Foto – LETA

Ar enerģijas spēku 0

Organisma enerģijas apgādē galvenā loma ir ogļhidrātiem un taukiem. Garajam rudenim un aukstajai ziemai spēka vajadzēs daudz! Diētas ārsts Andis Brēmanis iesaka ap 60 % no ikdienas kalorijām uzņemt ar ogļhidrātiem. Pazīstamākais no tiem ir saharoze, ko ikdienā zinām ar cukura nosaukumu.


Reklāma
Reklāma

 

Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Svarīgākais saliktais ogļhidrāts ir ciete. Tā ir visos graudaugos, kartupeļos un pākšaugos. Vienkāršie ogļhidrāti ir glikoze, fruktoze un saharoze augļu, ogu un dārzeņu sastāvā. Tiem var pieskaitīt arī piena produktos esošo laktozi.

Glikozi, fruktozi un saharozi saldās garšas dēļ izmanto ēdienu un dzērienu saldināšanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja ogļhidrātus organisms uzņem vairāk nekā patērē, tie glikogēna veidā uzkrājas muskuļos un aknās.

Uzkrājumu maksimālā ietilpība atkarīga no cilvēka muskuļu masas. Ja šīs rezerves ir piepildītas, bet ogļhidrātu, īpaši viegli asimilējamo, piemēram, cukura uzņemšana turpinās, tad pārpalikumi sintezējas taukos un uzkrājas zemādas tauku slānī.

Šī iemesla dēļ uzturā ieteicams ar cukuru uzņemt ne vairāk kā 10 % no visām dienas laikā apēstajām kalorijām. Maz­aktīviem cilvēkiem tie ir apmēram 50 grami, aktīvākiem – pat līdz 100 gramiem cukura dienā.

A. Brēmanis rekomendē 25 – 30 % no ikdienas kalorijām uzņemt ar augu (rieksti, sēklas, eļļas) un dzīvnieku (piens, gaļa, olas dzeltenums, zivis) izcelsmes taukiem. Vienos ir taukskābes, kas nepieciešamas muskuļu darbam ilgstošas slodzes apstākļos, citos ir Omega-3 vai Omega-6 taukskābes, kas vajadzīgas šūnu membrānām un citām organisma struktūrām. Savukārt mononepiesātinātā oleīnskābe palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni.

Gaļā, olās, zivīs un piena produktos, pākšaugos, graudaugos, riekstos un sēklās ir arī olbaltumvielas. Svarīga nozīme organismā ir kalcijam un fosforam, kas nepieciešams kaulu un zobu struktūras uzturēšanai. Regulējoša loma piemīt vitamīniem, minerālvielām, mikroelementiem un balastvielām.

Dabā nav brīnumprodukta, kurā būtu visas organisma darbībai nepieciešamās vielas. Tādēļ ir jāēd graudaugi, gaļa, piena produkti, zivis, dārzeņi, zaļumi, augļi un ogas. Ilgstoši no savas ēdienkartes izslēdzot kādu no produktu grupām, var rasties dažāda rakstura vielmaiņas traucējumi. Tiesa gan, jāievēro mērenība visu patēriņā, pie tam – savs mērs ir katram produktam. Vairāk lietojamie ir pilngraudu izstrādājumi, dārzeņi, augļi, ogas. Ļoti ieteicami piena produkti, gaļa, olas, zivis, taču mazākos apjomos. Labs papildinājums ir rieksti, sēklas, pākšaugi. Ja piens un kefīrs der glāzēm, eļļai un krējumam pietiek ar ēdamkarotēm, medum un cukuram – tējkarotēm, sālim – šķipsnām…

Reklāma
Reklāma