×
Mobilā versija
Brīdinājums +28.3°C
Meldra, Meldris, Melisa
Sestdiena, 21. jūlijs, 2018
7. decembris, 2017
Drukāt

Ar atvērtu sirdi ik dienu. Saruna ar Kristīni Garklāvu (13)

Foto - Zigmunds BekmanisFoto - Zigmunds Bekmanis

Kristīne Garklāva

Īsi pirms Ziemassvētkiem 17. decembrī televīzijas kanālā LNT gaidāms pašlaik notiekošās labdarības akcijas “Eņģeli pār Latviju” noslēdzošais pasākums – ziedojumu vākšanas koncerta tiešraide, kura viena no vadītājām tradicionāli būs LNT rīta ziņu raidījuma “900 sekundes” diktore Kristīne Garklāva. Viņa patiesi ir priecīga, ka var piedalīties un palīdzēt vismaz daļai ar autismu sirgstošu bērnu ģimeņu, kam šogad pievērsta īpaša uzmanība.

 

Tuvojoties gada beigām, tavas domas droši vien arvien vairāk saistās ar akciju “Eņģeļi pār Latviju”. Vai par labdarību sabiedrībai nevajadzētu domāt visu laiku, ne tikai Ziemassvētku gaidās?

Man šis rudens ir pagājis eņģeļu zīmē, jo kopā ar kolēģiem no LNT veidojām stāstus šī gada tēmai par bērniem, kuru diagnoze ir autisms, būtībā izdzīvojot viņu ikdienu. 17. decembrī notiekošais akcijas “Eņģeļi pār Latviju” noslēguma pasākums būs vainagojums visa gada darbam, tādēļ man prieks, ka ir arī Labestības diena – tilts no viena laba darba uz citu. Latvijā nepārtraukti notiek dažādas akcijas, taču arī bez tām cilvēkiem vajadzētu saprast, ka ikdienā visu gadu jābūt tolerantākiem un iejūtīgākiem vienam pret otru. Šogad akcijas īpašie vēstneši būs četri bērni, tostarp divi, kam ir autisma diagnoze, un esmu pateicīga visiem vecākiem, kuri sūta vēstules un stāstus par saviem bērniem un savu dzīvi. Tas man palīdz labāk sagatavoties akcijas noslēguma tiešraidei, dziļāk izprast problēmas, ar kurām saskaras ģimenes ar slimiem bērniem. Piemēram, uz ielas, veikalā vai sabiedriskajā transportā ar autismu sirgstoši bērni pirmajā mirklī pat nav atšķirami no citiem, un līdzcilvēkiem grūti saprast, ka šo bērnu sliktā uzvedība nav neaudzinātība, bet gan diagnoze. Vienā no emocionālākajām vēstulēm, ko saņēmu, kāda mamma stāstīja par tikšanos ar tēti, kam arī ir šāds bērns. Viņš atklājis, ka sabiedrības attieksmes dēļ kopā pastaigāties var doties tikai vēlā vakarā vai nakts stundās, kad uz ielām un parkos ir maz cilvēku. Man tas šķita briesmīgi. Tātad ar akciju “Eņģeļi pār Latviju” vien nepietiek. Mums, žurnālistiem, arī ikdienā biežāk jāstāsta par šādām situācijām, lai cilvēki atpazītu slimos bērnus un nenosodītu viņu vecākus.

Varbūt nepieciešams vairāk izglītojošu raidījumu?

Noteikti. To mēs sapratām, veidojot sižetus šai akcijai. Zinot autisma simptomus, kādam tas, iespējams, palīdzēs mainīt attieksmi pret līdzcilvēkiem. Tādēļ vajadzētu veidot vairāk izglītojošu programmu, jo situācija Latvijā ir diezgan dramatiska. Pēc oficiāliem datiem, mums ir maz bērnu un pieaugušo ar autiskā spektra traucējumiem, taču realitāte, visticamāk, ir cita. Pedagogiem bērnudārzos un skolās trūkst zināšanu, lai pamanītu šīs slimības agrīnos simptomus un palīdzētu vecākiem. Te nonākam arī pie nākamās problēmas – bērnu psihoterapeitu trūkuma, pie kuriem vizīte jāgaida pat veselu gadu, kas bērna attīstībā ir milzīgs laika periods. Tāpēc priecājos, ka šogad akcijā “Eņģeļi pār Latviju” radās iespēja pievērst īpašu uzmanību ar autismu slimiem bērniem. Ticu un ceru, ka tas var ietekmēt visu sabiedrību kopumā un vienlaikus to arī izglītot. Gatavojoties akcijas noslēgumam, pati esmu tik daudz ko uzzinājusi. Pamanot problēmas arī savā paziņu lokā, esmu iemācījusies redzēt plašāk.

