Mobilā versija
+2.7°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
22. oktobris, 2017
Drukāt

Ar dziesmu par dzīvi. Jānis Šipkēvics par “Labvakar”, simtgades topu un mīlestību (2)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Savulaik kā viens no TV raidījuma “Labvakar” vadītājiem Jānis Šipkēvics veicināja atmodas vēsmas, kas Latvijai palīdzēja atgūt brīvību. Tagad mūsu valsts simtgadē viņš rosina veidot mūzikas izlasi ar 100 dziesmām, kas dzīvo Latvijas cilvēku sirdīs.

Kad Jānis kā “Radio SWH” valdes priekšsēdētājs domājis, ko varētu uzdāvināt Latvijai tās simtgadē, viņš nonācis pie secinājuma, ka labākā dāvana būtu 100 izcilu dziesmu izlase. “Mūsdienās patriotisma jēdziens ir ļoti devalvējies, bet šī būs iespēja ar dziesmu palīdzību ienest patriotismu katrā mājā. Būtu jauki, ja katram latvietim būs pie rokas šī izlase, ko attiecīgā noskaņojumā atskaņot un uzdziedāt līdzi. Tā būs arī laba dāvana ārzemniekiem, lai viņi gūtu priekšstatu par Latvijas mūziku,” spriež Šipkēvics.

Pēc viņa domām, mūsu mūzikas spēks ir tās dažādībā, un šādā izlasē mierīgi varētu sadzīvot līdzās gan “Saule. Pērkons. Daugava”, gan “Ballējam, neguļam”. “Katrai dziesmai ir sava loma un konteksts, kādā to klausās. Tas būs dziesmu vainags, kas savīts no dažādām gaumēm.” Jānis atzīst, ka visgrūtāk būs noteikt 101. dziesmu, kas paliks pirmā aiz svītras.

Kā jums radās doma veidot šādu Latvijas simtgadei veltītu dziesmu izlasi?

Netālu no manas dzīvesvietas ir piemineklis Kronvaldu Atim, kurš reiz ir teicis: “Man nav svētākas valodas par latviešu valodu; man nav mīļākas tautas par latviešu tautu.” Tagad daudz runā par Latvijas simtgadi, un es sāku domāt, ko mēs kā radio cilvēki varētu uzdāvināt Latvijai. Interesanti, ka arī “Radio SWH” nākamgad svinēs 25 gadu jubileju, tādēļ nolēmām apvienot abas svinības ar šādas izlases veidošanu. Dažādi topi parasti attiecas uz samērā īsu laika posmu, kādu mēnesi vai gadu, bet šajā izlasē būs apkopotas dziesmas no visa gadsimta. Ar jaunāko laiku mūziku nav problēmu, bet par pirmās brīvvalsts dziesmām mēs patiesībā zinām ļoti maz, bieži vien tikai nosaukumu un pāris rindiņas teksta. Lai papildinātu dziesmu klāstu, uzrunājām arī daudzus cienījamus cilvēkus, kas piedāvās savus ieteikumus šai izlasei. Žūrijā būs Vaira Vīķe-Freiberga, Māra Zālīte, Džemma Skulme, Juris Rubenis, Uldis Dumpis, Jānis Streičs, Dita Lūriņa, Jānis Erenštreits u. c. Tagad arī ikviens no jums internetā var apmeklēt šim balsojumam izveidoto mājaslapu un ieteikt savas iecienītās dziesmas.

Vai vēl pēc gadsimta, ja uz Latvijas 200 gadu jubileju tiks veidots līdzīgs tops, tajā iekļūs arī kāda mūsdienu dziesma?

Protams, arī šodien rodas mūzika, kas kādreiz tiks uzskatīta par klasiku. Es nešaubos, ka pēc daudziem gadu desmitiem cilvēki klausīsies, piemēram, Lūsēna vai Ešenvalda mūziku.

 

Latvieši sevi uzskata par dziedātāju tautu, un senāk nevienās viesībās neiztika bez uzdziedāšanas. Taču šķiet, ka kopā dziedāšanas tradīcija iet mazumā… Vai tu mēdz uzdziedāt draugu vai ģimenes lokā?

Es vairāk esmu klausītājs, nevis dziedātājs. Man apkārt ir cilvēki, kas ikdienā nodarbojas ar mūziku. Tas ir viņu darbs, tādēļ mājās viņi vēlas atpūsties. Arī es pēc darba nevis klausos mūziku, bet gan mēģinu “uzlādēt baterijas” citā veidā.

Šajā jautājumā tu nebūsi objektīvs, bet vai simtgades dziesmu izlasē varētu iekļūt arī kāds tava dēla Jāņa veikums ar “Cosmos” vai “Instrumentiem”?

