Mobilā versija
Brīdinājums +15.6°C
Gundars, Kurts, Knuts
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
18. augusts, 2017
Drukāt

Ar Eiropas naudu pret bezdarbu (2)

Foto - VIAAFoto - VIAA

Artis Petenko par arboristu kļuvis, mācoties "Jauniešu garantijas" īstenotā programmā. Tagad puisis kopj kokus, strādādams uzņēmumā "AnvijaPro".

Kopš 2014. gada, kad Latvijā sāka darboties Eiropas Savienības (ES) finansētā programma “Jauniešu garantijas”, tūkstošiem jauniešu ir bijusi iespēja iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju un pirmo darba pieredzi, tikt pie individuāla darba meklēšanas plāna, saņemt karjeras konsultāciju un uzlabot motivāciju iesaistīties darba tirgū. Kopumā jauniešu nodarbinātības uzlabošanā plānots ieguldīt 70 miljonus eiro.

2014. gadā Latvijā pat ceturtā daļa jauniešu bija bez darba, tāpēc Latvija kvalificējās īpašam ES sniegtam atbalstam šīs problēmas risināšanai. Tagad jauno bezdarbnieku skaits būtiski sarucis – jaunieši ir tikai 18 procenti no visiem bezdarbniekiem, kas ir zem ES vidējā līmeņa.

 

Darbu atrod teju puse

Jauniešu bezdarba mazināšanā līdzdarbojas Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Katra no šīm organizācijām piedāvā atšķirīgas programmas, kam vajadzētu celt jauniešu konkurētspēju darba tirgū, kā arī palīdzēt viņiem atrast darbu. NVA īstenotajās aktivitātēs var piedalīties tikai reģistrētie jaunieši bezdarbnieki, bet pieteikties VIAA pārraudzītajām mācībām profesionālajās skolās var arī tie, kuri nav reģistrēti kā bezdarbnieki vai pat ir nodarbināti.

Statistika liecina, ka divu gadu laikā pēc dalības “Jauniešu garantijas” programmā darbā iekārtojās 29 370 NVA reģistrētie jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 35 157 jaunieši vecumā no 25 līdz 29 gadiem. Tie ir 58 procenti no visiem NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem. Kopumā darbā pēc dalības programmā iekārtojusies teju puse jauniešu, taču dati liecina, ka dažādiem programmas projektiem veiksmes procents ir atšķirīgs. Piemēram, vidējais darbā iekārtošanas rādītājs jauniešiem, kas piedalījušies pasākumos “Pirmā darba pieredze jaunietim” un “Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem” ir pat 83 procenti, kamēr no NVA organizēto profesionālo apmācību programmas beidzējiem darbā iekārtojas tikai 45 procenti. Šīs apmācības tika organizētas dažādos mācību centros.

Tikmēr VIAA jauniešiem programmas ietvaros piedāvā apgūt dažādas darba tirgū pieprasītas profesijas valstij piederošajās profesionālajās skolās un tehnikumos. Ne tikai mācības ir par brīvu; jaunieši var saņemt arī stipendiju no 70 līdz 115 eiro. Jo ilgāk jaunietis noturas skolā, jo vairāk pieaug stipendija. Līdz šim diplomus šādās apmācībās ieguvuši jau gandrīz 5000 absolventu, bet vairāk nekā 1600 jauniešu turpina mācības. Lielākā daļa jauniešu, kas apguvuši profesiju, līdz šim bija ieguvuši vidējo vispārējo izglītību. VIAA pasākumā visbiežāk jaunieši izvēlējušies apgūt pavāra, lietveža, friziera un konditora profesiju. Savukārt NVA piedāvātajās apmācībās visbiežāk apgūtas šādas profesijas: lietvedis, projektu vadītājs, apsargs, lokmetinātājs, klientu apkalpošanas operators. Jāpiebilst, ka, mācoties NVA piedāvātās profesijās, stipendija bija lielāka – 150 eiro mēnesī.

