Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
29. aprīlis, 2014
Drukāt

Ar derīgo izrakteņu izpēti Latvijā cer radīt jaunu nozari – kalnrūpniecību (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Kanādas derīgo izrakteņu izpētes kompānija “Ginguro Exploration Inc.” (“Ginguro”) un Latvijas valdība parakstījušas nodomu protokolu par derīgo izrakteņu potenciāla izpēti Latvijā Kurzemes reģionā, kas pavērtu iespējas Latvijā radīt jaunu nozari – kalnrūpniecību.

Ekonomikas ministrijā (EM) biznesa portālu “Nozare.lv” informēja, ka šā gada 25.aprīlī parakstītais nodomu protokols ir pirmais solis abu pušu kopīgas sadarbības virzienā.

“Ginguro” ir izrādījusi interesi par Latvijas zemes dzīļu izpēti kopš 2011.gada. Uzņēmums jau divus gadus ir sadarbojies ar vietējiem zinātniekiem, un sākotnējie izpētes rezultāti norāda uz potenciālu, kam nepieciešama tālāka izpēte.

Kā minēts nodomu protokolā, līdz šim Latvijā nav notikuši derīgo izrakteņu pētījumi tādā veidā, kā to ierosina veikt “Ginguro”. Nodomu protokola parakstītāji vēlas izmantot iespēju sadarboties izpētes jomā un, ja tam būs pamatojums, arī derīgo izrakteņu teritoriju tālākā attīstībā. Izmantojot “Ginguro” starptautiska mēroga praktisko pieredzi, Latvijai radīsies iespēja apzināt valsts teritorijā esošos pazemes resursus.

EM skaidroja, ka Latvijas teritorija atrodas uz Fenoskandijas vairoga, kas tiek uzskatīts par Eiropas bagātāko rūdas rezervju krātuvi. Pēdējo gadu laikā šajā ģeoloģiskajā struktūrā citu valstu teritorijās notikusi būtiska kalnrūpniecības izaugsme, un izpētes kompānijas līdz šim ir ieguldījušas ievērojamus līdzekļus dārgmetālu un citu metālu meklējumos.

Kā norāda “Ginguro” pārstāvji, līdz šim nav bijis plaši zināms, ka Kurzemes ģeoloģiskais komplekss ir lielākā bāzisko iežu slāņkopa (intrūzija) Fenoskandijas vairogā. Kurzemes reģiona ģeoloģiskā uzbūve liecina, ka tas var saturēt varu, niķeli un platīna grupas metālus. Šajā teritorijā 9300 kvadrātkilometru platībā, iespējams, atrodas ievērojama un līdz šim neizpētīta bāzisko iežu slāņkopa. Tās atrašanās Latvijā, ņemot vērā priekšrocības ģeogrāfiskā stāvokļa un loģistikas infrastruktūras jomā, padara šo teritoriju par ideāli piemērotu vietu modernas un videi draudzīgas derīgo izrakteņu izpētes un ieguves industrijas attīstībai Eiropā.

Latvijā patlaban netiek iegūtas metālu rūdas un metāli, taču šīs iniciatīvas rezultātā var pavērties iespēja attīstīt jaunu tautsaimniecības nozari – kalnrūpniecību, kurai savukārt ir ietekme arī uz citām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, transporta un loģistikas, būvniecības.

EM uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir nodrošināt Latvijas valsts un tās iedzīvotāju ekonomisko interešu un vides aizsardzības prasību ievērošanu pazemes resursu izpētes un ieguves jomā, bet tam nepieciešams noteikts tiesiskais regulējums. Tādēļ Latvijas valdība ir izveidojusi darba grupu un sākusi darbu pie attiecīga tiesiskā regulējuma izstrādes, kā arī Latvijas interešu definēšanas šajā jomā.

Kā ziņots, Latvijas Televīzijas raidījums “Pasaules telpa” vēstīja, ka, atsaucoties uz Jaunpiebalgā dzimušo un Kanādā dzīvojošo ģeologu, kompānijas “Ginguro Exploration” viceprezidentu Andri Biti, mūsu valsts zemes dzīlēs varētu slēpties arī niķelis, varš, kā arī cēlmetāli platīns un pallādijs.

Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas katedras vadītājs asociētais profesors Ģirts Stinkulis biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja, ka niķeļa, vara, kā arī platīna grupas metālu atradnes Latvijā nav utopija.

Profesors skaidroja, ka Latvijas kristāliskais pamatklintājs nav ticis plaši pētīts attiecībā uz kādām rūdām, izņemot dzelzs rūdu. Ticis konstatēts, ka pie Staiceles un Gārsenes lielā dziļumā iespējams iegūt miljardiem tonnu kvalitatīvas dzelzs rūdas. Taču, ņemot vērā, ka dzelzs rūda nav pārāk vērtīga, šādas atradnes iegūs aktualitāti kaut kad tālākā nākotnē.

Savukārt attiecībā uz citiem metāliem pamatklintājs nav pētīts. Viņaprāt, pašlaik, kad pasaulē arvien aktuālāka kļūst rūdu bagātināšana, minētās idejas par derīgo izrakteņu iegūšanu Latvijā ir ļoti interesantas. Šāda iespēja visreālākā esot Kurzemes pusē, kur attiecīgie ieži gan pēc vecuma, gan veidošanās apstākļiem esot tuvi lielajām niķeļa, vara un platīna metālu grupas atradnēm.

Kā skaidroja Stinkulis, arī tas, ka atradnes ir ļoti dziļi, apmēram kilometru, neesot par iemeslu, lai projektu uzskatītu par nerealizējamu. Pasaulē dziļākās raktuves esot Dienvidāfrikā, un tās atrodoties 3,9 kilometru dziļumā.

Stinkulis atzina, ka šāda projekta realizācija noteikti būs dārga. Lai veiktu urbumu, ar kura palīdzību noskaidrotu metālu koncentrāciju, būs nepieciešami vairāki miljoni latu, taču, neraugoties uz to, šāds projekts neesot uzskatāms par utopisku un ir īstenojams.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Es domāju, ka mūsu mīļā zemīte glabā ne vienu vien naudas āderi. Tikai nav mums to gudro galvu – pētnieku, kuri veiktu reālus pētījumus un dotu priekšlikumus, kā šo naudu paņemt. Nav arī gudru ierēdņu, kas spētu paprasīt no pētnieka reālu atdevi. Lielāka daļa mūsu pētnieku ir mutes brūķētāji, kas paraduši veikli runāt un žonglēt ar zinātniskiem terminiem, bet nav spējīgi uz praktiskām lietām, kā valstij nopelnīt naudu. Parasti viņi nedomā par valsti, bet par sevi, velkot plāno naudas deķīti katrs uz savu pusi. Viņi saka:”mēs kaut ko izdomāsim, bet lai kāds cits to visu ievieš”.Tā bija padomju laikos un tā ir ērta pozīcija, jo par gala rezultātu nebija jāatbild. Tāpēc arī vairums pētījumu izbeidzas pie labi noformētas gala atskaites, nevis pie tirgus preces. Valsts naudu iedod, bet reālu, naudu pelnošu gala rezultātu no šī pētnieka neprasa. Rezultatā bieži vien šī nauda tiek vienkārši nomesta zemē. Labākajā gadījumā tā kalpo vienīgi šī pētnieka eksistences uzturēšanai.

  2. Pirmkārt – Latvijā nekādu kalnu nav, tāpēc attīstīt “kalnrūpniecību” ir neizdevies termins, jāizdomā cits.
    Otrkārt – šis piemērs labi raksturo mūsu pētniekus. Iežu paraugi gadu desmitiem ilgi noputējuši gulēja LU ģeoloģijas katedrā un neviens par tiem neinteresējās. Atbrauca Bites kungs no Kanādas un lietas sāka kustēties. Pašiem nekas tāds neienāca prātā, toties uz algas pieauguma prasīšanu gan neesam skubināmi
    un padomus citiem neprasām.

  3. Mīļais Dievs – ir taču 21. gadsmits. kādus kalnus vēl grib norakt vai pārrakt? kas vēl nav Latvijā pieteikoši izrakņāts?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+