Ar atbildību par laukiem un jauniešiem 0
Saldus novada pašvaldības vēlēšanās ZZS saraksta līdere ir ilggadējā Latvijas Mazpulku organizācijas vadītāja un Druvas vidusskolas skolotāja Ilze Kļava.
Darbīga, atsaucīga, izpalīdzīga un moderna – par to saņēmusi arī “Latvijas Avīzes” rīkotā konkursa “Sieviete Latvijai” balvu par nesavtīgu darbu sabiedrības labā. Pieredze pašvaldības darbā iegūta, šajos četros gados darbojoties Saldus novada domē, un tagad Ilzei Kļavai ir savs redzējums, kā vairāk paveikt visa novada labā un izdarīt visu, lai arī jaunieši vēlētos atgriezties savos pagastos. Gan vadot daudzskaitlīgo Mazpulku organizāciju, gan darbojoties LZS rindās un gatavojoties vēlēšanām, Ilze ir dedzīga Kārļa Ulmaņa ideju aizstāve.
– Kāpēc izvēlējāties darboties LZS?
I. Kļava: – Iestājos partijā aiz pārliecības, ka esmu lauku patriote un vēlos strādāt sabiedrības labā. Es redzu, ka LZS kā vecākā partija Latvijā ar pamatīgu labo un pozitīvo pieredzi atdzims kā spēcīgs un labs instruments sabiedrības aktivizēšanai. Mūsu kopīgais mērķis ir Latvijas reģionu attīstība un latviskuma turēšana godā – tās ir partijas vērtības, kas man vislabāk patīk, un tāpēc arī esmu LZS biedre.
Vadot mazpulku darbu Latvijā, pēc vairākiem gadiem es sapratu, ka virzīt ideju par valsts un pašvaldību atbalsta sistēmas izveidi nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām var tikai caur partiju. Demokrātiskā valstī partijas ir veids, kā var ietekmēt situāciju, tiesa, šobrīd partiju prestižs sabiedrībā ir ārkārtīgi zems. Arī Saldus novadā partiju nodaļas ir nelielas, tikai 20 – 25 cilvēki.
Kad mani Saldus novada domē ievēlēja pirms četriem gadiem, man bija sajūta, ka es īsti neko nepārstāvu. Un tā ir slikta sajūta. Tāpēc es aicinu cilvēkus stāties partijā vai kļūt par tās atbalstītājiem. Tie būtu vismaz 10 cilvēki katrā pagastā, kas divas trīs reizes gadā tiktos ar deputātiem, ziņotu par problēmām un iespējām, gan izteiktu kritiku, gan uzmundrinātu deputātus.
Turklāt tā ir arī naudas lieta – ja katrs partijas biedrs samaksātu biedra naudu 10 latus gadā, tad nebūtu jāmeklē sponsori, lai izdotu partijas avīzi uz novada domes vēlēšanām.
– LZS vienmēr bijusi tā partija, kas turējusi godā un atcerējusies arī Kārli Ulmani, viņš ir arī mazpulku kustības aizsācējs.
– Pieņemu, ka cilvēki par Kārli Ulmani domā atšķirīgi, bet es ik pa laikam ieskatos viņa atziņu krājumā. Mēs arī savā pirmsvēlēšanu programmā pirmajā rindkopā ielikām Kārļa Ulmaņa ģeniālos vārdus: “Kādi ļaudis mums ir vajadzīgi? Ļaudis – nenopērkami. Ļaudis – stingri pret bagātības kārdinājumiem. Ļaudis – godīgi kā mazās, tā lielās lietās…” Tās desmit rindas ir pamats, uz ko būvējam savu programmu un meklējam cilvēkus, kas to varētu realizēt. Mūsu listē tādējādi pulcināti cilvēki, kuri ir savas dzimtās vietas patrioti, kārtīgi sava darba darītāji, un lielākā daļa no viņiem šobrīd nav tiešā veidā atkarīgi no pašvaldības budžeta. Mūsu mērķis ir attīstīt un redzēt visu Saldus novadu kopumā, neskatoties uz vietu, kur dzīvo deputāts. Es dzīvoju Jaunlutriņos, bet man ir jādomā par visiem novada iedzīvotājiem, arī saldeniekiem un Jaunauces iedzīvotājiem. Tā prasme ir jāiemācās. Un mums ir izdevies sapulcināt šādus cilvēkus.
– Vai sapulcināt cilvēkus bija grūti, jo daudzi uzskata, ka politika ir tāda netīra lieta?
– Pašvaldības līmenī var veidot absolūti tīru, caurspīdīgu un godīgu politiku.
Vienā no diskusijām teicu, ka tagad pie tā stingri turēšos – kad novadā ievēl 17 deputātus, tad nav jāveido pozīcija un opozīcija. Tam, kurš ir saņēmis visvairāk vēlētāju balsu, jākļūst par priekšsēdētāju, bet pārējiem jāsēžas pie galda un jāsāk strādāt. Mēs varētu paveikt divreiz vairāk, ja mēs strādātu kā vienota komanda.
