Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. aprīlis, 2015
Drukāt

Ar jaunā Latgales izaugsmes plāna īstenošanu cer radīt 818 darba vietas (6)

latgale_leta3

Valdība šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto plānu Latgales reģiona izaugsmei, kas paredz radīt 818 jaunas darba vietas un piesaistīt privātās investīcijas 52,18 miljonu eiro apmērā.

Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam minēts, ka lielāko tā finansējuma daļu veido ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģionā un Alūksnes novadā, un tie ir 52,24 miljoni eiro. Šie līdzekļi tiks ņemti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Ieguldījumu rezultātā ir plānots izveidot 818 jaunas darbvietas, piesaistīt privātās investīcijas 52,18 miljonu eiro apmērā un samazināt degradētās teritorijas par 124,6 hektāriem.

Ņemot vērā, ka laikā no 2000.gada sākuma līdz 2014.gada sākumam iedzīvotāju skaits Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par 25,7%, ir nepieciešams īstenot īpašus atbalsta pasākumus ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai. VARAM norāda, ka ir jārada priekšnosacījumi jaunu uzņēmumu izveidei un esošo uzņēmumu darbības paplašināšanai, tādējādi radot arī jaunas darba vietas. Ar mērķtiecīgām un ekonomiski pamatotām investīcijām uzņēmējdarbības vides uzlabošanā plānots padarīt Latgales plānošanas reģionu pievilcīgāku uzņēmējdarbībai.

Ministrija sagaida, ka tā rezultātā būs vērojams privāto investīciju pieplūdums šajā reģionā.

ERAF finansējums tiks sadalīts pa vairākām pašvaldībām. Daugavpilij un Rēzeknei tiks 17,35 miljoni eiro, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Alūksnes novadam – 11,89 miljoni eiro, bet pārējiem Latgales reģiona novadiem – 23 miljoni eiro. Papildus šim finansējumam Latgales reģiona pašvaldībām būs iespēja pretendēt uz atbalstu citos Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskajos atbalsta mērķos, kuros pašvaldības ir plānotas kā atbalsta saņēmēji.

Papildus plānā ir paredzēti arī dažādi neinvestīciju pasākumi, lai uzņēmējiem izvietošanos Latgales reģionā padarītu pievilcīgāku, piemēram, nodokļu politikas pasākumi un kapacitātes stiprināšana. Plānā minēts, ka ir nepieciešams īstenot nodokļu politikas diferencēšanu, paredzot Latgales plānošanas reģionā strādājošajiem uzņēmumiem labvēlīgākus nosacījumus. Tāpat paredzēts paplašināt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritoriju, jo tajā uzņēmumiem ir dažādas priekšrocības, ļaujot līdzekļus novirzīt uzņēmējdarbības attīstībai.

Ministrija gan piebilst, ka, plānojot dažādas nodokļu politikas izmaiņas, tās ir jāizmēģina nelielā reģionā. Tāpēc valsts pārvaldes iestādēm būtu jāizvērtē iespējas īstenot Latgales plānošanas reģionā pilotprojektus plānotu nozīmīgu politikas izmaiņu vai jaunu politikas risinājumu īstenošanai. Tādējādi veiksmīgas politikas vai normatīvā regulējuma izmaiņu ieviešanas gadījumā Latgales reģions būtu pirmais, kas gūtu labumu no šīm izmaiņām un līdz ar to tiktu pozitīvi ietekmēta reģiona attīstība. Latgales plānošanas reģionā kā pilotprojekts varētu tikt īstenoti, piemēram, pasākumi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, teikts dokumentā.

Kā šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), tas, ka uzdevumi ir iekļauti vienā plānā, ministrijām dod papildu stimulu to īstenošanai.

