Egils Līcītis: Ar asākiem zobiem? 4
Niķupoļi viebjas, ka “Vienotība” tautai nav parādījusi godu, par Rīgas domes vēlēšanu listes pirmo numuru norīkodama zaļu, skābu, negatavu Ķirsi, kam par pilsētas lielvecākā godu būs jāspēkojas ar pašu Nilu Briesmīgo.
Tas ir pāragri izkārts baltais karogs un pļāpas no bailuļu puses, kuri pirmie laistos lapās, mēnesnīcā sastapušies pat ar viegli iereibušu Purčika sociāldemokrātu pulciņu treniņtērpos. Jārēķinās, ka pašlaik “Vienotība” atrodas sanācijas periodā. Viens ceļš no krustojuma ved uz likvidāciju un asenizāciju, ejot pa otru, partiju atkal var padarīt varenu. Kopš atņemta valsts uzturnauda, vienotībnieki ir pliki kā baznīcas žurkas un ātro kredītu ņēmēju rindā. Garos valdīšanas gados retojušās masīvu līderu rindas. Kur rast mēra kandidātu, kuram labā sabiedrība aplaudētu kā rokstāram un sauktu – oi, tas ir zelta cilvēks, šitais nudien aizpeldinās Nilu pa pilsētas kanālu!
Priekšsēdētājs Andris Piebalgs nav no Rīgas adrešu galda, otrkārt, pēc eiropeiska standarta kā partijas vadonis tikšot pieteikts par premjera amata kandidātu. Saeimas frakcijā ir nedaudzi ar “V” firmas zīmi tetovētie. Sašmucējušies – izslēgti, pārējie – reģionu grupai piederīgie. Kas zīmējas uz deputātu Vilni Ķirsi, starp esošiem pieejamiem kadriem tā nepavisam nav slikta izvēle. Garš, dūšīgs puisietis, saimnieciski domājošs ekonomists, kas Saeimā nesēž kā Grietiņa pie ratiņa un nav gluži uz mutes kritis, lai lunkanais LPSR vadītājs Ušakovs Ķirsi notiesātu kā odziņu.
Pašvaldību vēlēšanas būs pirmais pārbaudījums, vai jaunā “Vienotība” atdzims spēkā un dailē vai pārvērtīsies par izkaltušu vecu jumpravu, par kuru zvaigā pat mērijas kaķi. Daudz būs atkarīgs no Ķirša personīgi un salasītās žiperīgās Naglas, Tomāta un Plūmītes komandas. Jāsāk tūlīt, lai rīt aplenktais Ušakovs drošības dēļ pārceltos vadīt pilsētu no Rātsnama uz bunkuru. Miermīlīgos iedzīvotājus, vai tie austrumslāvi, latvieši, vai nēsā peisakus, jāuzkarsē par niknu, neapmierinātu rīdzinieku slāni, un Ķirša rīcībā tamdēļ ir mūsdienīgas, kolosālas tehnoloģijas. Pēc parauga var izvēlēties – vai pierādīt, ka dome nestrādā pilsētnieku labā vai ka pilsētas galva ir pārāk baudkārs trīskārt precējies vīrišķis, vai ka Ušakovs ir FIB izmeklēšanā. Nīkulīga korektuma un pavājas argumentācijas vietā moderni lietot adžikas asuma strostēšanas stratēģiju un tiešu runu. Ja piebaldzēni rīkosies pa vecam, bez mūru dragāšanas tehnikas paliks jaņos. Turpretī, ja atmaskos zociķus kā liekuļus, kas zemojas nevis Kārļa Marksa bārdas astra priekšā, bet pielūdz naudas pūķi, iesēs šaubas cilvēkos – vai astoņus gadus valdījušiem nesaimniekiem dot termiņa pagarinājumu. Ja skaidri parādīs, kas vārās saskaņiešu katlos, kur pa gabalu var saost kā strādnieku šķiras un grūtdieņu, tā kapitāla ienaidniekus, kas iedzīvojas kā zīda kreklos, tā kokvilnas maikās salīduši ektoparazīti, tad rīdziniekiem vairs negaršos Ušakova vakar sildītās zupas virtuve un pāries apetīte balsot par sarkanajiem. Tad cilvēki priecāsies – ko gan lielisku ar dedzību paveicis Vilnis Ķirsis!
