Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. maijs, 2015
Drukāt

Ar jaunu likumu sekmēs valsts piederīgo atgriešanos Latvijā (5)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Saeima šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Repatriācijas likuma projektu, kura mērķis ir sekmēt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Jaunais likums izstrādāts saskaņā ar Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016.gadam. Plāns paredz paplašināt to personu loku, kurām iespējams pretendēt uz repatrianta statusu.

Likumprojektā ir precizēta repatrianta definīcija, kas, salīdzinot ar spēkā esošo likumu, paredz izmaiņas, piemērām, ir izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis. Jaunajā likumprojektā šāds divu paaudžu ierobežojums vairs netiek paredzēts, lai veicinātu gados jaunu cilvēku pārcelšanos uz dzīvi Latvijā.

Tāpat veikti precizējumi, kas nosaka, kuras personas var uzskatīt par repatrianta ģimenes locekļiem. Pašreiz spēkā esošajā likumā viens no nosacījumiem ir, ka ģimenes locekļiem ir tiesības ieceļot Latvijā tikai kopā ar repatriantu. Likumprojektā noteikts, ka repatrianta ģimenes loceklis ir persona, kura pārceļas uz dzīvi Latvijā vienlaicīgi ar repatriantu vai divu gadu laikā no dienas, kad bijis lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu. Šajā laikā ģimenes loceklis var saņemt repatrianta ģimenes locekļa statusu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Likumprojektā noteikts, ka laulātais ir uzskatāms par ģimenes locekli šā likuma izpratnē tikai tad, ja laulība ir noslēgta pirms repatrianta statusa pieprasīšanas. Ja laulība tiks noslēgta pēc statusa pieprasīšanas, tad laulātajam, ja viņš ir ārzemnieks, būs tiesības ieceļot, pieprasot termiņuzturēšanās atļauju.

Pašreiz spēkā esošajā likumā repatrianta ģimenes locekļi ir arī repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgie un apgādībā esošie bērni. Likumprojektā ir veiktas izmaiņas. Repatrianta vai viņa laulātā apgādībā esošo bērnu, kuri var saņemt repatrianta ģimenes locekļa statusu, vecums ir 21 gads.

Pašreiz spēkā esošajā Repatriācijas likumā repatrianta ģimenes locekļi ir arī repatrianta vecāki, kuri ir viņa apgādībā. Lai tiesību norma būtu skaidra un saprotama, likumprojektā ir noteikts, ka šis likums attiecas uz repatrianta vecākiem, kuri sasnieguši valsts noteikto pensijas vecumu.

Likumprojekts arī izstrādāts, lai noteiktu, kādu valsts sniegto palīdzību repatriants būs tiesīgs saņemt. Kopējais repatrianta ceļa izmaksu apmērs, kuru apmaksās valsts, būs ne vairāk kā 500 eiro. Pašreiz ceļa izdevumu kompensācija nepārsniedz 711 eiro. Summa samazināta, jo tikai dažos gadījumos tiek izmaksāta maksimāli noteiktajā apmērā.

Jaunais likums paredz, ka ikmēneša pabalsts repatriantam, ja viņš ir reģistrēts kā bezdarbnieks, būs 250 eiro. Pašreiz spēkā esošajā likumā noteikts, ka ikmēneša pabalsts saistībā ar bezdarbu ir 90% no minimālās darba algas. Ievērojot to, ka minimālā darba alga palielinās, bet šim nolūkam piešķirtie finanšu līdzekļi ir ierobežoti, tiek noteikts konkrēts pabalsta apmērs.

Tāpat jaunais likums paredz nodrošināt valsts valodas apguves kursu apmaksu repatriantam.

Likumprojektā minēto materiālās palīdzības izmaksu apmēru paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumos, lai atkarībā no valsts budžeta iespējām to varētu mainīt.

Likumprojekts paredz saglabāt pašreizējo kārtību attiecībā uz pašvaldību sniegto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Norma paredz, ka repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimuši ārvalstīs, vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un šajā laikā bijuši nepilngadīgi, ir iekļauti to personu sarakstā, kuras nodrošināmas ar dzīvojamo platību vispirms.

Palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā netiks paredzēta tiem repatriantiem, kuri izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija, izņemot gadījumus, ja viņi izceļojot bijuši nepilngadīgi vai dzimuši ārzemēs.

Likumprojektā nav paredzēta materiālā palīdzība citos gadījumos. Ievērojot ierobežotos finanšu līdzekļus, kā arī ar mērķi tiesību normas padarīt saprotamas un skaidras materiālā palīdzība tiks sniegta tikai precīzi noteiktos gadījumos.

