Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. marts, 2012
Drukāt

Ar jaunu nacionālāku programmu

brigmanis1_km_7

Pirms sestdien noliktā Latvijas Zemnieku savienības kongresa “Latvijas Avīzē” viesojās Saeimas deputāts, partijas priekšsēdētājs AUGUSTS BRIGMANIS. Ar viņu, kurš LZS vada kopš 2002. gada, sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

 

V. Krustiņš: – Brigmaņa kungs, vai jūsu aprindās nav parādījies kāds, kas gribētu partiju sašaurināt, sadalīt to biedrībās?

A. Brigmanis: – Nē, nemana gan nevienu šķēlēju.

– Bet kad apstiprināsiet, ka esat īstu zemnieku savienība, un iesiet ar dakšām, cirvjiem un brauksiet ar traktoriem, jo laukiem dodot par maz naudas?

– Papriekš kongresā vērtēsim esošo situāciju un pieņemsim tai adekvātu jaunu LZS programmu. To rakstījis plašs kolektīvs, bet līdzautors ir Māris Pūķis no Pašvaldību savienības. Derīgas domas piemetinājuši partijas biedri – no skolotājiem līdz zemniekiem. Manuprāt, tas, kas izdevies, nav sektantisks dokuments šauram lokam, bet ceļvedis ne tikai LZS dalībniekiem un atbalstītājiem. Vai tas kļūs tik jaudīgs, laiks rādīs.

– Un kādas būs zemniecības perspektīvas?

– Tas ir sadaļā par laukiem. Pirmais, ko pasakām, domājot par lauku attīstību, – laukiem Latvijā jābūt ap-dzī-vo-tiem! Tā ir pirmā problēma, ka lauki pašlaik palēnām tukšojas.

– Vārdi, vārdi, Brigmaņa kungs, ko taustāmu dosiet, cik naudiņas piesviedīsiet? Jums aktuāls ir cūku jautājums…

– Nepiedalīsimies vairāksolīšanā, ka došu miljonu vairāk nekā citi, taču laukos ir nepieciešams ieguldīt.

 

Ko varam solīt – ka premjeru turēsim pie vārda, ka laucinieki saņems augstākus tiešmaksājumus. Tas ir likts uz kanti, un tādēļ esam atteikušies pat no citām pretenzijām pret Dombrovska valdības darbu. Otrs, kas jāpanāk, lai laukos būtu nodrošināta vide dzīves veidošanai – skolas, ceļi, pieejamas pašvaldības, darbs.

 

E. Līcītis: – Vai LZS programma būs konkurētspējīgāka par topošo Nacionālās attīstības plānu? Vai arī tajā ir par lauku lietām derīgas domas?

– Pagaidām tas plāns ir tukšs papīrs, ko brāķē paši valdības locekļi, bet citus nelaiž klāt pie plāna gatavošanas. ZZS frakcija patlaban ir izolēta no perspektīvas vilkšanas procesa. Tas ir – idejas var dot, bet kāda jēga, ja saka: tu, opozīcija, stāvi pie ratiem. Ja viņi negrib, nevajag, tukšgaitā lozungus neiesim izsaukt. Kas man šķiet paradoksālākais? Ka valdība nemitējas nosaukt ciparus, kas apliecina izaugsmi, taču vienlaikus startē ar priekšlikumiem, piemēram, paātrināti ieviest pensijas vecuma palielināšanu. Tas tā kā neklapē kopā – ja sasniegti labi rezultāti, cilvēku dzīvei ir jākļūst labākai. Bet viņi sūdzas: uzlabojumus nemanot.

V. Krustiņš: – Partijas kongresā, ja tā grib izdzīvot un nostiprināties, ir jārunā par tautai patiešām sāpīgiem jautājumiem. Viens ir – nodokļu nasta. Lūk, lasītāja Ābeltiņa Ogrē vēstulē avīzei stāsta, kā atguvusi īpašumu, ar kādām pūlēm atjaunojusi, taču saņēmusi tādu nodokļa rēķinu, ko nespēj samaksāt. Bet uzrunātais mērs E. Bartkevičs pensionārei atteicis: ja nevar tikt galā, lai ēku atdodot domei.

– Tādi nelaimju stāsti tagad parādās, taču, cik zinu, ZZS vadītās pašvaldībās vecie, vientuļie pensionāri parasti sastop pretimnākšanu, nodokļa atvieglojuma piemērošanu, lai nerautu pēdējo kreklu nost.

– Un jūs pastāvēsiet uz to, ka šādi cilvēki ir jāglābj?

– Konkrēto gadījumu komentēt nevaru, un Bartkevičs nav no ZZS, bet, 2012. gada budžetu pieņemot, protestējām pret nodokļa slogu pieaugumu un nemūžam nepiekritīsim, ka cilvēkus liek ārā no mājām. Kopumā ņemot, ir jādomā par nekustamā īpašuma nodokļa diferencēšanu. Nevar nodokļu masu likt uz ļaudīm, kam pieder vienīgais mājoklis un kam par to prasa nesamērīgu maksu.