Pirms plāna skatīšanas valdībā viņa ir saņēmusi lūgumus no Latgales pašvaldību vadītājiem atbalstīt plānu, bet pēc tā apstiprināšanas valdībā – pateicības. “Ja cilvēki Latgalē uzskata, ka tas ir pozitīvs lēmums, tad acīmredzot viņi redz labumu savam novadam,” teica Straujuma. Viņa uzsvēra, ka ir jādara viss, lai izpildītu plānā aprakstītos uzdevumus.

Jau ziņots, ka VARAM 2012.-2013.gadā īstenoja plānu Latgales reģiona attīstībai. Tā rezultātā reģionam kopumā tika piesaistīti 98,8 miljoni eiro. Tika izveidots Latgales uzņēmējdarbības centrs, piesaistīti 47,48 miljoni Latgales pašvaldībām uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, piešķirti 9,07 miljoni eiro Latgales vietējo autoceļu un sliktā grants seguma atjaunošanai. Bet, lai mazinātu esošos stereotipus par Latgali un popularizētu tās pozitīvu potenciālu, pēc VARAM pasūtījuma tika uzņemtas divas filmas par Latgales reģionu.

Ministrija secinājusi, ka pirmais plāns ir devis nozīmīgu ieguldījumu Latgales reģiona izaugsmei, stiprinot priekšnoteikumus tā attīstībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Es tā arī nespēju saprast kāpēc latgale būtu tas papildus ucināmais trešais tēvadēls. Viņiem ir tāda zeme, tādas platības, bet redz raud, ka nekas neesot, neko nevarod padarīt jo valsts traucē. Kurzemē savā pusē nelielā ciemā VISUR ir apstrādāts katrs pieejamais zemes pleķis. Vēl nesen uzplēsa salīdzinoši nelielu laikumu kur iepriekš auga nekoki un zeme bija pilna ar kaut kādiem veciem celmiem. Cilvēki brauc ar lai nu kādu tehniku, bet strādā. Un paši veido kooperatīvus, lai tik lielāks čungurs ienāktu. Nesaprotu

    • Andri, tev nesaprast kad lielvaras plūcas tad cieš tieši robežcilvēki. Priecājie ar Lembergu, jo mums nav žēl svas galvas nolikt ja karš, ja kaut kas tāds, neba mēs tie mīzēji. Varam iztikt, bet atceraties kas jūs mūžu mūžos ir sargājis, tālavas taurētājs taurēs arī tagad. Padomā…

  2. pa 50 milj 800 darba vietas,izcils rādītājs

  3. Skumji, ka tauta netic vairs skaistajiem solījumiem. Bet varbūt tas ir labi, jo beidzot cilvēki sāk domāt paši, nevis, mutes ieplētuši, notic uz vārda visiem liekēžiem. Ja visus miljonus, ko kādreiz piešķīrusi ES vai valsts, iztērētu tam mērķim, kam tie paredzēti, tad mūsu dzīves līmenis būtu daudz augstāks. Diemžēl ņem visi, kam nav slinkums… Paskat, kas tagad notiek Balvu domē! Izpilddirektori atlaiž no darba un ieceļ par biznesa centra vadītāju ar tādu pat algu (pāri 1200 eiro), šķiet, tā teikt – lai turētu muti. Kāda mafija valstī un pašvaldībās izveidijusies neatkarības gados! Tāpēc jau tauta nīkst nabadzībā, bezdarbā un trūkumā.

  4. Ak vai, kārtējo reizi tiek lielajiem kampējiem, no kura laika Alūksne ir Latgalerna, jā jā Latgallija, bet vai Viļakai kas kādreiz bija maza rūpnieciski attīstīta pilsētiņa ar kāds kumoss tiks, šaubos.

  5. jā, jā radīs filmas, algos ierēdņus, uzraugus, bikšu un bruņču deldētājus, bet nez vai tās solītās darba vietas radīs… Naudas pietiks tik vien kā pašiem – kā jau vienmēr un visur. Par tautu te latvijā vispār kāds domā? Stipri šaubos!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+