Foto – Juris Kalniņš

Komanda ar izaugsmes iespēju 0

Nāciju motokross Ķegumā uzskatāms par šāgada lielāko sporta notikumu Latvijā, ko apmeklēja vairāki desmit tūkstoši skatītāju un kur mūsu komanda sasniedza savu otro visu laiku labāko rezultātu.

Reklāma
Reklāma

Raiba publika

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Divas dienas trasē “Zelta zirgs” izbaudījām ikgadējā Nāciju krosa atmosfēru. Raiba publika no malu malām – atraktīvi un dažādi tērpti briti, franči, itālieši, vācieši, beļģi, arī kaimiņi igauņi un lietuvieši. Tomēr skatītāju bija mazāk nekā citos Nāciju motokrosos. Rietumeiropas fanam mazliet par tālu, vietējam biļete par dārgu. Sacensību rīkošanas tiesību īpašnieki gan nekautrējās savā preses relīzē norādīt 63 000 skatītāju, taču patiesībā šis skaitlis jādala vismaz ar divi. Katrs par savu reklāmas tirgu un popularitātes reitingu cīnās, kā nu prot.

Paldies Freimanim

Baltijas kausa fonda direktoram Salvim Freimanim par uzdrīkstēšanos nākt klajā ar Nāciju motokrosa rīkošanas ideju un gada prestižākā motokrosa atvešanu uz Ķegumu pateicās daudzi. Līdzjutēji un paziņas no motokrosa aprindām, latvieši, igauņi un krievi. “Zelta zirgs” jau sen izcīnījis savu vietu Eiropas mototrašu hierarhijas augšgalā, un arī par Nāciju krosu var ielikt apaļu desmitnieku – 
trase mirdzēja un laistījās, visi dienesti strādāja precīzi un apzinīgi. Arī ceļu policija, kas par ātruma pārsniegšanu aizturēja pasaules čempionu Antonio Kairoli, tādēļ viņš svētdien nepaspēja uz pirmo rīta treniņu. Liela daļa skatītāju Ķeguma trasi atstāja ar vienreizīguma sajūtu. Pašlaik neviens neņemas prognozēt, kad atkal un vai vispār vēl Latvijā būs Nāciju motokross.

Potenciāls

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas komanda Ķegumā izcīnīja 12. vietu, par ko “LA” ziņoja jau vakar. Otrs labākais sasniegums kopš debijas reizes 1992. gadā Austrālijā izcīnīts ar gados jaunu un vēl maz pieredzējušu komandas sastāvu, kas ļauj cerēt uz vēl labākiem rezultātiem tuvākajā nākotnē. Par tiem priecāties varētu jau šoreiz, ja Matīss Karro nebūtu kritis pirmajā finālbraucienā, ja sestdien Pauls Jonass neiedzīvotos smadzeņu satricinājumā un Roberts Justs neizmežģītu potīti, turklāt sezonas otrajā pusē salauza roku.

Matīsam Karro pavaicāju, vai viņš būtu mierā ar 12. vietu, ja to piedāvātu jau pirms sacensībām. Atbilde bija apstiprinoša:

“Tas ir labākais rezultāts, ko esmu sasniedzis Nāciju motokrosā, un tikai minimāli zemāks par to, ko 1992. gadā sasniedza mūsu pirmā komanda. Iespējas to pārspēt bija, tātad mums vēl paliek, kurp tiekties. Šoreiz traucēja dažādas neveiksmītes. Svarīgākais, ka visos braucienos finišējām, tikām pie punktiem. Visi esam vairāk vai mazāk veseli un priecīgi par rezultātu.”

– Svētdienas rīts bija ļoti smags, brīvajā treniņā jutos slikti, reiba galva. Apspriedām iespēju vispār nestartēt. Paldies fizioterapeitam Marekam Osovskim, kurš pastrādāja, iedeva pareizās zālītes, un biju gatavs braucieniem. Pirmajā nevarēju atrast savu ritmu, otrajā bija daudz labāk, – sacensības komentēja Pauls Jonass.

– Vai kritiens sestdien kvalifikācijas brauciena startā izskaidrojams ar lampu drudzi?

– Nē, vienkārši kļūdījos. Startā biju ceturtais, trešais, radās iespēja tikt vēl augstāk, bet izslīdēja priekšējais ritenis. Sestdien nekāda liela satraukuma nebija. Toties svētdien pirmajā braucienā jutos tāpat, kā pirmo reizi startējot pasaules čempionāta posmā. Līdz otrajam braucienam pārgāja. Robim teicu – laikam esmu tā noguris, ka nav spēka uztraukties.

Reklāma
Reklāma

– Vai divpadsmitā vieta šādā reizē ir labs rezultāts?

– Noteikti! Ja mēs bez veiksmes un ar kritieniem esam 12. vietā, tad viss kārtībā. Tātad bez kļūmēm un ar simtprocentīgi iespējamu rezultātu būtu desmitniekā. Uz to tieksimies nākotnē.

Savu artavu komandas pūrā ielika arī Roberts Justs un pēdējā braucienā, noturoties priekšā konkurentam no Portugāles, nodrošināja komandai 12. vietu: “Komandas personāls sacensībās paveica lielisku darbu, svarīgākajos brīžos sniedzot vērtīgu informāciju. Abos startos biju trases ārmalā, dodot iespēju no iekšmalas startēt Paulam un Matīsam. Tomēr braucieni izdevās labi, īpaši otrais.”

Ķegums zeltītā atmiņā paliks Francijas komandai, kas pēc 13 gadu pārtraukuma ieguva Nāciju kausu. Sudrabs Beļģijai, bronza ASV. Igauņus labāko desmitniekā ievilka Tanels Leoks ar divām septītajām vietām, lietuvieši neiekļuva A finālā, lai gan sezonas gaitā bieži viesojušies mūsu mototrasēs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.