Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Ar jauno CSP datu rīku var atrast arbūzus0


Saldumu arbūziem dod saule, siltums un vējš.
Saldumu arbūziem dod saule, siltums un vējš.
Foto – Dainis Bušmanis

Kā būtu sākt audzēt arbūzus? …vai šitaki sēnes? Daudz labu ideju tiktu pieņemtas vai atmestas ievērojami ātrāk, ja varētu mobili un ērti piekļūt visiem nepieciešamajiem datiem par produkta realizācijas iespējām, ņemot vērā tā eksporta potenciālu un importa alternatīvu konkurenci.

Vai šajā ziņā saimniekam var izrādīties noderīga jaunā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pieeja? Tagad gan aktuālo, gan arī vēsturisko CSP informāciju par Latvijas eksporta un importa produktiem, to apjomiem un valstīm var iegūt ar jauna interneta rīka starpniecību. Centos noskaidrot, vai man šis rīks palīdzēs gūt praktisku priekšstatu par arbūziem, jo daži tos audzē, un šķiet, ka pat izdodas veiksmīgi.

Jau sākotnējā izvēlne ļauj meklēt informāciju trīs kategorijās: importa datubāzē, datos par eksportu vai – valstu griezumā. Viss pārskatāmi: pārpratumi nav iespējami. No kurienes tad arbūzi pašlaik tiek ievesti? Izvēlamies sadaļu “Imports”, tad – “Meklēt preci”: izrādās, to var darīt gan pēc nosaukuma, gan preces koda.

Tā – “arbūzi”. Atklāju, ka tie tiek uzskaitīti kopā ar papaijām un melonēm, taču eksistē arī apakškategorija – “svaigi arbūzi”. Līdz ar to: divi peles klikšķi, un es uzzinu, ka šī gada septiņos mēnešos Latvijā šīs milzu ogas ir ievestas vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtībā. Vēl viens peles klikšķis, un man ir iespēja noskaidrot, no kurienes tie tiek importēti.

Kartes attēlojums gan šķiet pārāk sīks, bez iespējas to palielināt, tomēr, virzot kursoru katras konkrētās valsts virzienā, dators ziņo par importa apjomu no attiecīgās teritorijas, kā arī tā īpatsvaru kopapjomā.

Izrādās, ka lielākais Latvijas importa partneris arbūzu jautājumā pašlaik ir Lietuva (29,5%). Te kaut kas nešķiet pareizi, bet ko tu oficiāliem datiem padarīsi – droši vien kāda uzskaites īpatnība. Tikai nedaudz mazāk arbūzu ievests no Spānijas (22,3%), bet nākamās vietas ieņem Itālija un Ukraina.

Tālāk pievēršamies eksporta lauciņam. Atklāju, ka arbūzus Latvija arī eksportē, turklāt kopš “sākta gala” jeb CSP datu vizualizācijas rīka izpratnē – kopš 2005. gada. Eksporta dinamikai ir pieauguma tendence, un šī gada septiņos mēnešos tas pārsniedzis jau miljonu eiro. Acīmredzot, līdzīgi kā Lietuvas importa gadījumā, šeit tiek ietverti arī dati par reeksportu.

Arī eksporta partneru vārdi šo pieņēmumu apstiprina – Igaunija ir mūsu lielākais arbūzu eksporta partneris ar 74,4% īpatsvaru, bet uz Lietuvu tiek izvesti 25,6% sulīgo milžu.

CSP gan norāda, ka datiem par 2019. gada septiņiem mēnešiem ir provizorisks raksturs. Tomēr secinu, ka globālā tirgus apstākļos jebkuru šo datu izmantošanai biznesa plānošanā var būt lielākoties orientējošs raksturs.

Proti, lai izdarītu galīgos secinājumus, būs nepieciešams ievākt vēl papildu informāciju. Visādi citādi – jaunais interaktīvais datu vizualizācijas rīks ir ērts lietošanā un pieejams vietnē https://eksports.csb.gov.lv.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
No nākamā gada februāra apkure patukšos talsenieku maciņus
5 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Prasības dzērienu depozīta sistēmai sola izstrādāt pēc iespējas ātrāk 1
6 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Ar IIN neapliekamais nākamgad lielāks. Skaidrojam, kuri būs lielākie ieguvēji
6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Rīgas domes trīs iespējas
2 stundas
LE
LETA
Dabā
No piektdienas kļūs krietni aukstāks
5 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Ziņu portālam LA.LV jauns auditorijas lieluma rekords! 1
3 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ekonomika
Ivars Bušmanis: Valsts budžeta marķējums – vai solījumus mediķiem varēja izpildīt?
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Apsūdz audžuvecākus par vardarbību pret astoņiem bērniem
2 stundas