Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. novembris, 2013
Drukāt

Uldis Šmits: Vai Latvija varētu cienīgi izturēt to spiedienu, kādu patlaban 
iztur lietuvieši? (14)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijai, gatavojoties prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusē, acīmredzot būtu jāveic arī zināmi priekšdarbi kādā ļoti specifiskā jomā.

Uz to norāda tagadējā Viļņas pieredze jeb, konkrētāk, visi pret Lietuvu vērstie pasākumi. “21. gadsimtā nekas tāds nav bijis piedzīvots, un mēs to nevarējām paredzēt,” nesen sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Latvija tā apgalvot vairs nevarēs… Tai vajadzēs rēķināties, piemēram, ar mūsu dienvidu kaimiņu presē pieminēto Kremļa administrācijas struktūrvienību – Reģionu un ārējo kultūras sakaru departamenta Baltijas valstu nodaļu. Šajā nosaukumā uzmanību piesaista vārdu savienojums “kultūras sakari”, jo no lietuviešu rakstītā izriet, ka šī Kremļa vajadzības apkalpojošā nodaļa saņēmusi uzdevumu ķemmēt arhīvus, lai tajos pasmeltu kompromitējošus faktus par atsevišķiem mūsdienu politiķiem, kuri agrāk dzīvoja PSRS. Diez vai aiz nejaušības Krievijas propagandas portālā “Rubaltic” parādījās uzvedinošs jautājums, vai tik Grībauskaite, savulaik studēdama Ļeņingradas universitātē, nav gājusi “VDK kursos”. Protams, Putina režīma skatījumā tas jebkurai personai pat būtu liels pluss, bet mājiens tika adresēts pārsvarā Lietuvai un Eiropai. Taču tur labi atšķir informāciju no propagandas. Rietumeiropas lielie preses izdevumi, aplūkojot Krievijas un Lietuvas konfliktu, nevairās atskatīties uz pagātni, un, kā piebilst viens no Francijas ietekmīgākajiem žurnāliem “Le Point”, “šī aukstā kara atmosfēra lietuviešiem atgādina padomju okupācijas drūmākos brīžus. Gan ar vienu atšķirību: Baltijas valstis tagad ir Eiropas Savienības dalībvalstis”.

Ir pieņemts uzskatīt, ka “piena karš” un pārējās izdarības, kādām tika pakļauta Lietuva, lielā mērā saistāmas ar Putina karsto vēlēšanos izgāzt ES un Ukrainas asociācijas līguma parakstīšanu ES Austrumu partnerības samitā Viļņā. Saskaņā ar ziņām, ko sniedz Eiropas analītiskā tīmekļa vietne “EurActiv.com”, Krievija iztērējusi aptuveni 300 miljonus eiro, lai Ukrainā sarīkotu kampaņu pret šo līgumu. Bet strīdi ap Ukrainu nepelnīti atstāja ēnā, piemēram, Moldovu. 3. novembrī Kišiņevā notika lielākā demonstrācija visā neatkarības vēsturē ar daudzu desmitu tūkstošu cilvēku piedalīšanos, kuri prasīja Moldovas tuvināšanos ES, kas ir vienīgais valsts demokrātiskas attīstības ceļš. Bet Kišiņevai nav ne Ukrainas vērā ņemamo resursu un pat ne sava viltīgā Janukoviča, lai pārvarētu Krievijas liktos šķēršļus. Šie un citi pēcpadomju telpā jau ierastie apstākļi līdz 2015. gadam neko daudz nemainīsies neatkarīgi no tā, cik tālu būs vai vispār nebūs pavirzījusies ES Austrumu partnerība.

