Kultūra
Kultūrpolitika

Ar dzeju uz perona 16

Piektdien, 14. septembrī, plkst. 19 jau astoto gadu pēc kārtas simtiem cilvēku Latvijā un pasaulē vienos dzeja un ceļš zem kājām, jo atkal notiks Dzejas dienu akcija “Sirds uz perona”.  Šogad – ar Latvijas simtgadei veltītu moto “Biļete līdz Brīvībai”.

 

Akcija aizsākās 2011. gadā stacijā “Tukums 1”, un to joprojām organizē biedrība “Tukuma Literātu apvienība” un akcijas idejas autore rakstniece Guna Roze. Viņa saka: “Toreiz nelika mieru vēlme radīt tādu Dzejas dienu pasākumu, kur nav nekā senila. Kas ne tikai “neaplauž” vēlmi piedalīties Dzejas dienās, bet tieši otrādi – rada gribēšanu būt klāt. Tādu, kur galvenajā lomā nav dzejnieks, bet dzeja un ko labprāt apmeklētu jaunieši. Radās ideja lasīt dzeju dzelzceļa stacijās un autoostās, jo tur viss ir pa īstam – nekādas formalitātes, nekādas izlikšanās! Visi ir pasažieri, cilvēki tur sagaida un pavada cits citu, raisās vaļsirdīgas sarunas, ir laiks pārdomām. Eksperiments izdevās, un akcija ar katru gadu kļūst arvien populārāka. Neticami, bet jau nomainījusies pirmā “peronistu” paaudze; dažs šā gada dzejas lasītājs toreiz – 2011. gadā – mācījās sākumskolā vai varbūt pat nebija dzimis, bet daudzi toreizējie vidusskolēni jau auklē savas atvases.”

Atšķirībā no klasiskiem Dzejas dienu pasākumiem “uz perona” nevis dzejnieki lasa dzeju un citi klausās, bet tie “citi” lasa dzeju, kas pašiem patīk. Lasa cits citam vai piezvana kādam īpašam cilvēkam un velta tieši viņam izraudzītu dzejoli. Atmosfēra ir tik dabiska, ka pamazām pat nejauši garāmgājēji kļūst par dzejas klausītājiem un pat deklamētājiem. Kāds spēlē ģitāru vai dzied, jo arī dziesma ir dzeja, kāds dejo, fotografē, zīmē vai raksta ar krītu uz asfalta – brīva platforma radošām izpausmēm. Tajās stacijās, kas akcijā piedalās jau vairākus gadus, uz soliem, palodzēm, kases letēm noliktas dzejas grāmatas – tās vienkārši var ņemt un lasīt. Grāmatas sagādā gan vietējās bibliotēkas, gan arī uzdāvina iedzīvotāji.

Kur ir dzelzceļš vai autoosta, tur jābūt arī biļetēm. Visi “dzejas pasažieri”, pat tie, kas tikai klausās, saņem īpašu biļeti. Šogad tās pievienotā vērtība būs iespēja bez maksas apmeklēt Memoriālo muzeju apvienības muzejus un par sirsnīgām cenām iegādāties grāmatas. Ja stacijā nav koordinatora ar biļetēm, var publicēt foto vai vēl labāk – video ar savu lasījumu, izmantojot mirkļbirku #sirdsuzperona, un īpašo biļeti saņemt elektroniski – tāda iespēja šogad būs pirmoreiz.

“Pērn, tuvojoties Latvijas simtgadei, atskatījāmies pagātnē, un vēsturiskā Latvijas dzelzceļa karte pārsteidza,” stāsta G. Roze. “Kādreiz sliežu ceļi caurstrāvojuši Latviju gluži kā asinsvadu tīklojums. Tā 2017. gadā radās ideja rīkot pasākumu pie vairs neeksistējošiem dzelzceļiem vai pamestās stacijās. Piemēram, ogrēnieši pulcējās bijušajā Ķeipenes stacijā, kur tagad ir Eizenšteina Komunikāciju centrs, bet tukumnieki dzeju lasīja pie tā arī neuzbūvētā šaursliežu dzelzceļa Tukums–Kuldīga pieminekļa “Tilts uz Nekurieni”, kas iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. “Zinu, ka tie, kas pērn dzeju lasīja pie Tilta uz Nekurieni, arī šogad pulcēsies tieši tur. Iespējams, tāpēc, ka tur ir īpašākie Latvijas saulrieti.”

Šogad dzeju varēs lasīt ne tikai tur, kur notiks organizēti pasākumi, bet jebkur pie eksistējoša vai vairs neesoša dzelzceļa, autobusa pieturā vai autoostā, vie­natnē vai kompānijā. Turklāt šo vietu var atzīmēt kartē https://tla.lv/sup/. Nedēļu pirms pasākuma kartē jau bija Tukums, Jelgava, Pļaviņas, Liepāja, Ozolnieki, Bauska, Dobele, Iecava, Rūjiena, Smārde, Pūre, Sāti, Ogre, Jēkabpils, Brocēni un Bergena Norvēģijā. Redzēsim, cik daudz sirsniņu Latvijā un pasaulē iemirgosies 14. septembra vakarā.

Vairāk: https://tla.lv/sirds-uz-perona/ un https://www.facebook.com/SirdsUzPerona/

LA.lv