Domāju, ka kāda no viņa melodijām noteikti varētu uz to pretendēt. Piemēram, man ļoti patīk “Instrumentu” dziesma “Zemeslodes”. Katrā ziņā man būtu ļoti žēl, ja dēla veikums paliktu uzreiz aiz svītras, 101. vietā.

Ar mūziku aizrāvusies arī tava meita Tīna, kurai ir 17 gadu. Vai priecājies, ka tev ir tik muzikāli bērni?

Jāni mēs savulaik ļoti apzināti virzījām uz mūzikas pasauli. Savukārt ar Tīnu tā nebija; iespējams, padziļināta interese par mūziku viņai radās tieši tādēļ, ka ikdienā viņa vairāk saskārusies ar eksakto jomu, mācoties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, kur liela uzmanība tiek veltīta matemātikai, fizikai. Mūzika viņai ir kā atslodze. Tīna skatījās, ko dara brālis, un nolēma, ka arī vēlas izmēģināt spēkus mūzikā. Viņa pati meklē informāciju internetā, no “YouTube” klipiem apgūst instrumentu spēli.

Daudzi vecāki žēlojas, ka bērni pārāk daudz laika pavada internetā un zaudē saikni ar reālo dzīvi.

Arī pirms simts gadiem, kad parādījās pirmie automobiļi, daudziem šķita, ka pasaules gals vairs nav tālu. Mūsdienās mēs dzīvojam arvien straujākā tempā, esam pieraduši pie tehnoloģijām, un šķiet, ka bez tām vispār nevarētu iztikt. Kad redzu, ka tagad divgadniekam tiek pirkts jau otrais “iPad” planšetdators, jo pirmo viņš jau pamanījies saplēst, tad dažkārt iedomājos: kā gan es varēju izaudzināt savu Jānīti, ja tolaik mums nebija ne viedtālruņu, ne planšetdatoru? Viņš bija laimīgs par “Super Mario” spēlīti, ko Doma kora zēni saņēma kā dāvanu pēc koncertiem Japānā. Tagad vecāki bieži vien izvēlas vieglāko ceļu, jo iedod bērnam planšetdatoru un viņš visu dienu varēs sēdēt, skatīties multenes. Bet ir svarīgi iemācīt bērnam iepauzēt, vismaz uz brīdi nolikt malā to moderno aparātu. Mēs esam dzīvi cilvēki, kam nav jāsacenšas ar datoriem. Savam dēlam Oliveram, kuram ir divarpus gadi, vakaros stāstu pasakas, turklāt pats esmu sācis izdomāt dažādus sižetus. Piemēram, ieraugu kalkulatoru un sāku stāstīt: “Reiz dzīvoja kalkulators…” Tas man pašam ir labs improvizācijas treniņš.

Tev šīs ir jau trešās laulības. Vai mūsdienās vispār ir iespējama mīlestība – “līdz nāve mūs šķirs”?

Atklāti sakot, zinu tikai vienu pāri, kas ir kopā kopš pirmās klases; visiem pārējiem nācies iziet caur dažādām privātās dzīves dzirnavām. Cilvēks veidojas un mainās visa mūža garumā, bet nereti vīrietis un sieviete attīstās katrs pa savu ceļu. Kādreiz cilvēks pēc 50 gadu vecuma jau bija teju pensionārs, tagad manas paaudzes cilvēki turpina aktīvu dzīvi. Viņiem ir pieredze, lai saprastu, ko vēlas šajā dzīvē un kā to panākt. Es nekad neesmu nožēlojis, ka jau 22 gadu vecumā kļuvu par tēvu, bet tagad saprotu, ka toreiz tēva lomai biju ārkārtīgi nesagatavots. Biju vairāk pārņemts pats ar sevi; tagad tēva pienākumus pildu daudz rūpīgāk.

Runājot par vecumu, atceros, kā 1986. gadā svinējām Raimonda Paula 50 gadu jubileju, un tolaik man šķita: “Ārprāts! Šitas onkulis! Ko viņš vispār sajēdz no modernās mūzikas? Man ir “bītli”, “The Rolling Stones”, progresīvais roks, bet kas ir viņam?” Tagad, kad pašam ir pāri 50, saprotu, kāds es tolaik biju muļķis! Kad Paulam bija 50, viņš vēl bija “jaunais komponists”; tagad viņam ir pāri 80 un viņš joprojām izdod jaunus albumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Šipkevics,pēc saimnieku rīkojuma ,rej uz Krieviju.

  2. viens kapitai pretigs tips

Draugiem Facebook Twitter Google+