Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. oktobris, 2012
Drukāt

Ar jauno stratēģiju labos vecās kļūdas

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Aizvadītajā nedēļā saskaņošanai ministrijām nodotajā “Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030” daudzviet lasāmi šādos dokumentos ierastie vārdi “veicināt”, “stimulēt”, “nodrošināt” un to sinonīmi, tomēr Ekonomikas ministrijas sagatavotajā stratēģijā ir arī daudz skaidri izvirzītu mērķu, kas nākotnē aizvien vairāk paredz atteikties no fosilo kurināmo izmantošanas un rosināt valsts energoneatkarību.


 

Kāpēc vajadzīga stratēģija

Latvijā, kur cilvēku pirktspēja ir viena no zemākajām ES, patlaban par gāzi maksājam vairāk nekā, piemēram, labklājības valstī Vācijā, elektroenerģija mums ir dārgāka nekā Igaunijā un Skandināvijas valstīs, arī obligātais iepirkuma komponents ir daudz devīgāks nekā daudzās citās valstīs, aizvadītajā nedēļā secināja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ja valsts nemainīs līdzšinējo enerģētikas politiku, tad enerģētikas nozare nonāks pretrunā ar ES klimata politikas mērķu īstenošanu, īpaši ar siltumnīcefekta gāzu samazināšanu. Tāpat svarīgi, lai enerģētikas nozare, kuras īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir vien 4%, bet netiešais efekts uz tautsaimniecību daudz lielāks, rosinātu valsts ekonomikas izaugsmi, palīdzētu tautsaimniecībai kļūt aizvien konkurētspējīgākai un kalpotu sabiedrības interesēm.

 

Vienkāršs piemērs – patlaban Latvijā dārgā gāze vai elektroenerģija vēl ļauj daudziem eksporta produktiem noturēt konkurētspējīgu cenu zemo darba spēku izmaksu (darba samaksas) dēļ, bet, attīstoties tautsaimniecībai, situācija noteikti mainīsies.

 

Dokumenta, kur būtu izvirzīti ilgtermiņā sasniedzamie mērķi enerģētikas nozarē, patlaban nav. Svarīgi, ka enerģētikas nozares stratēģijas projekts saskaņots ar Nacionālā attīstības plāna projektu.

 

Pirmajā vietā konkurētspēja

Stratēģijā par vissvarīgāko mērķi ir nosaukta konkurētspējīgas tautsaimniecības veidošana, veidojot līdzsvarotu, efektīvu, ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatotu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku. Otrs sasniedzamais mērķis ir tiekšanās uz ilgtspējīgu enerģiju, nodrošinot tās ilgtspēju gan ekonomiskā, gan sociālā, gan apkārtējās vides izpratnē. To iecerēts panākt, veicinot efektīvas atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģijas, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un tiecoties uz ES ilgtspējības mērķu sasniegšanu. Stratēģijas trešais mērķis paredz enerģijas apgādes drošuma palielināšanu.

Stratēģijā ir arī nosaukti skaitļos izteikti sasniedzamie rādītāji. Kā zināms, jebkuras valsts tautsaimniecības balsts ir ražošana, rūpniecība, kuras izaugsme galvenokārt nosaka iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.

 

Latvijai apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā no 14,1% patlaban ir jāpalielina līdz 20%. Šā rādītāja sasniegšanu ietekmēs enerģētikas politikas īstenošana, tam būs svarīga loma valsts konkurētspējas nodrošināšanai. Tātad enerģētikas stratēģijā ir runāts plašāk nekā par vienu nozari.

 

Stratēģijā norādīts virziens uz atjaunojamo energoresursu (AER) aizvien plašāku izmantošanu. Izvirzīts mērķis 2030. gadā sasniegt 50% lielu to izmantošanas īpatsvaru bruto enerģijas gala patēriņā (patlaban aptuveni 33%). Vietējo AER izmantošana rosinās ar pētniecības darbiem šajā virzienā, ar atbalstu koģenerācijas stacijām, kas ietekmēs arī visas tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat izvirzīts uzdevums līdz 2030. gadam par 50% samazināt enerģijas un energoresursu importu no trešo valstu piegādātājiem.

Savukārt vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir jāsamazina aptuveni divas reizes – līdz 100 kw/h. Energoefektivitātes pasākumu sadaļā pavisam nosaukti deviņi īstenojami darbi.

Ekonomikas ministrs D. Pavļuts lepojas, ka ilgtermiņa enerģētikas stratēģija piedāvā pavisam jaunu enerģētikas politikas plānošanas pieeju, skatot to kontekstā ar citām valstīm svarīgām nozarēm, visas tautsaimniecības izaugsmi, tās konkurētspēju un ar ES klimata pārmaiņu mērķiem Latvijai. Viņš arī uzsver, ka stratēģija paredz elastīgu pieeju visu enerģētikas apakšnozaru un enerģētikas projektu attīstībai. Proti, atsevišķu politikas iniciatīvu vai projektu neīstenošana neietekmēšot stratēģijas svarīgo nozīmi enerģētikas politikas plānošanā.