E. Līcītis: – Lūdzu, raksturojiet LZS stāvokli pirms kongresa – cik biedru partijā, cik iestāties gribētāju?

– Ik gadu papildināmies par 70 – 80 cilvēkiem, pašlaik LZS darbojas 1700 dalībnieku. Dibina jaunas nodaļas, nāk jauni vadītāji, piemēram, Saldū tāda ir Latvijas mazpulku priekšsēdētāja Ilze Kļava. No pazīstamākiem vīriem kā pēdējais pie mums iestājās Imants Bekešs, bet, piemēram, Kučinska kungs nav pieņēmis lēmumu saistīties ar LZS, kaut startēja sarakstā kā bezpartijiskais. Stāties nevienu nespiežam, lai katrs pats izšķiras.

 

Palēnām sākam gatavoties pašvaldību vēlēšanām, pa lielākai daļai novadu ļaudis izteikuši vēlēšanos veidot tieši LZS listes, nevis ar ZZS apvienības vārdu. Tā ir sava principa lieta, identificēšanās un kotēšanās lieta, nevis kaut kas speciāli pret zaļajiem.

 

– Vai ZZS sarakstu liksiet arī Rīgas domes vēlēšanās?

– Jā, bet par sastāvu notiek sarunas Saeimā – kāds būs iespējamo līderu dvēseles stāvoklis. Uldis Augulis vai Raimonds Vējonis ir praktiķi ar noslieci uz saimniecisku darbošanos, nevis par deputātiem Saeimā. Jūtu, ka tas viņiem nav tuvu sirdij, un tad atkarībā no sabiedrības un pašu noskaņojuma, no izredzēm atgriezties valdībā vai ne, tik pieņemti pragmatiski lēmumi.

– Sakiet, vai sestdien kongresā redzēsim arī Olšteina jauniešu sešnieku? Jūs esat viņiem vēlīgi pavēris sadarbības durvis.

– Nē, tas ir mūsu darba kongress, bez īpašiem viesiem. Kas attiecas uz Olšteina grupu, 11. Saeimu vēlot, bija mērķis, lai politikā ienāktu jaunas sejas. Viņi ir vieni no tiem. Vai viņi dabū izpausties, kā bija cerējuši? To pārsvarā asociē ar Klāvu Olšteinu, taču bez viņa ir citi labi kolēģi, piemēram, Rusiņa kungs ar dzīves un profesionālo pieredzi. Man simpatizē arī pārējo jaunības enerģija, bet ierādītā loma kā koalīcijas partneriem viņiem nav tā dižākā.

– Nuja, LZS taisni derētu tik sprigani jaunieši!

– Mums ir savi jaunieši, un es nezinu, ko tālāk darīs Olšteina sešnieks. Vai dibinās biedrību, vai ies pie Repšes, vai pret ko citu pavērsīsies. Toties zinu, ka cilvēkiem, kas grib būt ilgāk un spilgtāk politikā, ir jāpozicionējas un tālab kaut kas jādara. Viens parlamentārā sekretāra amats – nav necik vērta atspēriena bāze.

V. Krustiņš: – Kā vecs politikas vilks jūs saprotat, ka “zemniekiem” arī jāskatās, kas apkārt notiek – ar Repšes biedrības un citu uznākšanu uz skatuves. Kā LZS jūtas šajā sabiedrībā? Nenokodīs? Zatlerieši staigā kā rūkdami lauvas.

– Zemnieku savienība redz ceļu, kas vijas gar krāčainām, bangojošām upēm. Ik pa brīdim uz šā ceļa parādās braucēji. Kurš ar mersedesa limuzīnu, kurš ar opeli, bet kurais klidzina ar zirdziņu, laiž ar mopēdu vai iet kājām. Visi dodas uz priekšu un cenšas noturēties uz ceļa. ZZS tas izdodas, un mēs tiekam tālāk, reizēm ātri, reizēm lēnāk. Pārējie braucēji – cits pazūd, tikko parādījies, cits iebraucis grāvī vai apstājies ceļmalā, cits iekritis upē un straumes aiznests, un vēl citi turpina iet un braukt.

 

Visi jaunveidojumi, kas tikko uzkāpuši uz ceļa, – es būšu skarbs – nav ilgstoši gājēji. Šodien, rīt vēl ies, bet, vai tālu tiks, šaubos gan. Lai uz ilgu laiku noturētos politikā, ir vajadzīgi partijas atbalsta punkti un aktīvisti, kas nenovēršas grūtos brīžos, vajadzīgs stabils nišas elektorāts, jo visiem vēlētājiem pa prātam neizdabāsi, vajadzīgi arī līdzekļi.

 

Mana politiskā ceļa garumā no tiem, kas pirms desmit gadiem ZZS sastāvā atgriezās Saeimā, esam palikuši tikai divi – es un Andris Bērziņš, Bērnu fonda priekšsēdētājs.