Kā akcijā saziedotā nauda slimajiem bērniem palīdzēs reāli?

Šogad mums ir četri “Eņģeļi pār Latviju” vēstneši – pirmie rindā uz finansiālu atbalstu. Diviem ar autismu slimajiem bērniem saziedotā nauda tiks novirzīta viņu rehabilitācijai – terapijai, kas ir ilgs un dārgs process. Esmu redzējusi šo bērnu ārstēšanas tāmes, no kurām skaidrs, ka bez līdzcilvēku atbalsta ģimenes vienas pašas tās nevarēs apmaksāt. Rehabilitācijas programmas palīdzēs labāk iekļauties apkārtējā sabiedrībā un attīstīt dažādas maņas, lai viņi varētu kļūt par labiem darbiniekiem kādā konkrētā jomā. Vēl vienam bērnam nauda būs nepieciešama ortozei. Vienmēr ir liels prieks nākamajā gadā redzēt to bērnu progresu, kam esam šādā veidā palīdzējuši, jo ortozes ir ļoti dārgas, taču būtiski atvieglo bērnu dzīvi. Ceturtais bērns pārstāvēs pēkšņi saslimušo bērnu grupu, no kā neviena ģimene nav pasargāta. Viņam ziedotā nauda kalpoja par drošības spilvenu ārkārtas gadījumā, sniedzot palīdzību neplānotai operācijai, uz kuru nevarēja ilgi gaidīt. Šie četri akcijas vēstneši ar saviem stāstiem parādīs kopējo problēmu loku, ar kurām bērnu vecāki ir piekrituši dalīties. Bērni ir nofilmēti, tie, kuri varēja runāt, paši stāstīs, kā viņiem klājas. Palīdzību gaida vēl desmitiem bērnu, un visa saziedotā nauda tiks sadalīta rindas kārtībā atbilstoši ārstu norādījumiem.

Akcijas “Eņģeļi pār Latviju” noslēguma tiešraidi, kā ierasts, vadīsi kopā ar aktieri Kristapu Rasimu. Kā tu viņu raksturotu?

Brīnišķīgs kolēģis. Ieskaitot Labestības dienas pasākumus, kopā uz skatuves kāpsim jau sesto reizi. Šovasar piedalījos arī viņa vadītajā LNT raidījumā “Atklāj Latgali!”. Viņš ir īsts latgalietis, drošs atbalsta plecs, jo šī tiešraide emocionāli nav viegla. Viens otru pieskatām, vai kāda asara nav sabojājusi grimu, un Kristaps man vienmēr pasniedz roku, lai nesapinos garajā kleitā. Saskatoties vien zinu, ka viņam allaž ir ko teikt, un mēs abi šajā vakarā kopā izdzīvojam savu varoņu stāstus.

“Eņģeļi pār Latviju” ir stāsts par bērniem. Kā klājas taviem bērniem? Abi puikas nu jau paaugušies?

Ernests (6) un Fricis (3) apmeklē bērnudārzu, daudz laika pavada svaigā gaisā un mācās lasīt. Es viņiem cenšos stāstīt par cilvēkiem, kas mums apkārt, arī par tiem, kam vajadzīga palīdzība. Ziemassvētkos ar dāvanām kopīgi dodamies uz dzīvnieku patversmēm – tas mūsu ģimenē jau izveidojies par rituālu.

Kādas pasakas lasi dēliem priekšā?

Viņiem vislabāk patīk pašsacerētas pasakas. Cenšos lasīt arī latviešu tautas pasakas, kurās nav vardarbības. Stingri turos pie principa – ja mani bērni grib ieiet grāmatnīcā un nopirkt kādu grāmatu, to nekad neliedzu.

