Dabā
Kokteilis

Ar binokli dabā putnus vērot 16


Vēla vakara migrācijas vērošana jūrā pie Akmensraga – “Estbirding” apvienotā Latvijas–Igaunijas komanda “MammaDaba” pavasara putnu rallija laikā.
Vēla vakara migrācijas vērošana jūrā pie Akmensraga – “Estbirding” apvienotā Latvijas–Igaunijas komanda “MammaDaba” pavasara putnu rallija laikā.
Foto – Mariliis MÄRTSON

Ziema nemanāmi pārvērtusies pavasarī un pirmie gājputni jau klāt. Interneta vietnē “Dabas dati” vairāki dabas draugi novērojuši gan pirmās zosis (22.02.), balto stārķi un lauku cīruli (23.02.), gan ķīvīti (27.02.) un dziedošu mājas strazdu (1.03.)

Atgriežas vēl negribīgi

Baltā stārķa novērojumus gan apšauba Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) programmas “Gājputnu atlidošana” vadītājs Mārcis Tīrums. “Lidojumā balto stārķi it viegli var sajaukt ar pelēko dzērvi, jo abiem ir melni spārnu gali un gaiša mugura. Līdz šim stārķi vēl nekur nav manīti, bet dzērves gan – to skaits pēdējos gados ir stipri pieaudzis, kas izskaidro šīs sugas uzvedības maiņu, jo pirms simt gadiem, kad dzērvju bija maz, tās pamanīja tikai aprīļa vidū. Gājputnu atlidošanu maz ietekmē laika apstākļi pie mums. Putni nezina, cik silts vai auksts ir šeit, bet vadās pēc apstākļiem ziemošanas vietās.

Arī citviet Eiropā šī ziema ir bijusi silta, un putnu masveida migrācija vēl nav sākusies. Šogad agri iesācies pavasaris būs garš, tādēļ gājputni atgriezīsies pamazām. Kaut gan ar siltajām gaisa masām viņi no Lielbritānijas Latviju var sa­sniegt 3 – 4 dienās. Parasti vairākums atlido marta beigās, ja dziļa ziema, aprīļa sākumā, tiklīdz var atrast barību. Taču par putnu migrācijas paradumu izmaiņām klimata ietekmē droši būs iespējams runāt pēc apmēram desmit gadiem, jo klimatoloģijas metodika ļauj izdarīt secinājumus vien vismaz 30 gadu periodā, bet Latvijā šādi novērojumi ar pārtraukumiem notiek tikai kopš 1996. gada,” uzsver M. Tīrums.

Par gājputnu atgriešanos novados var ziņot mājaslapā “Dabas dati”. Jaunākā ziņa – pirmais droši atpazītais baltais stārķis vakar redzēts Dvietes palienē.

Laba optika – prieka avots

Putnu gredzenošana pierāda, ka Latvijā dzimušie gājputni ik gadu šeit arī atgriežas, reizēm pat ar apskaužamu agrākās dzīvesvietas precizitāti, bet pavasarī migrācijas laikā te uz brīdi atpūšas arī citi konkrētās sugas pārstāvji, kas dodas uz Igauniju vai vēl tālāk uz ziemeļiem. LOB projektu vadītājs Rolands Lebuss aicina vērot putnus savas dzīvesvietas tuvumā, taču ir vairākas vietas Latvijā, kur migrācijas laikā apgrozās daudz interesantu sugu. “Lai gan šīs vietas negarantē absolūtu veiksmi, tomēr vērts apmeklēt Dvietes palieni Sēlijā, Lubāna mitrāju, Burtnieka ezera apkaimi, Sedas tīreli, Teiču purvam piegulošos tīrumus, Nīcas laukus, Liepājas ezeru, Skrundas un Sātiņu dīķus, Svētes lejteci un Ķemeru purvu.”

Novērojumiem eksperts iesaka binokli ar desmitkārtīgu palielinājumu vai teleskopu, kas gan maksā diezgan dārgi, taču lēta optika nedos gaidīto kvalitāti, prieka vietā sagādājot vilšanos. Ejot mežā, iesākumā pilnīgi pietiks ar binokli, teleskops būs noderīgāks, vērojot virs jūras lidojošos putnus.

Torņu cīņas

16. un 17. maijā jau 12. reizi risināsies diennakti ilgās putnu vērošanas sacensības “Torņu cīņas”, kurās var piedalīties gan pieredzējušu, gan amatieru putnu vērotāju komandas, kam tiks dots uzdevums novērot pēc iespējas vairāk putnu sugu kādā no izlozētajiem putnu vērošanas torņiem, turklāt “Tautas klases” dalībniekiem būs saīsināts vērošanas laiks – tikai četras stundas.

“Tā ir lieliska iespēja izglītojoši atpūsties dabā, ņemot līdzi arī pārējos ģimenes locekļus un draugus, kas gan paši nepiedalīsies sacensībās, taču varēs aizrautīgi sekot līdzi notiekošajam un, kas zina, nākotnē piepulcēties putnu vērotāju un pazinēju pulkam,” saka pērnā gada “Torņu cīņu” uzvarētājkomandas dalībnieks Andris Klepers.

