Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. septembris, 2016
Drukāt

Ar Japānas iekārtām Latgales sēklaudzētāji “Kotiņi” ražos pupu miltus (4)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs
Nākotnes iezīmes

Zemnieku saimniecība "Kotiņi"
Ieguldījumi modernā lauksaimniecības tehnikā un iekārtās, izmantojot ES finansējumu.
30 jaunu graudu uzglabāšanas bunkuru uzstādīšana, kas ļaus sēklas uzglabāt atsevišķi pa šķirnēm.
Saules bateriju uzstādīšana, kas ļaus saražoto enerģiju izmantot ražošanas vajadzībām.
Inovatīvu produktu ražošana.
Avots: z/s "Kotiņi"

Sēklaudzētāji meklē jaunas iespējas

“Kotiņi” ir viens no lielākajiem sēklaudzētājiem Latvijā – pagājušajā gadā pavisam saražoti trīs tūkstoši divi simti divdesmit sešas tonnas sēklu.

“Kotiņos” sākuši saimniekot 1992. gadā, kad iesēti pirmie 12 ha miežu. Līdz 2000. gadam Ločmeļu ģimene apsaimniekojusi 360 ha, viss saražotais ticis pārstrādāts uz vietas. Naudas bijis maz, darba daudz, un nācies pieņemt lēmumu – strādāt pēc jaunākajām tehnoloģijām vai nestrādāt vispār. Deviņdesmitajos gados audzējuši arī austersēnes, ko saimnieks Aldis Ločmelis joprojām uzskata par perspektīvu kultūru. Tolaik pircēji neesot bijuši gatavi šādam produktam, līdz ar to saimnieks no tā atteicies. Iespējams, viņš pie tā vēl varētu atgriezties, taču tam vajadzīgs gan finansējums, gan daudz brīvā laika.

No 2002. gada “Kotiņos” maksimāli izmantojuši pieejamo finansējumu gan no pirmsstrukturālā fonda SAPARD, gan vēlāk – ES finansējumu. Cik daudz projektu realizēti? Esot daudz un investīcijas iespaidīgas. Iepirkta moderna tehnika – kombaini, traktori, sējmašīnas, arkli, kas ļauj laikus apstrādāt Latgales mālaino augsni. Četriem kombainiem sezonā nākas nokult 2800 ha.

Jāatgādina arī viens no lielākajiem “Kotiņu” projektiem, kas realizēts pirms trim gadiem, kad ar bankas atbalstu tika atklātas jaunas graudu tīrīšanas iekārtas un noliktava. Pavisam tika ieguldīti 1,5 miljoni latu jeb 2,14 miljoni eiro, no kuriem 34% bija ES atbalsts. Iepriekš saimniecībā strādāja ar padomju laikos uzstādītām iekārtām, kuru jauda bija tikai viena tonna stundā, taču jauno iekārtu jauda ir 12 tonnas stundā, kas ļāva atvieglot darbinieku ikdienu.

Vecās fermas vietā atjaunotajās telpās šobrīd tiek glabāti sertificēti sēklas graudi, ko “Kotiņi” realizē abiem sadarbības partneriem – “ScandAgra” un “BalticAgro”. Noliktavai gada laikā iziet cauri trīs tūkstoši tonnu sēklas graudu. Līdz šim saimniecībā kvalitātes latiņa jau sasniegta augsta, bet Ločmelis neslēpj – gribam tikt vēl augstāk. Tāpēc iegādāts jauns šķirotājs, kas ļauj graudus sašķirot pēc krāsas un atsijāt tos, kam ir kādas problēmas.