Kaut programmas “Jauniešu garantijas” īstenošana tuvojas noslēgumam, līdz augusta beigās turpinās uzņemšana profesionālo izglītības iestāžu piedāvātajās viengadīgajās programmās, turklāt šonedēļ valdība nolēma, ka uzņemšana būs arī vēl septembrī, kad varēs pieteikties arī pusotrgadīgajām izglītības programmām, un arī februārī. Ar visām profesijām, ko iespējams apgūt, izglītības iestādēm, uzņemšanas noteikumiem un priekšrocībām var iepazīties saitē: www.viaa.gov.lv/jauniesugarantija.

 

Kad nestrādājošie negrib mācīties

Kaut gan programmu īstenotāji uzsver pozitīvos programmas ieguvumus, zināms, ka bijušas arī grūtības tās īstenošanā. Jauniešus, kas nemācās un nestrādā, nebūt nav bijis viegli iesaistīt “Jauniešu garantijas” programmās, tāpēc programmas iespējas ļauts izmantot arī jauniešiem, kas jau strādā vai kas jau ieguvuši pat vairākas profesijas.

Šonedēļ valdībā tika izskatīts informatīvais ziņojums, kas atklāj, ka kopumā līdz projekta īstenošanas beigām līdztekus 6500 nenodarbinātajiem jauniešiem profesiju iegūs arī 1496 nodarbinātie jaunieši. Ziņojumā skaidrots, ka apmācāmajiem jauniešiem ļauts strādāt tāpēc, ka tie, kam ir ģimenes, nevar to nodrošināt ar ikmēneša stipendiju. Atzīts gan arī, ka daudzviet bez nodarbinātajiem jauniešiem nemaz nebūtu bijis iespējams piepildīt apmācāmo grupas.

Tā kā interese par iespēju mācīties nav bijusi pietiekama, dažkārt pat uzņēmēji aicināti sūtīt mācīties savus mazizglītotos, gados jaunos darbiniekus. Tā Uldis Misiņš, kurš vada masīvā koka mēbeļu ražošanas uzņēmumu “Avoti SWF”, stāsta: “Eiropas nauda bija jāapgūst, taču Valmieras tehnikuma Rankas filiālē nebija pieteikušies gana daudz gribētāju mācīties. Tad nu man jautāja, vai uzņēmumā nav darbinieku bez izglītības, kas gribētu apgūt mēbeļu galdnieka profesiju. Gribētāji atradās. Sāka mācīties 21 vai 22. Pabeidza 19, kuri joprojām strādā mūsu uzņēmumā. Viņu darba pienākumi gan nav mainījušies. Kurš bija slīpētājs, arī tagad ir slīpētājs. Taču tagad darbinieka redzesloks ir paplašinājies, viņš zina mēbeļu ražošanas tehnoloģiju kopumā, un, kad būs vajadzīgs, varēsim uzticēt arī kādus citus pienākumus. Kopumā esam ieguvēji, taču programmā gan vajadzēja apmācīt tos, kuri vispār nestrādā. Bet tos, kas sēž uz soliņa pie veikala, grūtāk aizvilkt uz mācībām nekā tos, kas jau strādā.” Viņš vēl piebilst: daļa darbinieku teikuši, ka arī pasniedzēji varējuši būt profesionālāki, vairāk paši pieredzējuši praktiskajā darbā. Valdība trešdien lēma, ka turpmāk strādājošo jauniešu apmācību tomēr finansēs no citas ES finansētas programmas, kas paredzēta tieši nodarbināto personu atbalstam.

