Ar divriteni pa Daugavgrīvu 0
Klāt Latvijas valsts dzimšanas mēnesis, kad atceramies, par kādu cenu ieguvām brīvību. Vēl gaisa temperatūra turas virs nulles, nav uzsnidzis sniegs, un, siltāk saģērbušies, varam sēsties divriteņa seglos un doties uz Pārdaugavu, lai pa īstam sajustu, kur latviešu puikas sitās pret bermontiešiem, sargājot Rīgu.
Buļļu salas cietoksnis
Galamērķis – Daugav-grīvas sala (Buļļu sala), kas atrodas starp Daugavas un Lielupes ietekām jūrā un padomju laikā bija slēgtā zona ar militāru nozīmi. Kā stratēģiski svarīga vieta tā bijusi pazīstama jau no 13. gadsimta. Tajā laikā abu upju krasti izskatījušies citādi, jo 17. gadsimtā mainījusies Daugavas gultne, bet 1775. gadā Lielupe, kas toreiz ietecēja Daugavā, kur tagad Buļļ- upe, izlauza sev taisnāku ceļu uz jūru. 18. gs. beigās Daugavgrīvā uzbūvēja ziemas ostu, kur ik gadu pārziemoja aptuveni 100 kuģi. Pašreizējā dzīvojamā mikrorajona apbūve veidojusies 20. gs. 50. – 60. gados, kad tur pārsvarā mitinājās padomju militārpersonas, un apkārtnes izskats joprojām par to atgādina.
Ceļā pa Daugavgrīvas salu būs jāpavada 14 – 20 kilometri atkarībā no izvēlētajiem apskates objektiem un braukšanas ap-stākļiem, jo nāksies mīties gar jūras krastu, kur vietumis var gadīties irdenas smiltis.
Maršruta sākum-punkts – pie Daugavgrīvas cietokšņa (Birzes ielā). Pirmo četrstūra skansti pie tagadējās Buļļupes uzbūvēja zviedru armija 1608. gadā poļu–zviedru kara laikā. 17. gs. 40. gados jau uzcēla modernu cietoksni ar pieciem bastioniem un diviem vārtiem. Tajā atradās zaldātu kazarmas, virsnieku dzīvokļi, garnizona baznīca, pārtikas glabātava, 120 lielgabali un mortīras (artilērijas ieroči ar īsu stobru), munīcijas noliktavas. Ziemeļu kara laikā 1710. gadā Daugavgrīvas cietoksnis nonāca krievu armijas rokās, kas 1917. gadā atkāpjoties saspridzināja baterijas, lielgabalus, aizdedzināja ēkas un mantas, un vācu armija cietoksni atrada pilnīgi nelietojamā stāvoklī.
No 1919. gada sākuma līdz 22. maijam cietoksnis bija padomju varas spēku kontrolē, tad to ieņēma landesvērs. Bermontiādes laikā 1919. gada 13. oktobrī Lielbritānijas un Francijas flote nostājās jūrā pretim Daugavas grīvai. Kad Latvijas armija gatavojās forsēt Daugavu, 15. oktobrī sabiedroto flote atklāja uguni un 9. Rēzeknes kājnieku pulks pārcēlās pāri Daugavai un ieņēma Daugavgrīvas cietoksni, kurā padevās ap 300 karavīru ar vienu lielgabalu un radiostaciju. Pēc Brīvības cīņām cietoksnī izvietojās Daugavgrīvas artilērijas pulks, kuru 1940. gadā nomainīja PSRS Jūras Kara flotes vienības.
Kopš 1999. gada cietoksnis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un nodots privatizācijai. Šobrīd to nomā SIA “Aumeisteru muiža”, kas tiesājas ar Privatizācijas aģentūru lauztā nomas līguma dēļ. Cietoksni ieskauj ar ūdeni pildīts grāvis, teritorija nav labiekārtota (ir tikai informācijas stendi), taču tā pieejama apskatei sestdienās un svētdienās plkst. 10 – 16. Pārējā laikā to sargā nikns suns. Ieeja meklējama, pārbraucot Buļļupes tiltam un tūlīt nogriežoties pa labi Birzes ielā.
Līdzās cietoksnim ir pamesta padomju armijas daļa, kur atradies hospitālis, degvielas uzglabāšanas noliktavas un zemūdeņu naftas bāze. Tur apskatāms arī piemineklis karavīriem, kas dienējuši zemūdenēs. Šajā degradētajā vietā izceļas vienīgi 1894. gadā celtā un vēlāk atjaunotā Patruļkuģu eskadras ēka. Daļa teritorijas ir slēgtā zona.
Birzes ielā 10 pie Buļļ-upes tilta top Bolderājas Kristus apskaidrošanas pareizticīgā baznīca, kas veltīta visiem ticīgajiem, kuri ticības dēļ cietuši 20. gs. represijās. Tai blakus jau uzcelts baptistērijs kristīšanai un administratīvā ēka. Baznīca tiek celta par ziedojumiem. Kā pastāstīja projekta vadītāja Angelina Moskaļenko, vēl nepieciešami līdzekļi baznīcas iekšdarbiem, interjera izveidei un teritorijas labiekārtošanai.
Cauri dabas liegumam
Tālāk maršruts vedīs pa Parādes, Dzintara, Ilmeņa ielu un gar jūras krastu cauri Daugavgrīvas dabas liegumam – Piejūras dabas parka daļai, kas atrodas starp Rīgas līci, dzīvojamo namu rajonu un Rīgas attīrīšanas iekārtām. Liegums veidots kāpu biotopu, piejūras pļavu un tur augošo augu un ligzdojošo putnu aizsardzībai. Pie ceļa, kas no 3. autobusa galapunkta ved uz jūru, ir divstāvu skatu platforma, no kuras var labi pārredzēt piekrastes niedrāju un mazo ezeriņu valstību. Šurp varat doties arī ar sabiedrisko transportu, ja laika apstākļi riteņbraukšanai šķiet par vēsu.
Tālāk aplis noslēgsies un atkal nokļūsiet Parādes ielā, no kuras jāiegriežas pa kreisi Flotes ielā, kas aizvedīs uz Daugavgrīvas bāku un molu. Daugav-grīvā pirmā bāka uzbūvēta jau 16. gs., bet tagadējā – 1957. gadā vācu armijas sagrautās bākas vietā. Bāka aplūkojama tikai no ārpuses. Jūrā gandrīz kilometra garumā ietiecas Daugavgrīvas mols, kas gan ir ļoti sliktā tehniskā kārtībā, tādēļ stipra vēja laikā, pa to pastaigājoties, jābūt uzmanīgiem. No jūras puses var redzēt 1765. gadā zviedru valdības celtā Komētforta nocietinājumu vaļņus, kam pieeja ir liegta, jo tas atrodas pierobežas zonā.
Pa Flotes ielu atgriežoties Birzes ielā, rudenīgais brauciens būs galā.
Maršruts tapis sadarbībā ar asociāciju “Lauku ceļotājs”