Daudzi mani uzskata par ideālisti, bet esmu pārliecināta, ka novada līmenī tas ir izdarāms. Mūsu listē ir 19 kandidāti – puse no kandidātiem ir zemnieki, pārējie – kultūras un izglītības darbinieki. Ļoti labs līdzsvars. Ir gan ļoti pieredzējuši cilvēki, gan aktīvi jaunieši, un, veidojot programmu, bijām ļoti demokrātiski. Arī kārtas numuru sarakstā noteicām balsojot. To, kurš tiks ievēlēts, tāpat noteiks tikai un vienīgi vēlētājs.
– Vai cīņa par varu Saldū būs sīva?
– Novada vēlēšanās piedalās seši saraksti, kaut ko paredzēt ļoti grūti. Cilvēki balsos pēc atpazīstamības principa, vienlaikus vērtējot to, ko katrs jau ir izdarījis. Man gribas cerēt, ka par mani balsos jaunieši, jo nesen kādā aptaujā viņi man piešķīra nosaukumu “Jauniešiem draudzīgākais deputāts”. Pērn kopā ar jauniešiem izbraucu 200 kilometrus garu velomaršrutu pa Saldus novadu. Tas bija viens no vērtīgākajiem pasākumiem vairāku iemeslu dēļ, pirmkārt, trijās dienās izbraucām pa visiem 15 Saldus novada pagastiem, otrkārt, es sapratu, cik novads ir liels un cik slikti ir daži ceļi.
Bet pats galvenais – katrā pagastā mēs satikāmies ar aktīvākajiem cilvēkiem un vācām priekšlikumus attīstības programmai. Saņēmām vairāk nekā 80 priekšlikumus, visus iesniedzām, un lielākā daļa no tiem arī tika iestrādāti attīstības programmā. Ar to es gribēju parādīt cilvēkiem, ka mēs varam ietekmēt situāciju savā novadā un mums tas ir jādara.
Jaunietim ir jāredz sistēma, ka viņš var izteikt viedokli un viņu arī uzklausa.
– Vai šāds velomaratons varētu kļūt par tradīciju?
– Jā, tuvākajās dienās izsludināsim datumus un augustā rīkosim otro 200 km braucienu. Katru gadu varam mainīt brauciena tēmu, piemēram, katrā pagastā meklēt un apciemot vienu zemnieku saimniecību vai uzņēmumu. Lai jaunieši iepazīst labo pieredzi un vēlas strādāt savā novadā.
– Vai jaunieši, īpaši bijušie mazpulcēni, paliek laukos?
– Visi nepaliek. Bet daudz svarīgāk par palikšanu ir iemācīties darīt darbu. Un tā ir problēma, jo jauniešu bezdarbnieku skaits mums ir lielākais Eiropā. Ir jāiemāca bērnus strādāt jau no septiņu gadu vecuma. Tāpat nopietni jādomā, kā bērniem dot iespēju strādāt vasaras brīvlaikā. Mums Saldū vajadzētu mācīties no kolēģiem Kuldīgā, kuri pagājušajā gadā piemaksāja uzņēmējiem, kas ņēma darbā pusaudžus. Uzņēmējiem nav vēlmes ar jauniešiem krāmēties, bet tikai īstā darba vidē jaunietis iemācās, ka kaut kas ir jāizdara līdz galam, ka par kaut ko ir atbildība, ka kļūdas ir jālabo un katrs lats ir jānopelna.
– Jūs uzsvērāt, ka jaunieši ir īpaši atbalstāma iedzīvotāju grupa.
– Pirms četriem gadiem pieteicos kļūt par Saldus novada Jauniešu konsultatīvās padomes priekšsēdētāju. Mums izdevās izveidot sistēmu, ka katrā pagastā ir savs jaunatnes darba koordinators, tas ir kā papildu pienākums kultūras vai sporta dzīves organizētājam. Ir atrasti līdzekļi jauniešu pasākumiem, un man ir izdevies pārliecināt deputātus, ka jaunieši ir īpaša grupa – viņu ir ļoti maz, tāpēc īpaši aprūpējami, lai viņi vēlētos atgriezties savā pagastā un novadā.
Esam izveidojuši studiju stipendiju fondu un septembrī trīs Saldus novada pirmā kursa studentiem piešķirsim novada stipendiju 100 latus mēnesī uz visu studiju laiku. Mēs ceram, ka tie būs tie jaunieši, kas pēc mācībām atgriezīsies novadā. Veidojam arī novada studentu datubāzi un piedāvāsim viņiem bakalaura un maģistra pētījuma tēmas Saldus novadā.
Mēs varam piedāvāt pētīt to, ko mums tiešām vajag izpētīt, un piesaistīt vietējos studentus.
– Kādi darbi Saldū darāmi nākamajos četros gados?
