Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. augusts, 2014
Drukāt

Gribu iestādīt dārzā aktinīdijas. Kuras šķirnes izvēlēties?

Foto - Sandra RuskaFoto - Sandra Ruska

Gribu dārzā iestādīt aktinīdijas. Kuras šķirnes ieteicams stādīt?
 DACE R. TUKUMA NOVADĀ

Latvijā ir sastopamas trīs sugu aktinīdijas.

• Auglīgā aktinīdija (Actinidia polygama) – tā pārziemo siltumnīcās.

• Asā aktinīdija (Actinidia arguta) ir ar tumšākām lapām, sīkiem ziediņiem un rudenī ēdamiem augļiem. Ziemcietība vājāka nekā parastajai aktinīdijai. Ražu iespējams iegūt, ja stāda Lietuvā un Latvijā no agrīnākajām un ražīgākajām formām pavairotus spraudeņus. Augļi ir palieli, saldi. Audzējama pie ēku sienām vai ēku ieskautā vietā, taču lapas nekrāsojas, tātad nav tik krāšņa un dekoratīva.

• Parastā jeb Mandžūrijas aktinīdija (Actinidia kolomikta) – izplatīts divdzimumu augs (vīrišķajam augam ir krāšņs lapu krāsojums), ziedot smaržo līdzīgi jasmīnam. Vijīgi dzinumi. Augļi nedaudz mazāki nekā asajai aktinīdijai, bet ražība ir laba. Augļi ir līdzīgi kivi augļiem, ļoti aromātiski un bagāti ar C vitamīnu.

Latvijas dārzos biežāk ir sastopama parastā aktinīdija, kas izaug līdz 10–15 m gara. Gaiši zaļās lapas plaukstot nedaudz krāsojas violetā tonī. Ir vīrišķie un sievišķie augi. Lai iegūtu ražu, jāstāda abi. Labos augšanas apstākļos, īpaši vīrišķajiem augiem, lapas virspusē veidojas balti plankumi, kas vasaras otrajā pusē kļūst rozīgi. Ziediņi ir sīki, balti, noslēpušies lapotnē, zied jūnijā. Augļi – gaiši zaļi, iegareni.

Vīnogu un vīteņaugu audzētāja, zemnieku saimniecības “Skāduļi” pārvaldniece Jana Drēviņa stāsta, ka Latvijas klimatā ziemcietīgākā un ražīgākā ir parastās aktinīdijas šķirne ‘Krupnoplodnaja’, ieteicama ir arī pašauglīgā aktinīdija.

Pēc J. Drēviņas novērojumiem, ‘Krupno­plodnaja’ ražo katru gadu, no vienas liānas var novākt vidēji 5–7 kg augļu. Garie, cilindriskie augļi nogatavojas septembrī, bet nevienmērīgi, to gatavība var svārstīties desmit dienu ietvaros. Gatavie augļi paši nokrīt, tāpēc ieteicams vai nu nostiept apakšā tīklu, vai arī novākt augļus nedaudz ātrāk un nogatavināt, izklātus plānā kārtiņā.

Arī pašauglīgā aktinīdija ražo katru gadu, no vienas liānas iespējams novākt vidēji 3–5 kg augļu. Arī tie nogatavojas septembrī, un raža ienākas nevienmērīgi.

Aktinīdijas labi aug vāji skābā, mitrā, trūdvielām ļoti bagātā augsnē. Vieglas, sausas smilts vai smagas māla augsnes šīm liānām nepatīk. Vīteņaugi labi jūtas verandu, dārza mājiņu dienvidu, dienvidrietumu pusē, vietās, ko apspīd saule. Tām var veidot arī speciālus balstus, piemēram, ierokot 2 m augstus betona vai koka stabus un starp tiem novelkot 3–4 kārtas izturīgas stieples. Aktinīdijas ir ļoti jutīgas pret salnām. Ja temperatūra ir -3 °C, lapas brūnē, iet bojā ziedi. Augus stāda 2 x 2 m attālumā citu no cita un tā, lai stāda sakņu kakliņš būtu augsnes virsmas līmenī. Stādu bagātīgi aplaista. Apdobei uzber 3–5 cm biezu kūdras vai komposta slāni.

• Saimniecībā “Skāduļi” (Siguldas novadā) iespējams iegādāties šķirnes ‘Krupnoplodnaja’ un pašauglīgās aktinīdijas stādus par 5–7 eiro.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+