Foto – Karīna Miezāja

Ar degsmi turpinot – svētki izdosies! 1

Domājot par Dziesmu svētkiem, mani, kā ierasts, pārņem patīkams satraukums – kā jau tas notiek, gaidot svētkus, kaut ko jaunu vai nebijušu.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Tajā pašā laikā katri Dziesmu svētki man ir personīgi tuvs un ģimenisks piedzīvojums, jo ar tiem esmu saskāries jau no pavisam agras bērnības, kad māte mani ņēma līdzi uz koru kopmēģinājumiem Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā. Tāpēc, domājot par šo notikumu, pārņem daudzpusīgas emocijas un domas – sākot no bērnībā piedzīvotā un beidzot ar muzikāli profesionālām domām, atrodoties uz Dziesmu svētku estrādes skatuves, tomēr visos laikos svētki nesuši līdzi tuvības, kopības sajūtu. Dziesmu svētkus uztveru ne tik daudz kā tādus netveramus, grandiozus, šikus svētkus, bet vairāk kā apkārtējo cilvēku saliedēšanos gan darba ikdienā līdz pat svētkiem, gan arī pašu svētku laikā.

Jau šobrīd diezgan lielā sparā noris gatavošanās process. Regulāri tiekamies Dziesmu un deju svētku un nozares padomes sanāksmēs, aktīvi norit organizatoriskais darbs un dalība Dziesmu svētku ieskaņas koncertos – Talsos, Jēkabpilī, Dikļos, Rīgā un citviet.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nesen aizvadījām arī Latvijas pūtēju orķestra koncertu “Novadnieki” Jelgavā, kur bija iespēja piedalīties visiem Latvijas pūtēju orķestriem. Tas bija veltījums mūsu pašu latviešu Dziesmu svētku un pūtēju orķestru salidojumu virsdiriģentam, komponistam Gunāram Ordelovskim un vienlaikus bija arī Dziesmu svētku pūtēju orķestru dižkoncerta ieskaņas koncerts.

Neatraujami no Dziesmu svētkiem, manuprāt, ir arī mūsu valsts vēsturiskie notikumi, tāpēc, nenoliedzami, gatavošanās simtgades svētkiem šķiet vēl jo īpašāka. Piemēram, pūtēju orķestra dižkoncertu Esplanādē aizsāks Latvijas armijas orķestra uzstāšanās, kurā tiks atskaņotas latviešu karavīru vēsturiskās dziesmas. Latvijas simtgade noteikti nesīs arī pastiprinātu starptautisku uzmanību visiem Dziesmu svētkiem, tāpēc tas būs lielisks mirklis, kad varētu notikt mūsu kultūras un valsts atspoguļojums pasaulē.

Vēlos pateikt paldies visiem pūšaminstrumentu mūziķiem, it īpaši pašiem pieredzējušākajiem, kuri savas taures spēlē un piedalās dažādos festivālos, salidojumos un svētkos jau 30, 40 un pat 50 gadu garumā. Neskatoties uz laikmetu maiņu un grūtībām, jūs turpināt spēlēt savos orķestros un tādā veidā padarāt bagātāku savu ģimeni, savu ciematu, pilsētu visu Dziesmu svētku kopienu un arī valsti! Mana pateicība arī visiem Dziesmu svētku dalībniekiem, kuri jau vairāk nekā gadu iepriekš ir sākuši ļoti aktīvi piedalīties svētku tapšanā un ieskaņas koncertos. Tas nebija nemaz tik viegli – Jelgavā bija auksts un lietains, Talsos – vējains, Jēkabpilī – karsts, Dikļos – ārkārtīgi lietains. Bet katrs darīja savu darbiņu, un aizvadītie koncerti izdevās lieliski. Domāju, ja mēs ar šādu pašu prieku, degsmi un pašaizliedzību turpināsim, tad Dziesmu svētki noteikti būs izdevušies!

Guntis Kumačevs, Dziesmu svētku padomes loceklis, pūtēju nozares padomes priekšsēdētājs, Vidzemes reģiona pūtēju orķestru virsdiriģents

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.