Ar izstādi sāksies akcija “Bogdanova-Beļska atgriešanās Rīgā” 0
Latvijas Kara muzejā no piektdienas, 12. septembra, līdz 12. oktobrim tiks eksponēta gleznotāja, akadēmiķa Nikolaja Bogdanova-Beļska glezna “Vīrieša portrets melnā”, portālam LA.lv pastāstīja muzeja Izglītības un informācijas daļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs.
Glezna ir pirmā Baltkrievijas ārlietu ministra P. Kravčeno kolekcijas daļa un tiek izstādīta akcijas “Bogdanova-Beļska atgriešanās Rīgā” ietvaros. Akcijas laikā mēģināsim atšifrēt portretā redzamo personu, stāsta Mitenbergs.
Gleznotājs Nikolajs Bogdanovs–Beļskis (1868,Smoļenskas guberņa-1945, Berlīne) no 1884. līdz 1889. gadam mācījies Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolā pie peredvižņiku apvienības gleznotājiem. Papildinājies Pēterburgas Mākslas akadēmijā pie Iļjas Repina un Parīzē. No 1903. gada Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķis. No 1921. gada kā politiskais bēglis dzīvoja Latvijā, kur dibinājis un vadījis mākslas studiju.
Nikolajs Bogdanovs-Beļskis gleznojis cara Nikolaja II, lielkņaza Sergeja Aleksandroviča, ķeizarienes Marijas Fjodorovnas, kā arī daudzu cara galminieku portretus. Nikolajs II iegādājās mākslinieka gleznas “Dambretes spēle” un “Lasīšana lauku skolā”.
Nikolajam Bogdanovam-Beļskim, kā arī citiem krievu māksliniekiem, kas strādāja Latvijā, patika pavadīt vasaru Rēzeknes apriņķa Voščiņinu muižā “Loborža”. Tur viņš sadraudzējās ar zemnieku bērniem, daudzi no kuriem kļuva par viņa modeļiem.
No 1922. līdz 1940. gadam Latvijā tika rīkotas septiņas Nikolaja Bogdanova-Beļska mākslas darbu izstādes. Viņa gleznu izstādes tika organizētas Belgradā, Prāgā, Kopenhāgenā, Berlīnē, Hamburgā, Helsinkos, Oslo, Tallinā, Minhenē, Toronto .
Pēc izstādēm Somijā un pirms izstādēm Stokholmā un Oslo, 1938. gada martā tika sarīkota grandioza izstāde Liepājas muzejā, kurā tika izlikti 57 viņa darbi. Atklāšanā izraisīja tik lielu interesi, ka daudziem apmeklētājiem nācies pat iet projām, jo muzejā nebija iespējams iekļūt. Divas gleznas šajā izstādē nopirka arī Liepājas pilsēta – “Saulīte, upīte” un “Mežsarga mājiņa”.
1936. gadā gleznotājs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet 1944. gadā smagi slimais mākslinieks kopā ar savu dzīvesbiedri baltvācieti izceļoja no Latvijas. Nikolajs Bogdanovs-Beļskis miris Berlīnē 1945. gada 19. februārī un tika apbedīts pareizticīgo kapos.