Tad jau varbūt grūtāk paredzēt politisko spēku samērus pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām Latvijā, kas arī plāno pievērsties Austrumu partnerības lietām. Ja Rīgā valsts politikas toni noteiks “Vienotās Krievijas” sadarbības partneri, tad, domājams, Latvijas prezidentūras pusgads ES būs arī, piemēram, Moldovai vai Gruzijai zaudēts laiks. Bet, protams, jebkurā gadījumā nav garantijas, ka Latvija varētu cienīgi izturēt to spiedienu, kādu patlaban iztur lietuvieši. Maskavas piekoptos paņēmienus ir grūti nosaukt par normālām kaimiņattiecībām. “Le Point” un arī citi izdevumi dibināti atsauc atmiņā auksto karu – tiek laisti darbā nevis ieroči, bet metodes, uz kurām arī gandrīz jau būtu attiecināma Klauzevica definīcija, ka tas ir “politikas turpinājums ar citiem līdzekļiem”. Taču tie nespēj sagraut spēcīgas valstiskas pamatvērtības. Spēcīgas personības – arī. Tāpēc ir svarīgi, lai mums tādas būtu.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Ljoti gaidu kad latvieshu zivniekiem un piensaimniekiem celsh uz Krieviju bus aizliegts , tad redzesim ka eiropa mums palidzes (hmm ja man ir laba atminja 1990 gados merkis bija- export uz eiropu nevis uz Krieviju )

  2. Kad Moldovaa videja alga ir 100 euro menesii ….nu tad protams vini gribi uz EU , vispar ir daudz kartupeljus Irijaa un UK bus viniem darbs par 5 paundiem stundaa )

  3. Neizturētu. Vispirms jau vējarādītājs berjozkins klanītos gan uz to pusi, kur vajag, gan uz to, kur nevajag, viņa piemēram sekotu gļēvais koala un edinstvo. Un viss, tauta līdz ar to būtu pārdota jau nezkuro reizi… Skumji, bet fakts.

  4. Tiešām nožēlojami, ka zviedreļu augļojošie plukatas, par kuru šausmu darbiem jau vairākus gadus riebumā skurinās visa pasaule, nu jau vairākus gadus pēc kartas visstraujāk pasaulē izmirstošo Latvijas tautiņu nākot ziemas saliem(pagājušo gadu Latvijā nosala ap 300 cilvēki, neskaitot tūkstošus kas slimoja , vārga un ar zilganajiem nagiem skrapēja agonijā caurumaino deķi, nesaprasdami, kāpēc 21. gadsimtā tie izmirst nabadzībā un bezcerībā) baro ar jau sen tūkstošiem reizu apzeletām pseidoproblēmam, kūda gan savā starpā gan uz kaimiņiem utt…nožēlojami, zviedreļi, ļoti nožēlojami…

  5. Latviju zviedreļu augļotāji izzog vairāk kā Lietuvu, tas gan tiesa…

  6. Šobrīd izturam: Ušakovu un viņam līdzīgo “saimniecisko” darbību; Kasparova un viņam līdzīgo “šaha ģēniju” provokācijas; Latvijas valsts prezidenta Bērziņa “pastaigas starp kalniem un jūru”; Jurkāna un viņam līdzīgo attieksmi pret “šo valsti”. Paldies Dievam, ir tāds Abu Meri, kurš mīl Latviju. 🙂

  7. Eiropas Reg’ionālo un minoritāšu harta (to ir parakstījušas Eiropas Padomes dalībvalstis, tai skaitā Krievija!), sniedz reg’ionālo un mazākumtautību valodu definīciju. Proti, tās ir valodas, ko valsts teritorijā tradicionāli lieto iedzīvotāju daļa, bet kas nav oficiālās valsts valodas dialekti, migrantu valodas vai mākslīgi radītas valodas.

    Hartas paskaidrojumā ir skaidri atdalītas oficiālās minoritāšu valodas no lingvistisku minoritāšu valodām (kuru skaitā ir krievu valoda), precizējot – oficiālās minoritāšu valodas nevar būt valsts teritorijā parādījušās ekonomiski vai politiski motivētu procesu rezultātā. Tieši tādēļ par minoritāšu valodām ES nav pieņemtas, piemēram, arābu un krievu valodas, turku valoda – Vācijā vai hindu valoda Lielbritānijā (neskatoties uz attiecīgo lingvistisko kopienu plašo klātbūtni! ).
    Tātad jāsecina: krievu valodas atzīšana Latvijā pat par oficiālu minoritātes valodu neatbilstu nevienam no Eiropas hartas kritērijiem.
    Kaa arii jaasecina tas, ka valdoshie, uzturot krievu valodu, faktiski manipulee ar jeedzieniem, muus kraapj shie kolonistu un to valsts labaa, darbojoties pret saviem pilsonjiem un valsti. Vai tas nav gadiijumaa klasificeejams kaa noziegums?