No likumprojekta ir svītroti atsevišķi pašvaldību pienākumi, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu repatriantiem, proti, iesaiste ar repatrianta integrāciju saistīto jautājumu risināšanā un iespēja piešķirt repatriantam zemes gabalu dzīvojamās mājas celtniecībai, jo šādam mērķim valsts budžeta līdzekļi šobrīd nav paredzēti.

Likumprojekts arī paredz materiālās palīdzības atmaksu, ja repatrianti saņēmuši palīdzību, bet viņiem repatrianta statuss tiek atņemts vai viņi aizbrauc dzīvot uz citu valsti.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Atgriesties un tad ko? Meklet neesosu vai bedigi atalgotu darbu te Latvija? Doma jau laba, bet kapec sie aizbraukusie atstaja Latviju pirma vieta? Patriotiskais sentiments ir loti labs bet ar to nevar tik viegli paest…… Ubi bene ibi patria. Nu labi, dazi jau atgriezisies sis programas del un ari tas mazumins ir labs bet ar to vien nepietiek.

  2. Valsts piederīgo atgriešanās Latvijā sekmēs tikai un vienīgi,tāda pat vēlēšanu sistēma,tādi pat progresīvie nodokļi un obligātā veselības apdrošināšana kā valstīs,uz kurām Latvijas valsts piederīgie ir aizbraukuši!

  3. Vidējais latvietītis Atbildēt

    Nu, ja šitik glauns likums tiks pieņemts, tad gan visi valsts piederīgie kaudamies skries atpakaļ uz Latviju!
    Un es visu laiku nesapratu, kā mums trūkst, lai tos tautiešus atvilinātu atpakaļ. Izrādās – šāda likuma trūka! Vienīgi es neesmu visai apmierināts ar to ceļa naudas atmaksas kompensāciju 500 eiro apmērā. Labāk vajadzētu tajā likumā ierakstīt, ka ceļa izdevumi tiek atmaksāti saskaņā ar piestādītajām biļetēm. Citādi vēl iznāks ka repatriants atbrauc pa lēto, bet valsts ņem un viņam pārmaksā. Jā, un vēl vajag pierakstīt, ka par bagāžas vešanu nemaksās, citādi savedīs te visādus krāmus ar kuriem pēc tam spekulēs un valstij nodokļus nemaksās. Arī tas 250 eiro ikmēneša bezdarbnieku pabalsts izklausās tāds paliels. Pilnīgi pietiek ar 200 eiro ( Man pensija ir daudz mazāka) . No katra repatrianta pāri paliks 50 eiro un uz katriem četriem repatriantiem mēs varēsim vēl vienu repatriantu par to pašu naudu uzturēt.
    Bet citādi likums ļooti labs. Sevišķi tā vieta kur svītroti pašvaldību pienākumi palīdzības sniegšanā.

    • videjam latvietim tik loti nepatik, ka aizbraukusie sak atgriesties?

      • Vidējais latvietītis Atbildēt

        Nē, vidējam latvietītim nepatīk, kā tie valstsvīri reālas darbības vietā imitē to savu darbošanos un rūpes par repatriāciju.. Tad būtu vismaz skaidri un gaiši pateikuši – mēs nevaram un negribam neko darīt, lai aizbraukušie atgrieztos, nevis te ālējas ar tādu likumu pieņemšanu, kas ne mazākā mērā nevienu nestimulēs atgriezties. Kuram interesē tā “milzīgā” atgriešanās kompensācija, kuru ārzemēs melnstrādnieks var nopelnīt mēneša laikā. It īpaši vēl, ja šī kompensācija tiek pasniegta kopā ar piebildi: “ja tu sadomāsi atkal izbraukt no valsts, tev tā būs jāatmaksā”.
        Āksti, ne valstsvīri! Labāk būtu domājuši un darījuši, lai šeit Latvijā tiešām kaut kas sāk attīstīties, lai veidojas uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, nevis plēš no cilvēkiem nodokļos deviņas ādas un par nodokļu naudu bīda savējo čomu gaisa piļu projektus. Pilnas ministrijas ar labi atalgotiem klerkiem, bet kāda ir viņu atdeve? Kārtības un saimnieciskuma nav nevienā nozarē, ne lauksaimniecībā, ne medicīnā, ne izglītībā….. Bet viņi, lūk, repatriācijas likumiņu izdomājuši. Droši vien briesmīgi nostrādājās nabadziņi to likumu domādami

Draugiem Facebook Twitter Google+