E. Līcītis: – Interesanti, par ko liecina tas, ka LZS frakcijā pārstāvēta tikai ar trim deputātiem – šiem diviem un vēl Uldi Auguli?

– Mūsu kandidāti tuvu strīpai ir palikuši aiz borta, taču es nedomāju, ka te meklējama neuzticēšanās LZS vai tamlīdzīgi. Kurzemē spēcīgākas bija vietējo Liepājas un Ventspils partijas pozīcijas, Rīgā priekšroku deva zaļajiem, Vidzemē labākais rezultāts bija Dūklavam, bezpartijiskam zemniekam, un tā sanācis, ka trīs LZS pārstāvjus – Brigmani, Auguli un Bērziņu ievēlēja no Zemgales. Vēsturiski un loģiski.

– Tātad jūs par jauniem konkurentiem īpaši neuztraucaties – viņiem lāgā nav nišas, nav līderu, nav tīklojuma reģionos?

– Nē, īslaicīgam uzliesmojumam viņi var izrādīties gatavi. Bet garākam lidojumam kā ļoti stabilu redzu nacionālo nišu, un to pašlaik aizņem tēvzemieši ar “Visu Latvijai”. Pat ja viņus nacionālie vēlētāji kādu apsvērumu dēļ vairs negribēs atbalstīt – niša paliks. Protams, arī krievvalodīgo partiju – lai kādas tās būtu – balsts ir drošs. Trešais stabilais pulks ir mūsu vēlētājs – lauki, reģioni, zemnieki. Visi pārējie, “Vienotību” un ZRP ieskaitot, pašreizējo labklājību būvējuši uz visai plūstošām smiltīm un mirklīgiem saukļiem, vai tā bija cīņa pret oligarhiem vai “Dombrovskis – mūsu vienīgais karogs”.

– Vai kongresu sveiks no LZS cēlušies Valsts prezidents A. Bērziņš un eksprezidents G. Ulmanis?

– Nē, kad Bērziņa kungs startēja mūsu sarakstā, viņš bija un palika bezpartijisks.

V. Krustiņš: – Jaunajā programmā rakstīts, ka “LZS ir nacionāla, latviska partija”. Ko tas nozīmē jūsu izpratnē? Cik nacionāla?

– Nozīmē, ka mūsu valsts ir Latvija ar pamatvērtību – latviešu tauta. Un pašsaprotama ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda – bez nekādas divvalodības. Tas attiecas arī uz pilsonības iegūšanu noteiktā kārtībā, nevis mainot šo procesu ar atvieglojumiem vai dāļājot pilsoņu pases visiem bez izņēmuma. Tāda būs nacionālas partijas nostāja balsojumos Saeimā vai izšķiršanās referendumos – bez nekādiem papildu tulkojumiem. Ja par kaut ko varētu diskutēt, tad tikai par neatkarīgā Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem.

 

Kad tielējas, ka te daudz nepilsoņu, tad vienmēr izsaku pretargumentu – šie cilvēki te ir dzimuši un auguši. Kāpēc atšķirībā no viņiem meksikāņu pavārs Havjērs Garsija, Latvijā ieradies no tik tālas zemes ar citu mentalitāti, ir iemācījies valodu, izdarījis visu, kā nākas?

 

E. Līcītis: – Kādi ir secinājumi pēc referenduma? Brigmanis sauca – miljons balsu pret otru valsts valodu, bet tik daudz nebija.

– Miljons piedalījās tautas nobalsošanā. Tas ir daudz. Tas liecina, cik daudziem jautājums ķēries pie sirds un nebija vienaldzīgs. Pēc referenduma gribu iemest sīku akmentiņu “Visu Latvijai”/”TB”/LNNK dārziņā – pārdomām. Uzdod daudz svarīgu jautājumu – par bērnudārziem latviešu valodā, par krūšu nozīmēm leģionāriem un citām lietām. Šīs tēmas cilā Nacionālā apvienība, taču mani uztrauc: kāpēc viņi, tās paceļot, neiet līdz galam? Kāpēc nedod reālus likumprojektus kā pārbaudes akmeni uz Saeimu?

– Koalīcijā taču noraida šīs iniciatīvas!

– Jā, un vēl iedod pa krāgu un noņem tēmu no dienas kārtības.

– Saeimā jūs gan atbalstītu leģionāru statusa un nopelnu atzīšanu?

– Piemēram, jā, kaut to neapgalvoju kā izsvērtu frakcijas lēmumu.

V. Krustiņš: – Kā Zemnieku savienība esat Kārļa Ulmaņa partijas mantinieki, bet viņa vadībā tā bija nepārprotami nacionālistiska. Vai jūs pie tā paliekat?

– Neapšaubāmi, un mūsu nacionālisms ir izmērīts atbildīgos Saeimas balsojumos. Tāpat – ja mēs celtu jautājumu nacionālā plāksnē, tad censtos novest pie iznākuma – pozitīva vai negatīva. Taču es negribu kritizēt jaunos kolēģus no NA – labus kolēģus parlamentā, ar kuriem daudzreiz ejam blakus pa vienu ceļu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+