Top jauni bunkuri

Aiz kaltes skatam paveras būvlaukums, kur šobrīd aktīvi tiek uzstādīti jauni graudu bunkuri un jau drīzumā sliesies pārstrādes ēka un angārs sēklām un gatavajai produkcijai. Tas ir jaunākais “Kotiņu” projekts – “Graudaugu audzēšanas un pārstrādes nozares attīstība un modernizācija”, kas paredz 2,39 miljonu eiro investīcijas, un tas ļaus saimniecībai ražot vēl kvalitatīvākus sēklas graudus. Realizējot šo projektu, tiks uzstādīti 30 jauni graudu uzglabāšanas bunkuri ar kopējo ietilpību 6750 tonnas. Katrai graudu šķirnei būs savs bunkurs, un tas ļaus nodrošināt to, lai šķirnes nesajūk. Daļa bunkuru jau ir uzstādīta, daļa vēl jāuzstāda. Bunkuri atvesti no Kanādas, jo Kanādas valdība atbalsta uzņēmējus, kas savus bunkurus realizē ar atmaksas termiņu 280 dienas, un garantija ir pati prece.

Vēl saimniecībā tiks uzstādītas divas saules bateriju sistēmas ar kopējo jaudu 50 KW, gadā saražojot 48000 KW/h, ko saimnieks izmantos ražošanas vajadzībām. Ločmelis gan ir neizpratnē, kāpēc tieši Ekonomikas ministrija deleģēta izsniegt licences saules bateriju uzstādīšanai, ja saražoto enerģiju saimnieks drīkst izmantot tikai paša vajadzībām.

Vērienīgais projekts tiks pabeigts 2017. gada sākumā. Pēc tā realizācijas “Kotiņos” ražos inovatīvu produktu – lobītas granulētas pupas, lobītus zirņus, grūbas un putraimus.

Eiropas atbalsts plānots 947 tūkstošu eiro apjomā.

Ar Japānas iekārtām

Vietējām pupām ir liels potenciāls un labas noieta iespējas, neslēpj saimnieks, kuram pieredze šīs kultūras audzēšanā ir liela. Lauka pupas saimniecībā audzē vairāk nekā 15 gadus, un to platība šogad sasniegusi jau 400 hektārus. “Audzēju, jo Anglijā noskatīju, ka viņi sojas vietā izmanto pupas. Arī mēs savā saimniecībā lopbarības ražošanā sojas vietā izmantojam pupas, kas ir labs proteīna avots,” klāsta saimnieks. Arī grūbām redzams labs potenciāls – viena šķirne, vienāds izmērs, kvalitatīva apstrāde.

Viens no galvenajiem nākotnes produktiem būs pupu milti, kas aizvietos soju desās. Pirmie izmēģinājumi notikuši sadarbībā ar Rēzeknes gaļas kombinātu, kur tapušas desiņas, soju aizstājot ar pupu miltiem. “Kotiņu” saimnieks jau vienojies par sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti par inovatīvu produktu izstrādi. Inovācija būs pārtikas pupu miltu ražošana, grūbu un putraimu ražošana no materiāla, kas ir dīgtspējīgs un ar izsekojamību. Sortimentā būs arī šķeltie zirņi, lobītie zirņi, lobītās pupas. Turklāt pārstrādē tiks izmantotas tikai noteiktas šķirnes un rūpīgi sekos tam, lai šķirnes netiktu sajauktas.

“Ja gribēsiet iegādāties šos pupu miltus, es jums varēšu pateikt, no kura lauka pupas nokultas un kas tām likts virsū,” stāsta Ločmelis. Šā gada pupu raža jau tiks pārstrādāta jaunajās iekārtās. Sākotnējā pārstrādes jauda būs piecas tonnas dienā, bet, papildinot iekārtas 50 tūkstošu eiro vērtībā, “Kotiņos” varēs ražot piecas tonnas produkcijas stundā. Modernās Japānas iekārtas, ko izmanto rīsu attīrīšanai, ļaus attīrīt pupas tā, lai tās var lietot arī veģetārieši.

