Mobilā versija
0.0°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
3. septembris, 2015
Drukāt

Ar cēlu žestu vien – daudz par maz. Kā veicināt dzimstību novadā?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Artūrs Mangulis, Ogres novada domes priekšsēdētājs: “Mēs jau paši sev vaicājam, ko darīt, lai novadā dzimtu vairāk bērnu. Saprotam, ka ar atsevišķu pašvaldības lēmumu dzimstību tā uzreiz neiespaidosim, tomēr attieksmi gan varam parādīt. Tā mēs, domes deputāti, pieņēmām lēmumu veikt grozījumus saistošajos noteikumos, paredzot, ka vienreizējais pabalsts ģimenei saistībā ar otrā un katra nākamā bērna piedzimšanu ir 200 eiro, divas reizes lielāks nekā pašlaik. Par pirmo bērnu pabalsts saglabāsies 100 eiro apmērā. Ceram, ka pabalsta dubultošana kaut nedaudz palīdzēs uzlabot demogrāfisko situāciju novadā. Pagājušajā gadā novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 214 jaundzimušie kā otrie vai nākamie bērni. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīva atzinuma gadījumā grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Pabalsta izmaksām jaunajā budžetā paredzēsim vairāk nekā 21 tūkstoti eiro. Kopumā novadā 2013. gadā bija 307 jaundzimušie, 2014. gadā – 335, šogad līdz septembrim – 211. Uz vietu bērnudārzos veidojas rinda, tāpēc jau tagad jādomā par jauna bērnudārza atklāšanu. Novada skolās jaunajā mācību gadā skolēnu kopskaits sasniedz 3778 – par 62 vairāk nekā pirms gada. Ceram, ka bērnu skaita palielināšanās tendence saglabāsies.”

 

Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Cenšamies atbalstīt ģimenes. Ja abi vecāki deklarējušies novadā, jaundzimušā pabalsts ir 214 eiro, ja viens no vecākiem – 143 eiro. Šogad līdz 1. septembrim mums ir 26 jaundzimušie, par trim vairāk nekā pērn astoņos mēnešos. Novadā ir četras izglītības iestādes – Salas vidusskola, Biržu internātpamatskola, Biržu pamatskola un bērnudārzs “Ābelīte”. Esam ļoti priecīgi, ka kopējais audzēkņu skaits šobrīd ir par 50 lielāks nekā pirms gada. Plānojam nākamā gada budžetā naudu vēl vienas grupas atvēršanai bērnudārzā. Protams, tieksimies uz vēl labākiem rezultātiem.”

 

Vilnis Špats, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs: “Domāju, ka svarīgi arī gādāt par atbalstu ģimenēm, pirm­klasniekam sākot skolas gaitas. Šobrīd mūsu novadā trūcīgās ģimenes, kad bērns sāk mācības pirmajā klasē, saņem pabalstu 42,69 eiro apmērā. Kaut neliels, tomēr tas ir jūtams. Ar šā gada 1. septembri visiem bērnudārza audzēkņiem no trūcīgām ģimenēm ēdināšana ir par brīvu. Pagājušajā gadā mums bija 16 jaundzimušie, šā gada astoņos mēnešos – astoņi. Bērnudārzā šobrīd ir 98 mazuļi, vidusskolā – 282 audzēkņi, internātpamatskolā – 53, mūzikas un mākslas skolā – 107. Turamies.”

 

Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Patiesībā dzimstība ir valsts rokās, taču mēs visi zinām, kā valstij ir ar naudas līdzekļiem. Jaunai ģimenei valsts garantē kredītu dzīvokļa iegādei, taču pirmā iemaksa jāveic 40 procentu apmērā. Kur jaunā ģimene lai ņem tik lielu naudu? Bērna piedzimšanas pabalsts mūsu novadā ir 150 eiro. Protams, mūsu pabalsts ir cēls žests, nevis kāda burvju nūjiņa. Jā, ģimenei nedaudz vieglāk, taču demogrāfijas datus novadā var uzlabot tikai tad, ja nodrošinām arī daudz ko citu, kas nepieciešams normālai dzīvošanai. Esam sakārtojuši novada izglītības infrastruktūru. Visu laiku meklējam iespējas kaut ko uzlabot. Piemēram, bērnudārzs strādā no pulksten astoņiem līdz sešiem vakarā, bet, lai paietu solīti pretī ģimenēm, nodrošinām arī dežūrgrupas – rītos no pulksten septiņiem un vakaros līdz septiņiem. Skolā pagarinātā dienas grupa beidz strādāt pusčetros, pēc tam bērni dodas uz rotaļu grupu, kur viņi bauda aktīvo atpūtu līdz sešiem. Par pieņemamāko risinājumu deputāti nobalsoja pēc tam, kad pēc vecāku ierosinājuma pedagogi sagatavoja priekšlikumus. Skaitļi rāda, ka mūsu pūles nav veltas – 2012. gadā novadā bija 12 jaundzimušie, 2013. gadā – 24, 2014. gadā – 22, šogad līdz 1. augustam – 12.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+