 

Obligāto 
iepirkumu nepiedāvā

Uz 18 lapaspusēm sagatavotajā stratēģijā secināts, ka valsts, agrāk iejaucoties enerģijas tirgu darbībā, pieļāvusi vairākas kļūdas, kas slikti ietekmēja enerģijas nozari un tautsaimniecību, nesniedzot vēlamo rezultātu. Piemēram, valsts noteica dažādu atbalsta lielumu tā sauktajam obligātajam iepirkumam ar dažādām tehnoloģijām ražotajai enerģijai. Tādējādi šā gada 1. aprīlī, piemēram, obligātā iepirkuma komponents (OIK) elektroenerģijas tarifā bija 1,23 sant./kwh, tostarp no AER saražotajai elektroenerģijai 0,29 sant./kwh, bet koģenerācijā ražotajai elektroenerģijai 0,94 sant./kwh. Ja īstenos visus izdotos un spēkā esošos lēmumus, tad OIK sasniegs 9,83 sant./kwh. Šajā gadījumā būs liels elektroenerģijas cenas kāpums.

 

Jaunā stratēģija paredz atteikties no OIK, tomēr atbalsts balstīšoties uz enerģijas daudzuma elastību, saprātīgām izmaksām, spēju reaģēt uz tirgus signāliem un tehnoloģisko neitralitāti. Tāpat tiek solīts, ka valsts rādīšot paraugu energoefektivitātes projektu attīstībā un AER izmantošanas veicināšanā.

 

Tiek solīta aizvien plašāka AER izmantošana sabiedriskajā transportā, atkritumu izmantošanas veicināšana enerģijas ražošanā, kā arī minimālā AER īpatsvara noteikšana elektroenerģijas tirgotājiem.

Valsts arī nākšot ar iniciatīvām enerģētikas infrastruktūras attīstībai un rīkos informatīvas kampaņas sabiedrībai par enerģētikas politiku un palielinās iekļaušanos Baltijas enerģijas tirgos. Labu ieceru stratēģijā patiešām ir daudz. EM iecerējusi šos ilgtermiņa mērķus iestrādāt citos likumos un noteikumos, virzīt apstiprināšanai jaunas enerģētikas politikas pamatnostādnes laika periodam no 2013. līdz 2020. gadam. EM ik gadu būs jāatskaitās valdībai un Saeimai par stratēģijā izvirzīto mērķu un darbības virzienu īstenošanu. Jaunu bāzes jaudas projektu īstenošana nav iecerēta (izņēmums ir Ignalinas AES, ja projekts izrādīsies ekonomiski izdevīgs), tomēr atbalsts pausts jauna reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai, dabas gāzes starpsavienojumu veidošanai starp Poliju un Lietuvu un Somiju un Igauniju.

 

Viedoklis

Ginta Cimdiņa, SIA “‘Fortum Jelgava” valdes priekšsēdētāja: “”Fortum” ir pasaulē ceturtā lielākā kompānija siltumapgādes jomā, un viena no mūsu prioritātēm ir tieši atjaunojamo resursu izmantošana siltumenerģijas ražošanā, tāpēc pozitīvi vērtējam stratēģijas ietvaros paredzēto atbalstu AER proporcijas palielināšanai siltumenerģijas ražošanā. Vienlaikus neredzam uzsvaru uz maksimālu siltumslodzes izmantošanu ražošanai koģenerācijas režīmā, tostarp no vietējiem resursiem, kas ir redzams ES direktīvu uzstādījumos. Maksimāli efektīva primāro resursu izmantošana un esošā siltumapgādes slodze, kas Latvijā ir pietiekami būtiska, ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļus, būtu maksimāli jāizmanto ražošanai koģenerācijas procesā. Es izturos diezgan piesardzīgi pret noteikumu maiņu jau esošajiem investīciju projektiem. Arī vērtējot jauno atbalsta shēmu, jāsaprot, ka Latvija ir pārāk mazs tirgus, lai zaļie sertifikāti vai līdzīgi finanšu instrumenti veiksmīgi darbotos, tāpēc būtu jāmeklē risinājumi, kas var līdzvērtīgi darboties vismaz Baltijas un Eiropas tirgū. Būtu arī svarīgi izsvērt, vai jaunais atbalsta veids vēl vairāk nepastiprinās mūsu biomasas resursa aizplūšanu uz Skandināvijas valstīm, jo tas saistās ar risku, ka tirgošanās ar sertifikātiem būs lētāka un vienkāršāka nekā motivācija attīstīt ražošanu Latvijā.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+