Foto-Karīna Miezāja

Dzimtenē atgriežas arī tie, kuriem ārzemēs bijušas gana labas karjeras iespējas 17

“Domāju, ka Rīgā šobrīd ir pat plašākas iespējas veidot karjeru nekā daudzās citās Eiropas pilsētās,” ir pārliecināta uzņēmuma “Statoil Fuel & Retail” personālatlases un stratēģijas vadītāja Liene Pumpure. Iemesls labajām karjeras iespējām ir diezgan daudz attālināto biznesa centru, kas izveidojušies Rīgā. Turklāt tie veidojas aizvien vairāk. Arī “Statoil Fuel & Retail” ir šāds biznesa centrs. “Starptautiskie uzņēmumi, kuri te veido savas filiāles vai biznesa centrus, augsti novērtē mūsu cilvēku izglītības līmeni, svešvalodu zināšanas un attieksmi pret darbu,” teic L. Pumpure. Viņa atzīst, ka interese par Rīgu kā vietu, no kuras saņemt pakalpojumus, saistīta arī ar zemākām darbaspēka izmaksām, nekā tās būtu, piemēram, Skandināvijā. Proti, algas te ir zemākas, nekā būtu jāmaksā līdzīga līmeņa darbiniekiem otrā Baltijas jūras krastā. Taču arī dzīves dārdzība Latvijā nav tik augsta kā Skandināvijā.

Reklāma
Reklāma

Meklē darbiniekus ārvalstīs

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Biznesa centrā “Statoil Fuel & Retail”, pēc aptuvenām aplēsēm, vismaz desmitā daļa darbinieku savulaik dzīvojuši un strādājuši ārvalstīs.

Tas nav nejauši, jo, attīstot biznesa centru Rīgā, uzņēmums sadarbībā ar Latvijas vēstniecībām Skandināvijas valstīs meklējis tur darbiniekus – ne tikai aizbraukušos Latvijas pilsoņus, bet arī zviedrus, dāņus un norvēģus, kuri būtu gatavi strādāt Rīgā. Skandināvu valodas pratēji tiek meklēti tāpēc, ka tieši no Rīgas tiek sniegti grāmatvedības, klientu apkalpošanas un citi pakalpojumi visai “Statoil” grupai.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Statoil Fuel & Retail” nebūt nav vienīgais attālinātais biznesa centrs, kas no Rīgas apkalpo gandrīz visu Skandināviju. Tāpēc darba tirgū aizvien pieprasītāki un grūtāk atrodami kļūst cilvēki ar norvēğu, zviedru vai dāņu valodas zināšanām. Ir gan uzņēmumi, kuri gatavi pieņemt darbā tos, kam šo zināšanu nav nemaz, un nepieciešamo valodu iemācīt. Tikmēr “Statoil Fuel & Retail” tomēr meklē tādus darbiniekus, kam ir vismaz pamatzināšanas kādā no minētajām valodām. Šobrīd darbam klientu apkalpošanas jomā nepieciešami dāņu un zviedru valodas pratēji. Uzņēmumam attīstoties, tuvākā gada laikā būšot vajadzīgi pat simts jauni darbinieki. Šobrīd visvairāk tiek meklēti finanšu un IT speciālisti, kuri gan savā darbā lielākoties varot iztikt ar angļu valodas zināšanām.

Kādas prasmes būtu jāapgūst jauniešiem, kuri nākotnē vēlētos veidot karjeru starptautiskā uzņēmumā? Pirmkārt, nepieciešamas svešvalodu zināšanas. Ir amati, kuros var iztikt tikai ar angļu valodas prasmi, bet daudzos amatos ar to vien nepietiks. “Es iesaku izmantot iespējas studēt ārzemēs. Tad studiju laikā var gan augstā līmenī apgūt svešvalodas, gan paplašināt savu redzesloku, pierast pie starptautiskas vides,” teic Gunta Januma, kas 13 gadus pavadījusi Dānijā – tur studējusi tirgus ekonomiku un strādājusi, bet tagad atgriezusies Latvijā. L. Pumpure piebilst: studijas ārzemēs “liek izkāpt no savas kastes”, un arī tas daudz ko dod personības attīstībai.

Pasaules elpa tepat Rīgā

Jautāju gan Guntai, gan viņas kolēģiem ar darba pieredzi ārvalstīs, kāpēc nolēmuši atgriezties Latvijā.

