Ar jaunu Latvijas kultūras kanona sadaļu veidošanu nesteigsies 0
Kultūras ministrija nesteigsies ar jaunu sadaļu veidošanu esošajam Latvijas kultūras kanonam, kas jau tagad septiņās nozarēs piedāvā 99 kultūras vērtības.
Diskusija par Latvijas kultūras kanonu aktualizējās pagājušajā gadā, kad Saeimas Saliedētības komisija aicināja Kultūras ministriju sagatavot priekšlikumus par kanona pilnveidošanu.
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa aģentūrai LETA stāstīja, ka Kultūras ministrija saistībā ar Latvijas kultūras kanonu aktīvi sadarbojas ar Saeimas Sabiedrības Saliedētības komisiju, ņemot vērā komisijas ieteikumus. Kā viens no galvenajiem tālākās darbības pamatvirzieniem Latvijas kultūras kanona pilnveidošanai un popularizēšanai ir vienotas metodoloģijas izstrāde. Tas ir svarīgi, lai dažādu kultūras jomas vērtību saraksti tiktu izvērtēti un veidoti pēc vienotiem metodoloģijas principiem.
Ministrijas izveidota darba grupa rosinājusi deleģēt Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centram izvērtēt un iesniegt ministrijai ziņojumu par ieteicamajām Latvijas kultūras kanona pētīšanas un izvērtēšanas metodēm. Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs varētu būt arī potenciālais pētījumu veicējs, jo tam jau ir pieredze attiecīgu pētījumu veikšanā.
“Kamēr ministrija nebūs saņēmusi šādu izvērtējumu un izstrādāto metodoloģiju un kamēr pēc jaunās metodoloģijas eksperti nav kopīgi izvērtējuši jau esošās vērtības, jaunas Latvijas Kultūras kanona sadaļas netiks veidotas,” uzsvēra Rūsiņa.
Tajā pašā laikā viņa skaidroja, ka Latvijas kultūras kanona vērtības nepārtraukti tiek aktualizētas un popularizētas. Šogad, piemēram, ir daudz Latvijas kultūras kanona jubilāru, tostarp komponists Jāzeps Vītols, dramaturgs un rakstnieks Rūdolfs Blaumanis, dramaturgs un režisors Pēteris Pētersons, dzejnieki Ojārs Vācietis un Imants Ziedonis. Lai godinātu šo Latvijas kultūras kanona personību piemiņu, tiek gatavoti nozīmīgi un valstiski svarīgi pasākumi.
Kultūras ministrijas inspirētais Latvijas kultūras kanons ir katras nozares ekspertu redzējums, kas uzrāda atsevišķas kvalitātes katrā kultūras segmentā. Kultūras kanons ir arī vērtējams kā process, kam vajadzētu attīstīties un mainīties, visplašākajā sabiedrībā rosinot domu apmaiņu un aktualizējot Latvijas kultūras vērtības. Līdz ar to popularizēšanas procesā svarīgi iesaistīt dažādas institūcijas un organizācijas – gan valsts un pašvaldību, gan nevalstiskās, skaidroja ministrijas pārstāve.
Ministrija uzskata, ka Latvijas kultūras kanona popularizēšanas veidi var būt visdažādākie, piemēram, konkursi skolēniem un studentiem par Latvijas kultūras kanonā iekļautajām vērtībām vai arī speciāli veidoti pasākumi, teātra izrādes, koncerti, prezentācijas grāmatas, DVD un CD, izstādes un daudzi citi pasākumi dažādām mērķauditorijām.
Jau ziņots, ka Latvijas kultūras kanons ir izstrādāts 2008. gadā, un patlaban tajā ir pārstāvētas septiņas jomas, bet nākotnē tās iecerēts papildināt ar vēl trijām – vēsturi, zinātni un dabu.
Latvijas Kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai.
Ar Latvijas kultūras kanonā iekļautajām vērtībām var iepazīties mājaslapā “www.kulturaskanons.lv”, kas pieejama latviešu, krievu un angļu valodā.