Prece būs domāta tikai vietējam tirgum, jau nākamgad tā varētu parādīties veikalos. Vaicāts, vai tomēr nevajadzētu pievērsties eksportam, A. Ločmelis atzīst – ja nevedīsim pupas no Lietuvas, tad vietējam tirgum ar “Kotiņos” saražoto pietiks. Nākotnē pupas un to produkti varētu kļūt par labu importa aizstājējproduktu. Ievedot importa preci, nav zināms, kādos apstākļos izejviela audzēta un kas izmantots tās apstrādē. “Kotiņu” saimnieks teic, ka viņa saimniecībā strikti tiek ievērota augu seka – kvieši tiek sēti pēc pupām, slāpekli lieto tikai tik, cik nepieciešams konkrētam laukam. Kā sēklaudzētājs viņš dod garantiju tam, ka saimniecībā netiek lietots glifosāts.

Par Latgali lielākoties valda uzskats, ka šis ir vissarežģītākais novads valstī, kur attīstība notiek lēnāk, valda liels bezdarbs. Ločmelis teic, ka šis priekšstats ir maldīgs, jo viņš zina nosaukt vēl vairākas lielas saimniecības, kas sekmīgi darbojas Latgalē. “Ja saliek visas investīcijas, kas tiek ieguldītas Rīgā un Pierīgā, tad Latgalei no ES gan tiek tikai kripatiņa. Kas labāks mums, salīdzinot ar Kurzemi, kur ir ostas? Zemniekiem nevajag maksāt 10 eiro par ceļu un par 10 eiro lētāki minerālmēsli. Un tas ir viss. Ir daudzas lietas, kas uzņēmējam ļauj “mierīgi” strādāt,” situāciju komentē saimnieks. Viņš neslēpj, ka uz lauksaimniecību raugās mazliet savādāk nekā citi. “Mēs ražojam tikai tāpēc, ka es nebraucu uz Rīgu klausīties, kas notiks nākotnē,” skarbi saka Ločmelis. Kad jautāju, kur A. Ločmelis saredz savas saimniecības nākotni, viņa atbilde ir lakoniska: “Nākotne ir pupās!”

KOMENTĀRS un nākotnes iezīmes

Raimonds Miltiņš, “Swedbank” Lauksaimniecības konsultants eksperts: 
“Z/s “Kotiņi” ir pilna cikla uzņēmums, kas rada izaudzētiem graudiem pievienoto vērtību. Tas ir ļoti labs saimniekošanas paraugs, kas attīsta vairākas produktu līnijas vienas nozares ietvaros. Galvenie produkti ir graudaugu sēkla, lopbarības maisījumi, rapša eļļa un pārtikas milti. Var šeit redzēt un sajust, ka katra produkta radīšanai un attīstībai līdz patērētājam tiek ielikta zinātne un pasaules modernākās tehnoloģijas, lai sasniegtu visaugstākās raudzes kvalitāti. Šāds produktu klāsts un kvalitāte ļauj uzņēmumam izvairīties no sezonāliem naudas ienākumiem un cenu kritumiem. Saimniecības veiksmīgas modernizācijas un attīstības pamatā ir katra projekta rentabilitātes un dzīvotspējas izvērtēšana, kā arī saimnieka uzstādījums, ka peļņai jābūt no pamatdarbības, nevis no subsīdijām vai kādas citas papildnozares. Ikdienā tiek sekots līdzi tirgus tendencēm, inovatīviem risinājumiem, zinātniskiem eksperimentiem, liekot lietā savas un komandas zināšanas, pieredzi un intuīciju. Katra biznesa ideja šeit tiek prezentēta ar latgalisku spēku un apbrīnojamu iedvesmu, kas rada sajūtu – šeit viss notiek un notiks.”

PUBLIKĀCIJA SADARBĪBĀ AR
swedbank

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. kaa vis pec jusu domam ir vis labakais partikas pupinu adzesanas nnosacijumi unparejais

  2. viss jau būtu labi, ja kotiņu saimnieks nemiglotu raundapu nogatavinot rapsi un graudus. Ločmeļa kungs – vai Jums nav sirdsapziņas pārmetumu – jūs indējat visu dzīvniekus, putnus un cilvēkus, cilvēkiem jāēd saindētā maize un rapšu eļļa, es pats to rapšu eļļu tāpēc nekad nepērku un visiem iesaku to darīt!

  3. pupu mizas 🙂

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+