur …

  4. Nu vai tiešām tas ir kāds bries,īgi veiksmīgs piemērs.

    Beidziet slavinā un rakstīt muļķības. Nav un nebūs nekādas laba darba iespējas Latvijā!

    Cik ir aizbraukuši? Un divi atgriezušies?

    Varbūt ieskatieties realitātei acīs: alga nesalīdzināma un darba stressa pakāpe tāpat. Kādas ir perspektīvas un izaugsmes iespējas salīdzinājumā ar ārvalstīm?

  5. Valdiibas propaghanda idiotiem ! 🙂

  6. Malači!Saucam savējos atpakaļ,tad nebūs,kur imigrantiem braukt.

  7. Skaisti jau ir klausīties šos veiksmes stāstus bet diemžēl no visa šī raksta izriet-aizbrauc uz ārzemēm,izskolojies pa velti un brauc atpakaļ strādāt un maksāt nodokļus valstij kurā tie pazūd kā melnajā caurumā!Kāpēc mūsu pašu universitāšu beidzēji netiek pie šiem “lieliskajiem darbiem” bet gan brauc uz ārzemēm laimes zemi meklēt?!Nu nav kaut kas kārtībā šajā valstī un tās likumdošanā u.t.t!!!

  8. Atgriezzaas paldies dievam. Metiisimies visi dejaas un nevaldaamaa priekaa. Glaabeeji muudu ir klaat. Nu tik viss ies, kaa smeereets. Pilniiga nirvana buus visai palikussajai glupajai tautai.Vaidzeetu kaadus pabalstus labi brangus dot. Nabadzinni tak parunaat arii vairs dzimtajaa meelee buus gruuti. Muuzzu svessumaa , kaa teikt trimdaa pavadiit nav joki.Nu mees vieteejie jaasamet naacijas glaabinnam.

    • ej izgāz žulti citur. šādi cilvēki un šādi stāsti ir mūsu nākotne, jo, lai Latvija kļūtu par turīgu, veiksmīgu un modernu valsti, ir ļoti svarīgi, ka šādi cilvēki atgriežas un ietekmē visus ar savu pieredzi.

  9. Skaista pasaciņa pirms gulētiešanas. 95% no tiem kas atgriežas ir vai nu savārījuši ziepes vai arī tikuši izmesti par sliktu darbu. Abos gadījumos zeme svilst zem kājām un fiksi jāatgriežas Latvijā

    • Pazīstu vairākus, kas atgriezās pēc lauku īpašuma iegādes Latvijā, jo skuju UK nopirksi 20 ha lauku saimniecību ar mežu.

      • protams ja gribi but totals laukis un ar purnu pa govs sudiem maukt, tad perc uz vella parausanu savu tizlo zemi… es ka gribu but kulturas dala, lai dzive butu ko atcereties un lai atceras mani, tad pa govs mesliem netaisos rakaties

    • Savdabigs tev tas pazinu loks! Man visi zinamie cilveki atgriezas gimenes un draugu del!.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+