Pilnībā programmas sākotnējām prasībām toties atbildis Artis Petenko, kurš Priekuļu tehnikuma Ērgļu struktūrvienībā apguva arborista profesiju. Artim bija tikai vidējā vispārējā izglītība, ar kuru kvalificētu darbu neatrast. Puisis stāsta, ka devies mācīties līdzi brālim, taču arborista profesija patiešām iepatikusies un tagad viņš tajā arī strādā. “Mācību procesā viss bija labi. Grūti bija tikai tad, kad nācās kāpt kokos arī ļoti sliktos laika apstākļos. Jā, mums grupā arī bija viens nemotivēts jaunietis, kurš bija atnācis mācīties tikai tāpēc, ka viss par brīvu, bet man mācīties viņš netraucēja. Cik dzirdēju, grupā, kur apguva guļbūves celšanu, bijis vēl lielāks “cirks”. Uzskatu, ka pilna stipendija jāmaksā tikai par labām sekmēm, lai nav tā, ka mācās uz knapiem četriniekiem, bet stipendija tikpat liela kā tiem, kas nopietni cenšas.”

 

Viedokļi

Jānis Reirs, labklājības ministrs: “”Jauniešu garantijas” programma devusi iespēju jauniešiem paaugstināt savas profesionālās zināšanas un prasmes, kā arī apgūt profesiju. Jaunieši guvuši atbalstu un prasmes iesaistei nevalstiskajā sektorā, daudziem dots nepieciešamais atbalsts un iedrošinājums uzsākt pašiem savu uzņēmējdarbību vai gūt pieredzi kā pašnodarbinātajiem. Programma arī bijusi stimuls palikt Latvijā, iesaistīties mūsu darba tirgū, nevis emigrēt. Mūsu jauniešiem ir daudz talantu un liels potenciāls, tajā pašā laikā katrs jaunietis saskaras ar specifiskiem darba tirgus izaicinājumiem. Tādēļ nepieciešams individuāls atbalsts un arī karjeras konsultācijas, kas programmas ietvaros tiek sniegtas. Būtisks izaicinājums gan bijis nemotivēto jauniešu ieinteresēšana, sasniegšana un iesaistīšana.”

Elīna Purmale-Baumane, VIAA Profesionālās izglītības programmu departamenta direktore: “Kopumā programma vērtējama ļoti pozitīvi. VIAA īstenotajā pasākumā profesionālo kvalifikāciju ieguvuši gandrīz 5000 jauniešu, 75 procenti no viņiem veiksmīgi iekārtojušies darbā. Un puse no tiem, kas strādā, strādā programmas laikā apgūtajā profesijā. Atbirums mācību laikā bija 20 līdz 25 procenti, taču viņiem ir tiesības pēc gada atsākt mācības.

 

UZZIŅA

“Jauniešu garantija” skaitļos*

Sagatavoti 92 358 individuālie darba meklēšanas plāni un sniegts atbalsts darba meklēšanā.

Sniegtas 112 574 karjeras konsultācijas.

28 586 jaunieši iesaistīti darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un kompetenču apguvē.

13 998 jaunieši NVA organizētajos kursos un VIAA organizētajās 1 – 1,5 gada programmās apguvuši jaunas prasmes un profesiju.

Izveidotas 1476 subsidētās darba vietas mazāk konkurētspējīgiem jauniešiem.

2761 jaunietis apguvis darba iemaņas, strādājot nevalstiskajās organizācijās.

290 jaunieši piedalījušies mazā biznesa uzsākšanas programmā.

1738 jaunieši saņēmuši reģionālās mobilitātes atbalstu, lai sasniegtu apmācību vai darba vietu.

1575 jaunieši piedalījās pasākumā “Darbnīcas jauniešiem”, kas palīdz izvēlēties savu nākotnes profesiju.

Dati: Labklājības ministrija, par 2014. – 2016. gadu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vai nebeigsies šī līdzekļu izšķiešana vējā??! Veselus bezdarbnieku barus esam par šiem 27 gadiem pieradinājuši dzīvot uz pabalstiem. Kāpēc ies strādāt, ja var dabūt par brīvu?!
    Garīgi nepareiza valsts politika. Jāstimulē tikai labākie, jo paši bērni arī atzīst, ka taisnīgi būtu “Uzskatu, ka pilna stipendija jāmaksā tikai par labām sekmēm, lai nav tā, ka mācās uz knapiem četriniekiem, bet stipendija tikpat liela kā tiem, kas nopietni cenšas.”

  2. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+