Kā piepildās sapnis par mazdārziņu? Pasniedzot puķu stādu, šādu novēlējumu pēdējā dzimšanas dienā tu “900 sekunžu” ēterā saņēmi no kolēģiem.

Šis stāds man joprojām atrodas darbā (smejas). Katru gadu pavasarī prātā nāk domas par mazdārziņu. Pamazām sāku ar puķēm un garšvielām, un arvien vairāk sāku novērtēt to, ko pati izaudzēju. Zemes pagaidām nav daudz, bet gan jau nonākšu arī pie kārtīgas platības.

 

Pieturzīmes

Bez kā tu nevari iedomāties savu dienu?

Bez kafijas un svaiga gaisa.

Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?

Emocionāla, zinātkāra, radoša.

Būtiskākais sasniegums darbā?

Piedalīšanās melno stārķu projektā un raidījumu cikla “Latvijas faili” ietvaros sižetu veidošana par Māri Štrombergu un Amerikas latviešiem, tostarp leģionāru Kārli Smiltēnu, kurš savulaik strādājis Volta Disneja studijā un ilustrējis Dž. Orvela “Dzīvnieku fermas” latviešu izdevumu.

Labākā izklaide?

Došanās dabā ar fotoaparātu.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Nebūtu slikti ja sievietes tēlojot smaidu,nerādītu arī smaganas.Šis komplekts nemaz nav tik pievilcīgs.

    • Nebūtu slikti paskatīties pašam (vai pašai) smaidot spogulī kā tad ir ar tām smaganām? Un vispār, ja grūti, nu neskaties taču, vai kāds Tev to spiež?

  2. Smiekli un prieks ir ok. Tikai lai tie ir virtā.

  3. Nu,nevar taču cilvēciņi,bez citu noņirgšanas.Sevišķi tādu,kuri dzīvē ir kaut ko sasnieguši.

    • Tieši tā. Rodas iespaids, ka komentē pārsvarā pašu mazvērtības kompleksu nomāktie un nu liekas paši sev labāki, ja noniecina citus. Tik slikti jau tomēr nedzīvojat, ja ir dators, ir i-nets, ir laiks rakstīt tizlus komentārus…. Bet vienalga, Kristīne un arī pārējie LNT rīta ziņu cilvēki ir jauki, nesamāksloti, atraktīvi.

  4. Viņa māk tikai zviegt.Neapskaužu kaimiņus!

  5. Spogulīt, spogulīt... Atbildēt

    Pārāk vīrišķīgi žesti, smiekli nevietā, slikts apģērbs, nevīžīgi mati, nervoza galvas klanīšana- varbūt daudz darba vienai sievietei? Tie agrie rīta raidījumi 900 sek. nenāk nevienam par labu- moderatores noveco straujā tempā- neizgulējušās, nogurušas. Kam vajadzīgs raidījums 2 stundu garumā jau no pulksten 6.00? Vienīgi pakurliem kaimiņiem pensionāriem, kuri ar savu TV tik agrā rītā pamodina vismaz vienu stāvu virs un vienu stāvu zem sava dzīvokļa.

  6. Tieši otrādi – Kristīne ir ļoti pozitīvs un atvērts cilvēks, smejas viņa tā, ka gribas smieties līdzi un tas uzlabo garastāvokli. Un humors LNT ziņu rītos ir inteliģents, tolerants. Īgņām iesaku ieslēgt citu TV kanālu, arī tur ir ziņas un skatīties uz kokainiem diktoru ģīmjiem. Vai labāk vispār neskatieties no rīta neko, ejiet ārā svaigā gaisā.

    • Līdzi smieties gan negribas, dažreiz kauns par šiem mākslīgajiem smiekliem un kolēģa aptaustīšanas.

    • Tieši par to arī es gribēju rakstīt, pilnīgi piekrītu! Tik “lipīgi” viņai smiekli, ka gribas smieties līdzi! Paldies, Kristīnīt, Tev par to!

  7. Nu kaut ko ļoti nepatīkamu izstaro šī būtne…

  8. Kad tu beigsi to tizlo zviegšanu rīta ziņās, pretīgi!

Draugiem Facebook Twitter Google+