Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. novembris, 2015
Drukāt

Vai Eiropas nauda palīdzējusi novadā uzlabot dzīvi? (6)

dombrovskis

Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs

Šodien Valsts reģionālās attīstības aģentūra rīko konferenci “Vai ES nauda ir palīdzējusi uzlabot dzīvi reģionos?”, kurā notiks arī diskusija par projektu sasniegumiem un to ietekmi uz pašvaldību attīstību. Kāda ir nelielo novadu vadītāju atbilde uz šo jautājumu?

 

Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs: “Par Eiropas naudu var sabūvēt smukas ēkas un ceļus, jā, var cilvēkiem uzlabot dzīvi, taču tas nav izšķirošais, lai apturētu viņu aizplūšanu no laukiem. Kamēr valsts nedos pienācīgu pretsparu lauku iztukšošanas idejām, ko propagandē investīciju baņķieris Ģirts Rungainis un viņam līdzīgie, tikmēr cilvēki dosies uz lielajām pilsētām un to tuvāko apkārtni, arī uz ārzemēm. Jo vispirms nepieciešamas jaunas darba vietas, turklāt ar labu atalgojumu. Kāpēc valstī neņem vērā ne attāluma koeficientu, ne iedzīvotāju blīvuma koeficientu? Pēc kritērijiem mazais Ciblas novads nemaz nevar iesniegt projektus, lai pretendētu uz lielo programmu lielo naudu. Toties mēs gandrīz 100 procentu apmērā esam izmantojuši lauku attīstības programmas LEADER un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) dotās iespējas. Ir siltinātas ēkas, uzlaboti ceļi un darīti citi labi darbi, bet tik un tā pēdējo sešu gadu laikā esam zaudējuši 500 cilvēku un novada iedzīvotāju skaits samazinājies līdz 3000. Tagad ceram tikt pie jaunām darba vietām ar Latgales programmas atbalstu.”

 

Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājsUldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs

Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs: “Jūras pierobeža vai Krievijas pierobeža, vienalga, valdībai būtu īpaši jāstiprina tieši šie novadi. Bet notiek pretējais. Piemēram, valsts paredz, ka skolēnu skaitam klasē visur jābūt vienādam, neņem vērā, kāds attālums līdz tuvākajai lielajai pilsētai un valsts galvaspilsētai. Tā ir aplama politika.”

 

 

 

 

 

 

Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētājaVija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja

Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: “Protams, Eiropas nauda palīdzējusi daudz. Esam īstenojuši vairāk nekā trīs miljonu eiro vērto ERAF projektu “Augšzemes un Skolas ielu rekonstrukcija Aknīstes pilsētā”, vairāk nekā divu miljonu vērto ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu, bērnudārza un vidusskolas siltināšanas projektu, deviņus LEADER projektus, piemēram, Gārsenes pilī izstāžu zāles iekārtošanai, jaunu mēbeļu iegādei Asares kultūras namam, ziemas sporta veidu attīstībai, jaunu tautas tērpu iegādei un citām lietām. Tas viss ir ļoti labi, taču, tā kā esam pierobežas novads, mums ir ļoti svarīgi tikt pie jaunām darba vietām. Diemžēl valsts politika ir tāda, kas neveicina jaunu darba vietu radīšanu attālajos novados. Labi vismaz, ka cilvēkiem ir darbs kūdras purvā, Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kokapstrādē. Taču, saglabājoties pašreizējai politikai, iedzīvotāju skaits novadā samazinās. Lūk, nežēlīgā statistika: 2012. gadā mums bija 3140 cilvēku, 2013. gadā – 3084, 2014. gadā – 3069, šobrīd – 2958.”