Guntas darbavieta Dānijā bijusi Latvijas vēstniecība, tāpēc tā nu sanācis, ka vispirms viņa palīdzējusi organizēt “Statoil Fuel & Retail” darbinieku meklēšanu, bet pēcāk pati nolēmusi strādāt šajā uzņēmumā. “Piesaistīja tas, kā uzņēmums sevi prezentēja, tā filozofija. Tā sakrita apstākļi, ka bija vai nu jāatgriežas Latvijā, vai jādodas līdzi vīram, kam beidzās darba līgums Dānijā, uz Zviedriju. Nolēmu vismaz pamēģināt ar bērniem dzīvot Latvijā, jo viņu latviešu valodas prasme sāka šķobīties,” stāsta Gunta.

Interesanti, ka tagad Gunta dāniski runā labāk nekā, dzīvojot Dānijā, kur bieži vien lieliski var iztikt tikai ar angļu valodas prasmēm. Tagad Gunta strādā nodaļā, kas tepat, no Latvijas, nodrošina apkalpošanu uzņēmuma klientiem Dānijā un līdz ar to saziņa dāņu valodā ir viņas ikdiena.

No Dānijas Latvijā atgriezies arī Aleksandrs Kostrovs. Viņš tur pavadījis piecus gadus, studējot digitālo mārketingu un komunikāciju. Dāniju studijām izvēlējies, jo tur tās ir bez maksas. Vēlāk strādājis videoproducēšanas jomā, taču ģimenes apstākļu dēļ un arī draugu pierunāts atgriezies Latvijā. “Patiesībā es arī nespēju Dānijā iedzīvoties, nejutos tur kā savējais,” viņš atzīst. Studējis angliski, tāpēc dāņu valodā runāt nav iemācījies un to apguvis tikai pēc atgriešanās Latvijā un darba sākšanas “Statoil Fuel & Retail”. “Viena mana draudzene, kas vispār ir no Krievijas, bet dzīvoja Dānijā, atrada darbu “Statoil Fuel & Retail” Rīgā. Tad nolēmu: ja pat viņa brauc strādāt uz Rīgu, kāpēc to nevaru darīt es, ja pats esmu no Latvijas,” stāsta Aleksandrs. Arī viņš strādā Dānijas klientu apkalpošanas jomā, taču tagad veido uzņēmuma iekšējo blogu.

Reklāma
Reklāma

Dina Lapa toties sešus gadus pavadījusi Īrijā, kur studējusi banku zinības un strādājusi. Pēdējā Dinas darbavieta svešumā bija lielākā Īrijas banka, kur viņa strauji kāpa pa karjeras kāpnēm, līdz atbildēja par visas skaidrās naudas apriti bankas filiālē. “Sapratu: ja neatgriezīšos Latvijā tagad, vēlāk to izdarīt būs vēl grūtāk,” atceras Dina. Kaut arī tieši tobrīd bija ekonomiskā krīze, Dina 2008. gadā atgriezās Latvijā. Sākumā bija citi darbi un nodarbes, bet vēlāk nonāca “Statoil Fuel & Retail”, kur vispirms bija jaunākā grāmatvede. “Es zināju, ka gribu strādāt lielā starptautiskā uzņēmumā, un apzināti savu CV sūtīju tikai uz savu tagadējo darbavietu,” teic Dina. Tagad viņa vada Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas debitoru nodaļu, proti, atbild par norēķiniem ar klientiem minētajās valstīs, ienākošiem maksājumiem u. c. Jau pirms darba sākšanas “Statoil Fuel & Retail” Dina nedaudz prata dāņu valodu. Tagad darba specifika ir tāda, ka valodas prasme neuzlabojas, taču aizmirst arī to nevar, jo nākas, piemēram, lasīt e-pastus dāņu valodā. “Man atraksta e-pastu dāniski, bet es varu atbildēt angliski,” tā Dina skaidro darba specifiku starptautiskā vidē. Darba valoda katrā uzņēmuma nodaļā var atšķirties. Piemēram, ja darbā jāsazinās ar klientiem no Dānijas un arī nodaļas vadītājs ir no šīs valsts, nodaļas darba valoda, visticamāk, būs dāņu.

Cilvēki, kuri ilgstoši dzīvojuši ārzemēs, bieži vien pieraduši pie starptautiskas vides. Ja Latvijā atrasts darbs starptautiskā uzņēmumā, ir iespēja, dzīvojot dzimtenē, tomēr joprojām just pasaules elpu. “Tā ir vērtība, ka ik dienu dzirdu dažādas valodas, iepazīstu cilvēkus, kuri nāk no dažādām valstīm,” teic Gunta.

“Ja esi uz karjeru orientēts un esi gatavs daudz ieguldīt savā attīstībā, arī Latvijā vari daudz sasniegt,” atzīst Dina.