Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. februāris, 2015
Drukāt

Ar brīvo Latviju sirdī. In memoriam Kārlis Zvejnieks

nemieranegaisi

No Amerikas pienākusi skumja vēsts, ka 21. februārī 94 gadu vecumā miris ārsts un rakstnieks Kārlis Zvejnieks (1921 – 2015).

Viņš bija skolotāja dēls, dzimis 1921. gada 16. janvārī Harkovā. Māte ukrainiete nomira, zēnam pavisam mazam esot, kad ģimene jau bija atgriezusies Latvijā. Kārlis Zvejnieks uzauga Ventspilī un 1939. gadā pēc Ventspils ģimnāzijas beigšanas iestājās Latvijas Universitātē, kur sāka studēt medicīnu un filoloģiju. 1943. gadā Zvejnieku iesauca latviešu leģiona 15. divīzijas sanitārajā rotā, bet pēc tam, kad latviešu vienības Vācijā, karam beidzoties, padevās, viņš līdz ar cīņu biedriem nokļuva Putlosas karagūstekņu nometnē. 1946. gadā, dzīvodams Grēvenes bēgļu nometnē, viņš atsāka medicīnas studijas Minsteres universitātē, ko beidza 1948. gadā. Vispirms Zvejnieks strādāja par Augustdorfas nometnes ārstu, bet vēlāk bija ārsts uz kuģa, kas transportēja bēgļus uz Austrāliju.

Pēc ieceļošanas ASV Zvejnieks kopš 1951. gada strādājis par ārstu Dienviddakotā. Viņš pats rakstījis, ka 50 gadu ilgajā praksē pieņēmis vairāk nekā 1000 jaundzimušos un ar hipnozes metodi palīdzējis vismaz 1000 cilvēkiem, tai skaitā atbrīvoties no dažādām atkarībām. Otra Kārļa Zvejnieka darbības joma bija literatūra, un pirmie dzejoļi ar pseidonīmu Kārlis Kurbads publicēti periodikā jau 1942. gadā. 1967. gadā ar pseidonīmu Kuraž Kriš viņš izdevis dzejoļu krājumu tāmnieku dialektā “Ventiņs pus”, bet vēlāk iznākušajā īsās prozas apkopojumā “Pasrauges un pasmaid” atcerējies jautrus notikumus no savas bērnības un jaunības gadiem.

1984. gadā publicēts Zvejnieka pirmais romāns “Baltā pils”, kas stāsta par bēgļu kuģī pavadīto laiku ceļā uz Austrāliju. 1996. gadā izdots vēsturiskais romāns par 1905. gadu “Nemiera negaisi”. Īsi pirms rakstnieka 90. jubilejas klajā nāca novērtējumu un pārdomu pilnā grāmata “Zelta cauna”. Literatūrzinātnieks Juris Silenieks rakstījis, ka Kārli Zvejnieku varētu saukt par latviešu Rablē, kurš “franču literatūras vēsturē ir pazīstamākais dakteris/rakstnieks, arī sabiedrības vērotājs un smīnētājs par notiekošo”.

Kārlis Zvejnieks bija arī aktīvs sabiedrības uzjundītājs un darbojies gan latviešu, gan amerikāņu organizācijās. No 1987. līdz 1990. gadam viņš bija Latviešu rakstnieku apvienības (ASV) priekšsēdētājs. 2001. gadā Kārlis Zvejnieks apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Kārlim Zvejniekam bija laimīga ģimenes dzīve – kopā ar sievu Birutu aizvadīti vairāk nekā sešdesmit gadi. Par viņu sēro arī četri bērni, deviņi mazbērni un divi mazmazbērni, kā arī radi un draugi Amerikā, Latvijā un citur pasaulē.

Pievienot komentāru

Pazīstamajai dziedātājai Marinai Rebekai pasniegs Triju Zvaigžņu ordeniOtrdien, 6. decembrī plkst. 13 izcilajai latviešu operdziedātājai Marinai Rebekai pasniegs Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni, savukārt jau janvārī mūsu titulēto dziedātāju redzēsim komponista Gaetāno Doniceti operas "Marija Stjuarte" koncertuzvedumā.
Draugiem Facebook Twitter Google+