Ar divu krievu dzejnieku uzstāšanos noslēgsies “Dzejas sūtņu” programma 1
Pēdējā “Dzejas sūtņu” sesijā Rīgā uzstāsies Marija Gaļina un Jūlijs Gugoļevs, aģentūrai BNS pavēstīja programmas kurators Sergejs Timofejevs.
Projekts “Dzejas sūtņi” iekļauts Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā.
Dzejnieki Rīgā uzstāsies 27. decembrī plkst.18 grāmatu veikalā “Nice Place Mansards”.
Mūsdienu dzeja Krievijā – tā ir brīvās un kritiskās domāšanas joma, tā jau sen vairs nav tikai liriska izteikšanās, bet gan centieni tikt skaidrībā ar to, kā veidota valoda un tās nozīmes manipulācijām, dzeja arī pilnā mērā var kļūt par absolūti aktuālu un pilsonisku izteiksmes līdzekli, norādīja Timofejevs.
Projekta pēdējai sesijai izvēlēti divi autori, kuri savas poēzijas mūsdienīgumā izmanto un attīsta tālāk visas tās iespējas, kas bija raksturīgas krievu dzejai 20.gadsimtā.
Gaļina (1958) ir ne tikai dzejniece, bet arī rakstniece-prozaiķe, fantaste, kritiķe un tulkotāja. Viņa absolvējusi Odesas universitātes bioloģijas fakultāti ar specializāciju hidrobioloģijā un ihtioloģijā, kopš 1987.gada dzīvo Maskavā. Bioloģijas zinātņu kandidāte 1995.gadā pametusi zinātni, kļūstot par profesionālu literāti. Gaļina ir vairāku dzejas un prozas grāmatu autore, tulkojusi Stīvena Kinga, Šeimasa Hīnī, Kerolas Ennas Dafijas un citu autoru, tostarp mūsdienu ukraiņu dzejnieku, darbus. Gaļinas darbi tulkoti itāliešu, angļu un poļu valodā.
Gugoļevs ieguvis medicīnas izglītību, strādājis par feldšeri ātrajā palīdzībā, vēlāk televīzijas kanālā NTV, pēc tam – Starptautiskajā Sarkanā Krusta komitejā, pēdējos trīs gadus strādā televīzijā. Viņš absolvējis Literatūras institūtu un tā aspirantūru, sākotnēji publicējis darbus samizdatā, izdevis vairākas dzejas grāmatas. Gugoļevs tulkojis mūsdienu dzeju no angļu un skandināvu valodas.
Gaļinas dzejoļus latviešu valodā tulkos Liāna Langa, bet Gugoļeva darbus – Arvis Viguls.
Ieeja pasākumā būs bez maksas.
Projekta “Dzejas sūtņi” mērķis ir iepazīstināt latviešu auditoriju ar pietiekami plašu mūsdienu krievu dzejas spektru, jo šādi kontakti vāji attīstījās 90.gados un divtūkstošo gadu sākumā. Projekta ideju, kas pieder “Orbītai”, atbalstīja Maskavas Grāmatu institūts.
Šā projekta ietvaros Rīgā pēdējo divu gadu laikā jau pabijuši Jeļena Fanailova, Dmitrijs Vodeņņikovs, Andrejs Sen-Seņkovs, Staņislavs Ļvovskis, Andrejs Rodionovs, Ļevs Rubinšteins, Kirils Korčagins, Linora Goraļika, Nastja Deņisova un Fjodors Svarovskis.
Nākamgad “Orbīta” plāno izdot antoloģiju ar visu šo dzejnieku dzejoļu oriģināliem un tulkojumiem. Par latviešu versijām parūpējušies latviešu dzejnieki Jānis Elsbergs, Arvis Viguls, Edvīns Raups, Kārlis Vērdiņš, Ingmāra Balode, Pēteris Dragūns, Andris Akmentiņš, Aivars Eipurs un Jānis Rokpelnis.
Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas ietvaros projektu atbalsta nodibinājums “Rīga 2014” un Valsts kultūrkapitāla fonds.