  8. Sasmiidinaajaat gan ar to jautaajumu. Kaut gan, buutu smiekliigi, ja nebuutu tik skumji, jo kursh tad nezin, ka te joprojaam sho teritoriju, ko sauc par Latviju, paarvalda Kremlim lojaali marionetes, par ko shaubiities neljauj ne krievu valodas aktiiva uztureeshana, ne veel joprojaam viltiigi veiktaa kolonistu iepludinaashana, piesedzot sho akciju ar it kaa nekustamaa iipashuma tirdznieciibu un atljaujaam te uztureeties.

  9. Ar cieņu pret Lietuvu un Igauniju Atbildēt

    Cepuri nost Lietuvas priekšā – viņiem (arī Igaunijai) ar pašcieņu viss kārtībā.

  10. Prezidentam Bērziņam līdz 2015. gadam vajadzētu no amata atkāpties. Citādi būs ziepes!

  11. Kamēr par prezidentus vēlēs pēc Jūrmalgeitas principa un zoodārzos – neko labu negaidiet. Mainīt Sversmi un lai vēl Latvijas deputātu kopa ( novadu, pilsētu, Saeimas) tad varbūt var gaidīt labu rezultātu. Es pret vispārējām prezidenta vēlēšanām – var ievēlē Hagys – laikam pamperus…pēc reklāmas.

  12. >>>>>>Problēmas sākās pēc Latvijas valsts okupācijas no PSRS puses. Apzināti tika iepludināta milzīga massa civilokupantu, ka arī PSRS armijas virsnieku ar ģimenēm. Šī massa civilokupantu ļaunprātīgi izmanto starptautiski pieņemtās normas, kā cilvektiesību konvenciju un nacminoritāšu konvenciju, lai ar spiedienu apliecinātu, ka šai massai ir tādas pašas tiesības kā pamatnācijai. Kāpēc tas tā ir noticis? Atbilstoši Ženevas konvencijai, par okupantu iepludināšanu okupētā teritorijā, šai massai nav nekādu tiesību atrasties atjaunotās Latvijas teritorijā. Tas netika risināts. Runājot par nacminoritāšu kopienām, tad atbilstoši starptautisko tiesību normām, par nacminoritāti nevar uzskatīt to massu cilvēku, kas iebrauca PSRS armijas aizsegā. Nacminoritātes ir tikai tie cilvēki, kas dzīvoja Latvijas teritorijā, līdz okupācijai. Šī problēma nav atrisināta un netiek risināta, bet tiek pieļauts tai iet dziļumā, kas parktiski dzen postā latviešu nāciju savā zemē – vectēvu un tēvu zemē.

  13. Mūsu tagadējais opītis, tāpat kā Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers, jau noteikti bučotu tupeli Kremlī. Ar VVF tā droši nevarētu apgalvot, kaut gan, ko var zināt? Uzvaras parādes apmeklējums vieš šaubas. Bet ja nopietni, tad neveicas mums ar prezidentiem. Tādu kā igauņu Meri un tagad Ilvess, mums neredzēt, pat leišu Brazauskim bija labāka nacionālā stāja, par Adamku jau nerunājot. Kā dziesmā teikts – kad atnāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas utt?

  14. “Bet, protams, jebkurā gadījumā nav garantijas, ka Latvija varētu cienīgi izturēt to spiedienu, kādu patlaban iztur lietuvieši.”
    ——————-
    Gluži manas domas. Kā ļoti svarīgu gribu pieminēt Latvijas valsts un latviešu tautas, tās kultūras un valodas pastāvēšanu tēvu zemē. Jautājums par Latvijas Satversmes nostiprināšanu ar pievienoto Preambulu, kas ir izraisījusi lielu troksni. Kliedzēji apšauba latvieti kā valsts nacijas pārstāvji, ko vajadzētu nostiprināt Satversmē. Redziet, netiekot pieminēti nacminoritātes. Kad Latvijas valsti dibināja 1918.g., tad to dibināja latvieši ar stingru redzējumu uz nākotni, kā latviešu nācijas valsti. Tas ka Latvijas teritorijā dzīvoja neliela cittautiešu kopiena, jauna Latvijas valsts nelika viņiem izbraukt uz savu etnisko dzimteni. Tā bija Latvijas valsts humānā attieksme pret cittautiešiem. Turpinājums>>>

Draugiem Facebook Twitter Google+