– Programmā mēs daudz nesolām, jo ir grūti saprast, kāda būs situācija kopumā un kas vadīs novadu. Bet, pirmkārt, ir jāremontē ceļi, lai zemnieki un uzņēmēji var normāli pārvietoties un aizvest uz tirgu savu produkciju. Otrkārt, jāsakārto izglītības sistēma novadā. Skolai ir jābūt katrā pagastā. Prieks, ka jaunais izglītības ministrs ir sapratis, ka sistēma “nauda seko skolēnam” uz lauku skolu nevar attiekties. Savukārt Saldū un ap pilsētu mums ir jāizveido optimāls skolu tīkls.
Dažas skolas jāapvieno, vai tas kādam patīk vai ne. Tas jādara, lai beigtos strīdi skolotāju vidū, jo šobrīd mēs nesadarbojamies un dažreiz nesūtām bērnus uz kopējiem pasākumiem, jo visi baidās, ka otra skola tā var atņemt skolēnus. Tas ir absurds, un tā nedrīkst būt. Visi bērni jāmāca kopā un kvalitatīvi.
Pagastā skolai jābūt kā kultūrizglītības centram, kur skola ir vaļā līdz vēlam vakaram, bērni var vakaros sportot, bet pieaugušie – mācīties. Mums jāveido līdzsvars starp ieguldījumiem infrastruktūrā un ieguldījumiem cilvēkos. Mēs saremontējam zāles un kultūras namus, bet neparedzam pieklājīgas algas cilvēkiem, kas vada sporta nodarbības vai amatierkolektīvus. Cilvēki ir ļoti svarīgi. Reizēm var dziedāt arī šķūnī, ja ir kas diriģē. To cilvēku, kuri alkst kaut ko darīt laukos, jau ir ļoti maz, tie ir jāapzeltī un jāapčubina, lai tikai viņi tur paliek un strādā.
– Dzīvot var jebkurā novadā vai pagastā, taču tas sāpīgākais jautājums – kur strādāt? Vai Saldū ir viegli atrast darbu?
– Mums ir jāapzina tukšie, neizmantotie pašvaldības īpašumi – zemes un ēkas, kas ir pamestas, un jāsludina, ka mums ir tādas vietas, kur var kaut ko darīt. Šopavasar man kā deputātei divi uzņēmēji lūdza, lai palīdzu atrast dažus hektārus zemes, kur būvēt ūdeļu fermu.
Izrādās, ka uzņēmējiem trūkst informācijas par to, kur ir brīvas zemes, kur ir kāds, kas varētu to pārdot. Pašvaldībai jāpalīdz uzņēmējiem, un tad jau arī radīsies jaunas darba vietas. Varētu būt arī tā, ka cilvēki dzīvo pagastos, bet pa labu ceļu var izbraukāt uz darbu Saldū.
Arī laukos vēl var attīstīt mājražošanu, taču tad mums “Leader” programmā jādod ES atbalsts vismaz 75% apmērā. Daudzi vēlētos sākt mājražošanu, bet naudas trūkuma dēļ nespēj.
– Viens no jūsu uzdevumiem esot mazināt birokrātiju un normatīvismu.
– Jā, mums valstī un pašvaldībās ir ārkārtīgi daudz normatīvo aktu un šobrīd, ja vēl kādu jaunu pieņem, tad trīs noteikti būtu jāatceļ. Administrācija raksta ļoti daudz papīru, tādēļ sistēma ir jāvienkāršo un jāstrādā nevis ar papīriem, bet ar cilvēkiem. Lai veicinātu darba kvalitāti, biežāk būtu jāizmanto projektu princips, kad katrs zina, kas un cik ilgā laikā jāizdara, jo citādi izskatās, ka daži tikai nāk uz darbu, bet nestrādā rezultātam.
– Saldus moto ir “Medus piliens Kurzemē”. Kas no padarītā ir bijis kā medus piliens?
– Veiksmes stāstus var rakstīt par daudzajiem apgūtajiem infrastruktūras projektiem, par novada sportistu sasniegumiem, par daudzveidīgiem kultūras pasākumiem. Priecē Tūrisma informācijas centra ieviestā saldumu tūre, kurā ar Druvas saldējumu, Saldus “Gotiņām”, ceptuvju kārumiem un medus izstrādājumiem pilsēta un novads ir attaisnojis savu nosaukumu. Es lepojos ar Druvas skolā izveidoto Kurzemes jauno programmētāju skolu, kurā darbojas jaunieši no visa novada. Jaunieši mācās sestdienās, un viņu mērķi ir ambiciozi – startēt pasaules informātikas olimpiādēs! Programmētājs ir nākotnes profesija, un tā ir apmācība, kas jāattīsta vēl vairāk. Es esmu sapratusi, ka, tikai strādājot visiem kopā, mēs varam sasniegt izvirzītos mērķus. Visiem kopā mums jādomā, jādiskutē un jāmeklē problēmu risinājumi un jaunas iespējas!
Publikāciju apmaksā PO ”Zaļo un Zemnieku savienība”
