Ar izstādi Teātra muzejā atgādinās par septiņiem leģendāriem aktieriem 2
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā līdz decembrim būs skatāma izstāde, kurā tiks godināti šā gada jubilāri – ievērojami skatuves mākslinieki, aģentūru LETA informēja muzeja vadītājs Jānis Siliņš.
Muzejā teātra cienītāji varēs ieraudzīt septiņu ievērojamu skatuves mākslinieku radošās darbības izpausmes fotogrāfijās, kas saglabātas Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē.
Lilija Ērika teātrī valdīja 70 gadus, viņa bija vairāku Raiņa lugu pirmuzvedumu galveno lomu atveidotāja. Ērika 1911. gada iestudējumā “Uguns un nakts” atveidoja Spīdolu, 1912. gada iestudējumā “Indulis un Ārija” spēlēja Āriju, 1920. gada iestudējumā “Jāzeps un viņa brāļi” atveidoja Asnati, bet 1921. gada iestudējumā “Spēlēju, dancoju” atveidoja Leldi. Vēl 1976. gadā viņa atveidoja pani Konti O.Zahradnīka “Zvanu solo” iestudējumā.
Savukārt Jānis Osis ir viens no Nacionālā teātra pamatlicējiem, un teātra vēsturē nozīmīgas ir Brīviņu saimnieka un Cepļa lomas 1950. gada iestudējumā “Zaļās zemes” un Pāvila Rozīša “Ceplis” 1953. gada uzvedumā. Skatītāju Osi atceras arī kā Oskaru filmā 1957. gada “Zvejnieka dēls”, 1970. gada filmā “Vella kalpi” un 1972. gada “Vella kalpi vella dzirnavās” kā baronu Manteifeli.
Aktrise Antra Liedskalniņa bija leģenda. Viņa ir aktrise, kura ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, jo ir viena no spilgtākajām dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvēm Latvijā.
Muzejā aplūkojamajās fotogrāfijās būs redzama arī Dina Kuple, Lūcija Baumane, Rasma Roga un Artūrs Dimiters, kuram šogad aprit simt gadu jubileja.
Muzeja salonā iekārtota latviešu teātra māmuļas Bertas Rūmnieces improvizēta viesistaba, atceroties viņu 150. dzimšanas dienā. Apmeklētājiem būs iespēja redzēt restaurētas mēbeles no mākslinieces dzīvokļa Dzirnavu ielā, fotogrāfijas un mākslas darbus. Eksponēts arī kāds retāk redzēts Rūmnieces portrets, kas atceļojis no Jūrmalas pilsētas muzeja. To 1946. gadā gleznojis Kurts Fridrihons.
