Dabā
Zaļā dzīvošana

Ar elektromobili uz Poliju: zviedru skolniece asi kritizē politiķus ANO Klimata konferencē1


15 gadus vecā skolniece Grēta Thunberga tā vietā, lai dotos uz skolu, katru dienu
pie Zviedrijas parlamenta ēkas protestēja pret valsts politiku klimata pārmaiņu
jautājumā.
15 gadus vecā skolniece Grēta Thunberga tā vietā, lai dotos uz skolu, katru dienu pie Zviedrijas parlamenta ēkas protestēja pret valsts politiku klimata pārmaiņu jautājumā.
Publicitātes foto

Katru piektdienu 15 gadus vecā Grēta Thunberga dodas uz Stokholmas centru, lai Zviedrijas parlamenta priekšā protestētu pret klimata pārmaiņām. Meitenes izmisuma solis izraisījis milzīgu atsaucību jauniešu vidū daudzās pasaules valstīs. Viņu ievērojuši arī politiķi – nupat ANO Klimata konferencē Polijā, Katovicē, vides aktīvistei bija iespēja runāt no tribīnes.

 

Neapmeklē skolu un streiko pie parlamenta

Uz Katovici Grēta kopā ar tēvu Svanti devās nevis ar lidmašīnu, bet elektromobili, pāris stundu lidojuma vietā ceļā pavadot divas dienas. Citas iespējas nebija, jo Thunbergi jau pāris gadus neizmanto aviosatiksmi. Uzsāktā pretstāve klimata pārmaiņām sagriezusi kājām gaisā ne tikai pašas meitenes ikdienas dzīvi, bet arī daudzus ģimenes paradumus. Grēta ir godīga un atklāta cīnītāja – ja aicini glābt planētu, sāc ar sevi un neslēpies aiz gludām frāzēm, jo šādām runām vairs nav laika!

Protestu pret Zviedrijas valdības vides politiku Grēta sāka pagājušā gada augustā.

Viņa negāja uz skolu, bet sēdēja pie parlamenta ēkas ar plakātu, uz kura bija rakstīts “Skolas streiks par klimatu”. Zviedru deputāti meiteni uz ietves sākumā pat neievēroja, vēlāk pa kādam pienāca klāt un izteica atzinību. Daži mudināja atgriezties pie mācībām, citi pasmīnēja, ka skuķis atradis veidu, kā bastot stundas. Viņai uz to bija skarba atbilde: “Kāpēc jaunam cilvēkam jāstudē savas nākotnes labā, ja neviens nedara pietiekami daudz, lai glābtu šo nākotni? Kāda jēga ielāgot kaut kādus faktus, ja mūsu politiķi ignorē pašus svarīgākos, kurus mums pavēstījuši vislabākie zinātnieki?“

 

Uzdod neērtus jautājumus

Apņemšanās kaut ko darīt pasaules labā nesākās vienā dienā. Jo vairāk skolotāja stāstījusi par vides problēmām, jo biežāk Grētai bija jādomā, kāpēc klimata jautājums cilvēkiem nav kļuvis par pašu svarīgāko. Sākusi vairāk lasīt un interesēties, un vienubrīd informācijas nasta kļuvusi par smagu. Vienpadsmit gadu vecumā viņa iedzīvojās smagā depresijā, pārstāja sarunāties, atteicās no ēdiena, negāja uz skolu, tiesa, savu darīja arī viņai diagnosticētā slimība.

Vecāki bija izmisumā, tēvs upurēja aktiera karjeru un palika mājās kopā ar meitu.

Grētas mamma Malena Ernmane ir pazīstama operdziedātāja ne tikai pašu zemē, bet arī ārvalstīs, 2009. gadā viņa pārstāvēja Zviedriju Eirovīzijas dziesmu konkursā. Reiz, kad māksliniece atgriezās no kādas uzstāšanās Japānā, meita pajautājusi, vai apzinās, cik daudz izmešu aiz sevis atstāj lidmašīnas, kurās viņa ceļo. Jo dienas, jo Grēta kļuvusi „zaļāka“ – atteikusies no gaļas un piena produktiem, stingri sekojusi līdzi elektrības taupīšanai utt. Konflikti ar vecākiem radušies ik uz soļa.