 

 

 

 

Ināra Silicka, Kārsavas novada domes priekšsēdētājaInāra Silicka, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja

Ināra Silicka, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja: “Jā, Eiropas nauda ir palīdzējusi, palīdz un arī turpmāk palīdzēs infrastruktūras sakārtošanā. Esam salabojuši tranzītielu, siltinājuši bērnudārzu, daļēji remontējuši skolu, tikuši pat pie jaunas estrādes. Par to var un vajag runāt, taču vairāk laika un enerģijas vajadzētu veltīt ES naudas sadalīšanas kritērijiem. Ja runā par valsti, tad pirmajā vietā jābūt jautājumam – kas tiek darīts, lai ar iedzīvotāju piesaisti stiprinātu austrumu robežu? Galīgi aplam ir vārdos iestāties par robežas stiprināšanu, bet darbos – darīt visu, lai veicinātu lauku iztukšošanu. Pēdējo sešu septiņu gadu laikā Kārsavas novads ir zaudējis 900 cilvēku – no 7200 palikuši 6300. Bet nav jau tā, ka dodas tikai projām, ir arī pretējais process – cilvēki atgriežas savu vecāku vai vecvecāku mājās. Taču šī pozitīvā kustība būtu daudz spēcīgāka, ja arī valsts kaut ko darītu lietas labā. Tagad viss galvenokārt uz pašvaldības pleciem. Lai ģimenes noturētu, mūsu novadā brīvpusdienas saņem visi skolojamie – sākot no bērnudārza, beidzot ar 12. klases audzēkņiem.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. ar varu vai kā…………valsts
    tas ir jūsu uzdevums, noturēt iedzīvotājus, puķu dobes un stadioni nepalīdzēs
    jo vairāk barojat bomžus, jo vairāk aizbēg Cilvēki
    nu, jā, bet Cilvēki jūs neiebalsos
    katram savas intereses

  2. Var jau lielīties ka lūk par ES naudām cik daudz sadarīts laba, bet manuprāt tā ir naudas izmešana, novados pēc gadiem desit nebūs kam dzīvot..kāpēc, jo nav darbavietu..tās kas ir tur jau visi savējie kā pašvaldībās, lai cik tev laba izglītība neņems, jo radu radiem vajag siltas vietiņas..tāpat konkursi savējiem, lai tik būvē..paliek robeža..vid tikt nav iespējams..tur atkal savējo princips..a par kontrabandistu..nevaru… tā nu sanāk ka darba nav un tāpēc jabrauc citur laimi meklēt

  3. Lai cik pretīgs nebūtu investīciju baņķiera Rungaiņa ģīmis un sacītais,viņš neko jaunu un nepatiesu nav izdomājis.Nākotne var būt tikai tām teritorijām,kas nes peļņu treknajiem baņķieriem.

  4. citādi var būt? Tagad bezdarbnieki un nabagi var iet un braukt ar veciem velosipēdiem pa atjaunotiem ceļiem, skatīties uz lepni izremontētu pustukšu ēku fasādēm un cerēt, ka kādreiz varēs arī savā zemē dabūt cilvēka cienīgu darba samaksu un strādāt.

  5. sociāli atstumtais Atbildēt

    jā , biju šodien tai labi paēdušu , pašpietiekamu , pašapmierinātu , pašnodrošinotu bariņa ,, seminārā ,, . Garlaicīgi ! ! !
    Paši sevi liela ,ziniet – kā kurlmēmo biedrībā ,
    viens otram pie auss kliedz no visa spēka , domājot , ka otrs kaut ko dzird …
    cik naudas ,, apguvuši ,, cik sev darba vietas ,, radījuši ,,
    bet vispār kauns – kā it kā augstāko izglītību ,, apguvuši ,, , pieauguši cilvēki nekaunās dzīvot uz tautas rēkina , kuras jau , kā tomēr nodurot skatienu , atzīst , ka nav , jo tomēr nezin kapēc no tā visa ,, sastrādātā tomēr braucot prom , arī , kas strādās un dzīvos nebūs …

  6. Vienas muļķības ,siltina skolu ,kuru tūlīt slēgs ,uzceļ estrādi ,kuru apmeklēs 50 laukos palikušie,izbūvē ūdensvadus ,kuriem vairs nav kas pieslēdzas un vēl vis kas ,kādus konservu cehus ,šūšanas darbnīcas ,mēbeļu ražošanas cehus, vilnas apstrādes darbnīcas jābūvē ,tad būs jēga ,savādāk iznieko tik vācu nodokļu maksātāju naudu. Es tos vāciešus nesaprotu kāpēc viņi iemaksā ES budžetā tādus līdzekļus ,kurus izmanto ,piemēram, lai iegādātos Kocēnu kultūras namam krēslus. Anglija jau taisās prom no ES ,nauda jāiegulda tā lai mums attīstās ražošana ,tad prom arī retais brauks .

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (43)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+