Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs
Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs
Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs

Vai Eiropas nauda palīdzējusi novadā uzlabot dzīvi? 6

Šodien Valsts reģionālās attīstības aģentūra rīko konferenci “Vai ES nauda ir palīdzējusi uzlabot dzīvi reģionos?”, kurā notiks arī diskusija par projektu sasniegumiem un to ietekmi uz pašvaldību attīstību. Kāda ir nelielo novadu vadītāju atbilde uz šo jautājumu?

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs: “Par Eiropas naudu var sabūvēt smukas ēkas un ceļus, jā, var cilvēkiem uzlabot dzīvi, taču tas nav izšķirošais, lai apturētu viņu aizplūšanu no laukiem. Kamēr valsts nedos pienācīgu pretsparu lauku iztukšošanas idejām, ko propagandē investīciju baņķieris Ģirts Rungainis un viņam līdzīgie, tikmēr cilvēki dosies uz lielajām pilsētām un to tuvāko apkārtni, arī uz ārzemēm. Jo vispirms nepieciešamas jaunas darba vietas, turklāt ar labu atalgojumu. Kāpēc valstī neņem vērā ne attāluma koeficientu, ne iedzīvotāju blīvuma koeficientu? Pēc kritērijiem mazais Ciblas novads nemaz nevar iesniegt projektus, lai pretendētu uz lielo programmu lielo naudu. Toties mēs gandrīz 100 procentu apmērā esam izmantojuši lauku attīstības programmas LEADER un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) dotās iespējas. Ir siltinātas ēkas, uzlaboti ceļi un darīti citi labi darbi, bet tik un tā pēdējo sešu gadu laikā esam zaudējuši 500 cilvēku un novada iedzīvotāju skaits samazinājies līdz 3000. Tagad ceram tikt pie jaunām darba vietām ar Latgales programmas atbalstu.”

Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs
CITI ŠOBRĪD LASA

Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs: “Jūras pierobeža vai Krievijas pierobeža, vienalga, valdībai būtu īpaši jāstiprina tieši šie novadi. Bet notiek pretējais. Piemēram, valsts paredz, ka skolēnu skaitam klasē visur jābūt vienādam, neņem vērā, kāds attālums līdz tuvākajai lielajai pilsētai un valsts galvaspilsētai. Tā ir aplama politika.”

Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja

Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: “Protams, Eiropas nauda palīdzējusi daudz. Esam īstenojuši vairāk nekā trīs miljonu eiro vērto ERAF projektu “Augšzemes un Skolas ielu rekonstrukcija Aknīstes pilsētā”, vairāk nekā divu miljonu vērto ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu, bērnudārza un vidusskolas siltināšanas projektu, deviņus LEADER projektus, piemēram, Gārsenes pilī izstāžu zāles iekārtošanai, jaunu mēbeļu iegādei Asares kultūras namam, ziemas sporta veidu attīstībai, jaunu tautas tērpu iegādei un citām lietām. Tas viss ir ļoti labi, taču, tā kā esam pierobežas novads, mums ir ļoti svarīgi tikt pie jaunām darba vietām. Diemžēl valsts politika ir tāda, kas neveicina jaunu darba vietu radīšanu attālajos novados. Labi vismaz, ka cilvēkiem ir darbs kūdras purvā, Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kokapstrādē. Taču, saglabājoties pašreizējai politikai, iedzīvotāju skaits novadā samazinās. Lūk, nežēlīgā statistika: 2012. gadā mums bija 3140 cilvēku, 2013. gadā – 3084, 2014. gadā – 3069, šobrīd – 2958.”

Ināra Silicka, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja

Ināra Silicka, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja: “Jā, Eiropas nauda ir palīdzējusi, palīdz un arī turpmāk palīdzēs infrastruktūras sakārtošanā. Esam salabojuši tranzītielu, siltinājuši bērnudārzu, daļēji remontējuši skolu, tikuši pat pie jaunas estrādes. Par to var un vajag runāt, taču vairāk laika un enerģijas vajadzētu veltīt ES naudas sadalīšanas kritērijiem. Ja runā par valsti, tad pirmajā vietā jābūt jautājumam – kas tiek darīts, lai ar iedzīvotāju piesaisti stiprinātu austrumu robežu? Galīgi aplam ir vārdos iestāties par robežas stiprināšanu, bet darbos – darīt visu, lai veicinātu lauku iztukšošanu. Pēdējo sešu septiņu gadu laikā Kārsavas novads ir zaudējis 900 cilvēku – no 7200 palikuši 6300. Bet nav jau tā, ka dodas tikai projām, ir arī pretējais process – cilvēki atgriežas savu vecāku vai vecvecāku mājās. Taču šī pozitīvā kustība būtu daudz spēcīgāka, ja arī valsts kaut ko darītu lietas labā. Tagad viss galvenokārt uz pašvaldības pleciem. Lai ģimenes noturētu, mūsu novadā brīvpusdienas saņem visi skolojamie – sākot no bērnudārza, beidzot ar 12. klases audzēkņiem.”