Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. jūnijs, 2015
Drukāt

Ar grūtībām gan redz, gan dzird! Lai atbalstītu šādus cilvēkus, Rīgā rīkots gājiens

Foto- LETAFoto- LETA

Rīgas centrā notiek pilsētas vājredzīgo un neredzīgo biedrības "Redzi mani" gājiens par godu nedzirdīgas un neredzīgas amerikāņu rakstnieces un sabiedriskās darbinieces Helēnas Kelleres Nedzirdīgi-neredzīgo nedēļai.

Piektdien vājredzīgo un neredzīgo biedrības “Redzi mani” gājienā pulcējās astoņi cilvēki atstarojošajās vestēs, lai pievērstu uzmanību tam, ka sabiedrībā dzīvo cilvēki gan ar redzes, gan dzirdes problēmām.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja biedrības priekšsēdētāja Līga Ķikute, gājienā biedrība vēlas aktualizēt tēmu, ka cilvēkiem var būt vairākas veselības problēmas. Tāpat arī šādi cilvēki līdz šim Latvijā neesot apzināti un nav iespējams pateikt, cik ir tādu cilvēku, kuriem ir gan redzes, gan dzirdes problēmas. Ķikute skaidroja, ka viņiem zināmi tikai tie cilvēki, kuri atnāk uz biedrību, lai rastu atbalstu redzes problēmām, bet izrādās, ka viņi ir arī vājdzirdīgi.

Viņa arī uzsvēra, ka cilvēki ar šādām problēmām ne vienmēr par to ir gatavi skaļi runāt un šodien biedrība gājienā pārstāv salīdzinoši mazas grupas intereses, tomēr arī viņi ir cilvēki, kuri dzīvo sabiedrībā.

Ķikute arī vērsa uzmanību, ka sabiedrībā kopumā pastāv stereotipi par invaliditāti kā tādu, un ar šo problēmu viņa pati saskaras strādājot vājdzirdīgo un vājredzīgo jomā. Biedrības vadītāja uzsver, ka “tā ir sabiedrības neizpratne un nezināšana par šīm problēmām”. Tieši stereotipi veicina to, ka paši cilvēki ar šīm problēmām par tām skaļi nerunā, piebilda Ķikute.

Vaicāta, kāda šobrīd ir vides pieejamība Latvijā vājdzirdīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, Ķikute stāstīja, ka vides pieejamība kopumā ir sāpīgs temats vispār cilvēkiem ar invaliditāti. Viņa uzsvēra, ka darāmā šajā jomā ir vēl ļoti daudz.

Viņa vēlreiz stāstīja par sabiedrības neizpratni šajā jomā, jo ir bijuši gadījumi, kad cilvēki uz dzeltenajām līnijām, kuras paredzētas vājredzīgajiem, vēlas izvietot reklāmas stendus, jo viņiem šķiet, ka tie ir dekoratīvi elementi.

Vaicāta, vai biedrība vēlas pievērst arī valsts institūciju uzmanību, Ķikute norādīja, ka šobrīd vienkārši vēlas aktualizēt tēmu. Tā kā nav apzināti šādi cilvēki, nav iespējams līdz galam saprast viņu vajadzības, norādīja biedrības vadītāja. “Var palasīt ārzemju publikācijas, bet par to, kas viņiem ir vajadzīgs šeit un tagad, mēs varam tikai minēt. Ja satiktu viņus pašus un apzinātu līdz galam, šī problēmas specifika var pamainīties,” skaidroja Ķikute.

Kā zināms, gājiens tika rīkots par godu nedzirdīgas un neredzīgas amerikāņu rakstnieces un sabiedriskās darbinieces Helēnas Kelleres Nedzirdīgi-neredzīgo nedēļai, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

Gājiens notika maršrutā Baznīcas iela 14-Ģertrūdes iela-Skolas iela-Brīvības iela-Brīvības bulvāris-Bastejkalns-Torņa iela-Jēkaba iela-Doma laukums-Kaļķu iela-Rātslaukums.

Helēna Adamsa Kellere (dzimusi 1880.gada 27.jūnijā, mirusi 1968.gada 1.jūnijā) bija nedzirdīga un neredzīga amerikāņu rakstniece, skolotāja un kreisi noskaņota sabiedriskā darbiniece. Redzi un dzirdi viņa zaudēja 19 mēnešu vecumā slimības rezultātā. Skolotāja Anna Salivana Helēnai iemācīja komunicēt ar cilvēkiem, izmantojot rokas.

Kellere mācījās Pērkinsa institūtā, kur viņa iemācījās arī runāt un vēlāk beidza prestižo Redklifas koledžu Masačūsetsā. Viņa ir pirmā nedzirdīgi-neredzīgā persona, kas ieguva bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+