Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
20. jūlijs, 2012
Drukāt

Ar ekonomiskās krīzes radītajām problēmām Itālijā cīnās radoši


marruci_132

Līdzīgi kā Ventspilī, aizvien vairāk Itālijas pašvaldību ievieš lokālo naudu, kas ļauj iedzīvotājiem saņemt atlaides projektā iesaistītajos veikalos, piesaista pircējus teritorijai un mazajiem veikaliņiem. Napo, nauno, šcec, susino, marrucinum un tām līdzīgas banknotes ar visneparastākajiem nosaukumiem ir izplatījušās visā valstī un kļuvušas par radošu atbildi uz krīzes radītajām ekonomiskajām grūtībām.


 

Neapolē cirkulēs 70 miljoni napo

Jaunāko un vērienīgāko lokālās naudas projektu izstrādājusi Neapoles dome. Jau šoruden katra neapoliešu ģimene, kas nav uzkrājusi nodokļu parādus, saņems 250 napo ar virtuālo vērtību 250 eiro. Virtuāla šī vērtība ir tāpēc, ka nav iekasējama skaidrā naudā, taču ir izmantojama norēķiniem veikalos un par dažādiem pakalpojumiem, kas piedalās projektā. Ar napo būs iespējams apmaksāt ne vairāk kā 10 procentus iepirkumu vai pakalpojumu, piemēram, par preci 100 eiro vērtībā varēs norēķināties ar 90 eiro un 10 napo. To veikalu īpašnieki, kas pieņems napo, varēs tos izmantot tālāk citos veikalos, bet aktīvākajiem napo apgrozītājiem būs iespēja ietekmēt domes lēmumus par pilsētas labiekārtošanu.

Napo būs izmantojami tikai Neapoles robežās. Pilsētnieki tiek aicināti iesaistīties arī vietējās naudas radīšanas procesā, iesniedzot skices 1, 2, 5 un 10 napo banknotēm. Pavisam Neapoles dome plāno laist apgrozībā vismaz 70 miljonus napo, un ar to palīdzību atdzīvināt tirdzniecību, nodrošinot iedzīvotājiem cenu atlaides.

 

Šcec pieņem 
pusē Itālijas

Lai gan napo ir jaunākā lokālā nauda Itālijā, tā nav jaunizgudrojums, bet gan iedvesmojas no daudziem līdzīgiem projektiem, īpaši no šcec, kas arī radīti Neapolē, taču jau 2007. gadā un plašākā mērogā. Šobrīd visā Itālijā cirkulē šcec 1,5 miljonu eiro vērtībā. Tie tiek pieņemti Neapolē, Romas 4. municipalitātē, Krotonā, Florencē, Sjēnā, Padovā, Venēcijā un lēnām sāk izplatīties arī Milānā. Visā Itālijā šcec pieņem 15 000 veikalos un uzņēmumos, no kuriem 2500 ir pakalpojumu sniedzēji – zobārsti, notāri, arhitekti, grāmatveži.

Šcec projekta panākumi 2008. gadā ļāva tam iekļaut un aizstāt vairākas pirms tam eksistējušas lokālās naudas vienības – Kalabrijas kro, Toskānas tau, Terni thyrus un daļā Romas cirkulējušos ecoroma. Šobrīd šcec banknotes ir atrodamas 12 no 20 Itālijas reģioniem.

 

Šcec drukā un izplata īpaša biedrība, kas katram biedram izsniedz 100 šcec apmaiņā pret biedra naudu 10 eiro un 10 šcec gadā. Biedrības prezidents Pjerluidži Paoleti uzsver, ka šcec nav īsta valūta, kas vēlas aizstāt eiro, bet pēc savas būtības vairāk ir atlaižu kuponi.

 

Komplementāras valūtas Itālijā neizdzīvo

Itālijā ir bijuši arī mēģinājumi ieviest pilnvērtīgu reģionālu valūtu kā alternatīvu valsts valūtai. Pirmo eksperimentu veica pensionēts ekonomists Džačinto Auriti, kura teorija par monētu “piespiedu vērtību” vainagojās ar simec valūtas izveidi. Simec bija iespējams saņemt apmaiņā pret Itālijas lirām un samainīt atpakaļ, kad to vērtība bija dubultojusies. Gluži kā paredzēja Auriti teorija, monētas izmantotāju peļņa dubultojās. Eksperiments veiksmīgi noritēja Gvardiagreles ciematā Kjieti provincē 1999. un 2000. gadā. Taču finanšu policija uzsāka izmeklēšanu par šīs valūtas likumību un tās ietvaros konfiscēja visas simec banknotes. Izmeklēšanas noslēgumā visas Auriti izvirzītās apsūdzības tika atzītas par nepamatotām un nauda atdota īpašniekam, taču iedzīvotāju uzticība simec jau bija zudusi un pāris mēnešu laikā projekts izdzisa.

Līdzīgs īss un strīdīgs liktenis bija arī 2004. gadā ieviestajai Eco – Aspromontes valūtai, kas cirkulēja tikai Aspromontes nacionālā parka teritorijā un tika izmaksāta kā prēmija brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Nomainoties nacionālā parka vadībai, tika nolemts atteikties no lokālās valūtas.

 

Dažās citās Eiropas valstīs ir ieviestas reğionālās valūtas, kas joprojām veiksmīgi darbojas, piemēram, RegioGeld dažos Vācijas apvidos un Francijā Equal – vietējās elektroniskās naudas projekts.

 

Itālijā komplementāras valūtas vairs necirkulē, bet visas esošās lokālās banknotes valsts ieņēmumu dienests ir pielīdzinājis atlaižu kuponiem, kas samazina tirgotāju ienākumus. Kases čekā tiek norādīta tikai eiro samaksātā summa, un arī nodokļi tiek aprēķināti tikai no ieņēmumiem eiro.

 

Iegūst ētisku vērtību
Nauno_13

Suzas ielejā lokālās banknotes – atlaižu kuponi ar nosaukumu susino – radītas ētisku motīvu dēļ. Susino izveidojusi biedrība, kas apvieno 350 vietējos uzņēmējus, ar mērķi aizstāvēt vietējos ražojumus, piesaistīt ielejai tūristus un ļaut iedzīvotājiem iegādāties preces, kas nav transportētas no tālienes. Projektā šobrīd iesaistījušies 150 uzņēmumi, kuri katrs saņēmuši pa 50 komplektiem 100 susino vērtībā katru. Paši tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji izdala susino saviem klientiem, kuriem šādā veidā garantē 10% atlaidi. Līdzīgi darbojas arī Nonas ielejā izmantotais nauno, Pordenones toc un Kjieti marrucinum, kas nodrošina atlaides no 5 līdz 30%, ar mērķi palielināt iedzīvotāju pirktspēju un aizsargāt vietējo produkciju.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+