Thunbergi sevi uzskatīja par mūsdienīgu ģimeni, kas iestājas par cilvēktiesībām, aizstāv bēgļus un tādā garā, taču meitas jautājums, vai viņiem rūp arī ļaužu tiesības dzīvot uz zaļas planētas, samulsinājis. “Mēs, protams, bijām lasījuši dažādus rakstus par klimata pārmaiņām, taču īsti neaizdomājāmies par patiesajiem draudiem un pašu atbildību,“ atzīst Svante. Kļuva skaidrs, ka Grētas atveseļošanās atkarīga arī no viņu paradumu maiņas.

Četros gados ģimenē notikušas milzīgas pārmaiņas – tēvs pievienojies vegāniem, māte, kas, esot vēl ceļā uz veģetārismu, atteikusies no ceļošanas ar lidmašīnu un līdz ar to no ārzemju viesturnejām, ja kas nepieciešams, priekšroku dod lietotām mantām u. c. Ar degvielu darbināma auto vietā iegādājušies elektromobili, tagad tas palīdz nokļūt vietās, kur Grēta tiek aicināta uzstāties kā vides aktīviste. Meitas iedvesmots, par vides aizstāvi kļuvis arī tētis.

 

Turpinās streikot piektdienās

Grētas piemērs īsā laikā radis daudzus sekotājus tieši skolēnu un studentu vidū. Vissparīgāk protestus sākuši austrālieši – 15 tūkstoši jauniešu 30 vietās Austrālijā izgāja ielās ar plakātiem rokās, aicinot valdību kā vienu no pirmajiem darbiem pārtraukt ogļu ieguvi. Zviedrijā viņai pievienojušies ap trim tūkstošiem, par klimata pārmaiņām aktīvāk iestājas jauni ļaudis Beļģijā, Somijā, Vācijā un daudzās citās Eiropas valstis, kā arī ASV, Kanādā, Brazīlijā un Japānā.

Par augstāko sasniegumu var uzskatīt uzaicinājumu uzstāties ANO Klimata konferencē, kas gada beigās notika Polijas pilsētā Katovicē. Grēta nonāca žurnālistu, zinātnieku un politiķu uzmanības centrā, viņai bija privāta tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru un dota iespēja no tribīnes vērsties pie sanāksmes dalībniekiem.

Apmēram trīs minūšu garajā uzrunā meitene nesaudzēja politiķus: “Jūs sakāt, ka visvairāk mīlat savus bērnus, bet joprojām zogat nākotni viņu acu priekšā. Kamēr nesāksiet fokusēties, kas jādara šajā situācijā, mums nav cerību. Nevaram atrisināt krīzi, ja neatzīstam to par krīzi. Risinājumu varam rast, tikai mainot šo sistēmu kopumā.“ Viņa pārmeta, ka civilizācija tiek upurēta nelielam skaitam cilvēku uz pasaules, kuriem dota iespēja pelnīt milzīgas naudas summas. “Mūsu biosfēra tiek upurēta arī tādās zemēs kā manējā, lai bagāti cilvēki varētu dzīvot luksusā.“

Intervijās viņa uzsver, ka planētas nākotne ir pašu cilvēku rokās.

“Pārsteidzoši, ka ļoti daudzi vēl nezina un nesaprot, ka esam nonākuši ārkārtas situācijā.“ Grēta nav kaprīza meitene, kurai sagribējies nonākt uzmanības centrā, viņas zināšanas vides jautājumos atzinīgi novērtējuši arī ANO konferencē sastaptie pētnieki.

Saistītie raksti

“Skolas streiku par klimatu“ jaunā vides aktīviste sola turpināt katru piektdienu. Uz kādas žurnālistes jautājumu, kāpēc izvēlējusies šo dienu, meitene pavaicā pretim: “Un kāpēc ne?“

Rakstā izmantota arī ārzemju plašsaziņas līdzekļu informācija.

 

Galerijas nosaukums
LA.lv