Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. augusts, 2012
Drukāt

Ar domu, ka Krievijā labāk…


Foto-LETAFoto-LETA

Kāds latvietis, vārdā Pēteris, piezvanīja uz redakciju, lai paziņotu, ka grasās pārcelties uz dzīvi Krievijā un, cerot uz lielāku pensiju par nostrādātajiem gadiem jaunībā Noriļskā, būtu gatavs atteikties no Latvijas pilsonības. Savukārt mūsu lasītāja Ruta Rīgā izteica izbrīnu par to, ka vairāki viņas mammas kaimiņi atsakās no Latvijas Republikas pilsonības naudas dēļ – ar vēlmi dabūt Krievijas pensiju. “Vai tā vispār var darīt, ja uz viņu pilsonības pamata tika piešķirta pilsonība bērniem?” neizpratnē jautā Ruta. 


 

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka palīdze Līva Konivāla stāsta, ka pamats bērna pilsonībai paliek nemainīgs, bērns ir ieguvis Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā kopā ar vecākiem. Tas, ka vecāki pēc kāda laika pieņem citas valsts pilsonību, nemaina Latvijas pilsonības iegūšanas pamatojumu bērnam, jo Pilsonības likums nosaka, ka mūsu valsts pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi un, ka Latvijas pilsonības atņemšana vai atteikšanās neskar šīs personas laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu pilsonību. Apstāklis, ka personas ģimenes locekļi ir Latvijas pilsoņi, nav ierobežojums nedz pieņemt citas valsts pilsonību, nedz arī atteikties no Latvijas pilsonības. Cilvēkam ir tiesības brīvi izvēlēties, kuras valsts pilsoņu kopumam viņš vēlas pievienoties, ja to, protams, pieļauj attiecīgas valsts normatīvie akti.

11. Saeimas deputāts Ingmārs Čaklais cilvēkus, kas pieņem Krievijas pilsonību, iedala divās daļās. Viena daļa cilvēku to dara demonstratīvi, lai parādītu savu negatīvo attieksmi pret Latviju, savukārt otrai daļai laika gaitā ir izveidojies priekšstats, ka var cerēt uz labāku dzīvi. “Domāju, ka no Krievijas nāk milzīgs spiediens. Lielāku pensiju piedāvāšana ir populistisks gājiens. Protams, cilvēki izskata šo variantu, jo domā, ka dzīve Krievijā ir labāka,” teic I. Čaklais. Arī juridisko zinātņu doktora grāda pretendente Anda Ozola uzskata, ka pilsonības maiņas pamats ir izdevīgums. “Pašlaik ir izveidojusies situācija, ka dažas valstis ir kļuvušas par centrtieces valstīm, kas piesaista cilvēkus, bet citas – par centrbēdzes valstīm, no kurām cilvēki dodas prom,” komentē A. Ozola. Viņasprāt, politiķu uzdevums ir radīt tādu politiku, kas motivē un piesaista cilvēkus strādāt un dzīvot Latvijā.

“Mēs jau cenšamies labi strādāt. Darba apjoms ir ļoti liels, tāpēc varbūt kādā jautājumā komunikācija ar sabiedrību nav veiksmīga,” atzīst I. Čaklais. Taču viņš uzskata, ka pilsonības jautājums ir atkarīgs ne tikai no valdības, bet arī no katra cilvēka individuāli. Pirms pieņemt tādu lēmumu, cilvēkiem būtu kārtīgi tas jāapdomā, jārunājas ar cilvēkiem, kas jau ir mainījuši pilsonību, jāizvērtē līdz galam visi apstākļi – kā tas izskatās tagad un kā tas var izskatīties vēlāk. “Tas nav tas pats kā nomainīt mēbeles vai dzīvesvietu, tā ir pilsonības maiņa,” ironizē deputāts.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+