Viņš ar komandas biedriem Lubāna ezera dienvidu dambja tornī 24 stundu laikā novēroja 90 putnu sugas, tostarp stepes liju, ko pieredzējušajam putnu pazinējam laimējies ieraudzīt pirmoreiz. “Tās ir īpašas sajūtas, kas pārņem, pamanot neredzētu putnu sugu, taču tāpat ir interesanti vērot arī citas norises dabā, piemēram, citugad šā paša torņa redzeslaukā parādījās brūnais lācis.”

Andris atzīst, ka “Torņu cīņu” laikā gulēt iznāk diezgan maz, jo arī tumsā pēc balsīm var noteikt dažādus putnus – pūces, vakarlēpjus, griezes, pāri lidojošos migrējošos putnus. Pat pēc spārnu vēdām iespējams atpazīt svīres, paugurknābja gulbju smagos spārnu vēzienus, kurus pavada viegla svilpšana, lauku baloža plaukšķināšanu riesta laikā. Tāpat meža irbes uzspurgšana, sitot spārnus pret sāniem, vai mērkaziņas blēšana ar astes spalvām ir ļoti izteiksmīga. Arī stārķa klabināšana, dzeņu un dzilnu kalšana vērīgai ausij ir atšķirama.

Vaicāts par vērojumu rezultātu godprātīgumu, Andris uzsver, ka komandā vienmēr notiek diskusijas par redzēto un, ja domas dalās, konkrētais novērojums netiek ņemts vērā. Reiz sacensībās Igaunijā divu komandu rezultāts atšķīries par vienu putnu sugu, kuras novērotāji nav varējuši tiesnešiem to pārliecinoši pierādīt, tādēļ pasludināts neizšķirts.

Pieteikumi dalībai “Torņu cīņās” jāsūta pa e-pastu “agnis@putnidaba.lv”, norādot komandas nosaukumu, dalībnieku (3 – 4) sastāvu un kontaktinformāciju. Dalības maksa 20 eiro (pēc 7.03. – dārgāk).

Putnu rallijs

Rudenī, parasti septembrī, notiek vēl viens spārnoto draugu vērošanas pasākums “Putnu rallijs”, kuru rīko “Latvijas valsts meži”, un atšķirībā no “Torņu cīņām” tajā putni tiek meklēti dažādās dzīvotnēs – mežā, purvā, pie iekšzemes ūdeņiem un jūras krastā.

“Šajos rallijos pamanīto putnu sugu skaits ir krietni lielāks. Esmu līdzautors Latvijas rekordam – 161 suga diennakts laikā, taču visu komandu kopējais ieraudzīto sugu skaits jau tuvojas diviem simtiem, kas aptuveni atbilst visam Latvijā ligzdojošo putnu sugu skaitam, lai gan starp tiem ir arī caurceļojošie putni un maldu viesi,” atklāj A. Klepers.

Albums ar putnu dziesmām

Kad kokiem būs saplaukušas lapas, putnus nāksies grūtāk pamanīt, taču tos varēs noteikt pēc viņu dziesmām. Lai šajā jomā izglītotu dabas draugus, LOB izdevusi pirmo kompaktdisku “Putnu dziesmas”. Tajā noklausāmi rūpīgi atlasīti deviņi labākie putnu dziesmu ieraksti, ko vairāku gadu laikā veicis Edmunds Račinskis. “Albums domāts gan vienkārši pavasara noskaņas baudīšanai, gan lai iemācītos atpazīt dziedošos putnus,” skaidro autors, kurš jau agrāk veidojis nekomerciālus mācību materiālus ar putnu balsīm.

Albumā dzirdamas sarkanrīklītes, paceplīša, dziedātājstrazda, lukstu čakstītes, krūmu un purva ķauķa, mazā svilpja un mazā mušķērāja balsis, bet visgarākais skaņu celiņš (24 min) atvēlēts izcilajai solistei lakstīgalai, kas klausītājiem ļauj sajūsmināties par viņas virtuozo pogošanu. Visi skaņu ieraksti veikti Latvijā savvaļas apstākļos, un putni nav īpaši traucēti. Ieskaņojums nav mākslīgi īsināts un pārveidots, tādēļ fonā dzirdamas arī citu putnu balsis un blakustrokšņi. Albuma vāciņš tapis dabai draudzīgi – no papīra, atgādinot putna ligzdiņu un senās vinila plates.

Iemūžiniet putnus fotogrāfijās

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Latvijas Dabas muzejs organizē tradicionālo fotokonkursu “Mans putns 2015” amatieriem, kuru fotogrāfijās attēloti gan Latvijas, gan svešzemju putni savvaļā un nebrīvē. Bildes jāiesniedz muzejā vai jānosūta pa pastu līdz šā gada 23. martam. Ar konkursa nolikumu var iepazīties muzeja mājaslapā.

Līdz 31. jūlijam ikviens putnu fotogrāfs aicināts piedalīties arī fotogrāfiju konkursā “Atpazīstam putnus Latvijā”, ko rīko “National Geographic Latvija”, SIA “CEMEX” un LOB. “Fotogrāfijas tiks vērtētas pēc vienādiem kritērijiem, tās netiks dalītas atsevišķās kategorijās. Labākās konkursa un “National Geographic” arhīvu fotogrāfijas rudenī tiks apvienotas krāšņā izstādē,” sola žurnāla pārstāve Līva Saliņa. Apkopojot balsojumu “National Geographic Latvija” “Facebook” lapā un žūrijas vērtējumu, 25 labāko bilžu autori tiks paziņoti 15. augustā.

LA.lv