Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. maijs, 2012
Drukāt

Ar auzām neiebraukt «auzās» 


auzas_leta

Pirmssvētku nedēļā Latvijas lielākais auzu pircējs a/s “Rīgas dzirnavnieks” pēc tirgus situācijas izvērtējuma paziņoja, ka valstī augstākās kvalitātes auzas “nosacīti ir deficīts un šī niša kopumā vērtējama kā neaizpildīta, tomēr ļoti perspektīva”. 


 

Uzņēmuma pārstāvji paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem aicina zemniekus audzēt auzas.

A/s “Rīgas dzirnavnieks” ģenerāldirektors Sandis Jansons atzīst – viņa vadītajam uzņēmumam, kas vairāk nekā pusi auzu produktu pārdod citās valstīs, patlaban nepietiek labas kvalitātes auzu. Iemesls – cilvēki vairāk cenšas ēst veselīgus pārtikas produktus. “Kvalitatīvu auzu niša Latvijā vērtējama kā ļoti perspektīva,” piebilst S. Jansons. Viņš teic, ka auzas salīdzinājumā ar rapsi, miežiem, kviešiem un rudziem ir stratēģiski mazāk svarīga kultūra (auzas biržās nepārdod). “Šā iemesla dēļ auzu sēju un kulšanu nereti veic pārāk novēloti, tāpēc graudi zaudē kvalitāti un ir pielīdzināmi lopbarības izejmateriālam,” teic S. Jansons. Uzņēmējs paredz, ka nākamo gadu laikā situācija varētu mainīties. 
auzastab

Maksa par tonnu auzu pērn bija Ls 100 – 120 (bez PVN). Tomēr jāņem vērā, ka “Rīgas dzirnavniekam” ik gadu vajag vien 10 000 tonnu auzu, kas no šā brīža kopražas neveido pat 10% lielu īpatsvaru. Ņemot vērā aizvadītā gada auzu vidējo ražību, šo daudzumu varētu izaudzēt aptuveni 5000 hektāros. Tātad 17% no auzu sējumu platībām.

Stendes Valsts laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece Sanita Zute teic, ka vēl pirms vairākiem gadiem zemniekiem par tonnu auzu maksāja 50 – 60 latus, turklāt pašam saimniekam raža bija jāaizved līdz pircējam. “Ar šādu cenu patiešām ir jāizvērtē, vai atmaksājas auzas kult,” tā S. Zute. Viņa atzīst – daudzi saimnieki patiešām grēko ar auzu sēšanas un kulšanas termiņiem, tāpēc visbiežāk izaug graudi ar mazu tilpummasu un lielu plēkšņainību. S. Zute stāsta, ka šajā sezonā bija jūtama ļoti liela interese par auzu sēklu, izpirkti Stendes institūta krājumi. Jārēķinās, ka gadījumā, ja visi auzu audzētāji izaudzēs labas, pārtikas kvalitātei atbilstošas auzas, tad, iespējams, būs grūti tās pārdot, turklāt kritīsies arī cena.

 

Viedoklis

Anrijs Šļaukstiņš, LPKS “Bauņi” valdes priekšsēdētājs: “Auzas mūsu kooperatīva biedri nolēma audzēt tāpēc, ka uzskatām tās par pietiekami ienesīgu un maz prasīgu kultūru. Jāņem gan vērā, ka labas auzas var iegūt vien tad, ja tās kuļ tad, kad šī kultūra ir nogatavojusies. To jāspēj darīt vienlaikus ar ziemāju un citu vasarāju kulšanu. Mēs to varam atļauties tāpēc, ka kooperatīvs ir uzstādījis vairākas graudu pirmapstrādes iekārtas. No 2700 ha labības sējumu auzas audzējam aptuveni 800 hektāros. Pērn no viena hektāra nokūlām gandrīz trīs tonnas auzu. Visu izaudzēto auzu daudzumu aizvien pārdodam “Rīgas dzirnavniekam”.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+