Ar jokiem vieglāk dzīvot 0
13. aprīlī Sarkaņu pagasta “Kalnagravās” tika sagaidīti “Latvijas Avīzes” “Smejlapas” autori – domugraudu un prātulu meistars Francis Usāns ar savu “literāro krusttēvu” aizrautīgo piedzīvojumu stāstītāju Arnoldu Auziņu. Viņš savukārt sev līdzi bija paaicinājis mūžīgo smējēju, kuram tematu jokiem nav trūcis visos laikos, – Valdi Artavu.
Grāmatu galdā bibliotekāre Irina Bačuka bija izlikusi Sarkaņu bibliotēkā pieejamās F. Usāna, A. Auziņa, V. Artava un A. Tiļļas grāmatas. Ar lielu atsaucību klātesošie uzņēma viesu uzstāšanos. “Ar jokiem vieglāk dzīvot” – šis Arnolda Auziņa atgādinājums uzmundrināja ikvienu literāri muzikālās pēcpusdienas apmeklētāju. Skolēnus visvairāk pārsteidza rakstnieka spēja runāt no galvas tik daudz savu dzejoļu.
Vietējā režisore Gunta Apele ar Sarkaņu skolas audzēkņiem izrādīja Arnolda Auziņa ludziņu “Balss lūzums”. Publiku uzjautrināja Sarkaņu teātra “Piņģerots” dalībnieku azartiski skandētā Valda Artava dzeju virkne. Vokālais ansamblis programmu kuplināja ar atraktīvi iestudētām dziesmām, kurām izmantota Arnolda Auziņa un Valda Artava dzeja. Tika lasītas aforismu rosinātās skolēnu esejas.
“Franča Usāna aforismi – asprātīgi cilvēku un viņu dzīves notikumu vērojumi, reizēm ironiski – rosināja skolēnus vērīgāk paraudzīties pašiem uz sevi, saviem līdzcilvēkiem,” teica Ērgļu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Mārīte Breikša. “Aforismu lakonisms noteica arī skolēnu radošo darbu formu – īsi, koncentrēti atklāt savu redzējumu uz pasaules norisēm miniatūrās un ilustrācijās. Skolēniem likās interesanti, ka uz vienu un to pašu atzinumu katrs var paraudzīties no cita skatpunkta.”
Francis Usāns bija patīkami pārsteigts par tik apjomīgu domrakstu un zīmējumu klāstu, kas bija apskatāmi pasākuma apmeklētājiem, īpaši atzinīgus vārdus veltot Ērgļu vidusskolas 6. un 7. klases audzēkņiem: viņiem gan esot ļoti laba skolotāja, kas pratusi panākt tik saturīgu domas izklāstu.
Ērgļu mākslas skolas audzēkņi pedagogu Vizmas Veipas un Andra Džiguna vadībā ar “Galvas pilienu” uzdevumu godam tikuši galā. Skolēni no autora rokām saņēma grāmatiņu “Nulle profilā” ar vēlējumu savu prātu asināt arī turpmāk. Sarkaņu skolas 9. klases audzēknes Lailas Kaspares daudzie talanti tika pamanīti un novērtēti: viņa bija izgatavojusi pasākumam asprātīgas afišas, uzrakstījusi sirsnīgu eseju un ludziņā nospēlēja galveno lomu.
Tā bija bibliotekāres Irinas Bačukas ideja par “Smej-lapas” autoru uzaicināšanu viesoties Sarkaņos. Kādā bibliotēkas apmeklējuma reizē lasītāja Ingrīda Gailīte pagasta bibliotekārei atklāja, ka radusies jauna aizraušanās un dziesmu sacerēšana esot nolikta malā, nu rakstot nelielus asociatīvus stāstiņus un šoreiz skaidri zinot, ka ”inficējusies” 2011. gada 2. aprīlī. Pie vainas esot “Latvijas Avīzes” “Smejlapa”, konkrētāk – Francis Usāns ar saviem “Galvas pilieniem”.
Sarkaņu, Madlienas un Ērgļu skolēni Franča Usāna aforismus interpretēja savos radošajos darbos tieši pēc Ingrīdas Gailītes uzaicinājuma.
«Ko guvu no pasākuma? Redzēju, kā cilvēki nosit laiku» (Francis Usāns) Nosist laiku pasākumos. Reizēm nosit tā, ka tiešām nekas pāri nepaliek. Pēc pasākuma vairs neatliek laika citām lietām, laika vienkārši nav – tas ir jau nosists. Un tu brīnies, ka neesi neko izdarījis. Kā lai izdari, ja laika vairs nav? Iztērēts, izniekots – nosists. Reizēm pasākumos laiku stiepj garumā – nīkst, garlaikojas, pļāpā, īgņojas, nevar beigas sagaidīt –, un tad pēkšņi, atlaižot brīvu, var dabūt pa nagiem – ko darīsi – nu ir laiks, bet ne tik daudz, lai kaut ko jaunu iesāktu, vai arī vairs nav vēlēšanās. Šķiet, ka vienmēr ir tie abi – viens sit laiku nost, otrs velk garumā. Sitējam laiks skrien nemanot, vilcējam velkas kā mūžība. Laiku jau sit ne tikai pasākumos, skaties, kā laiku sit ar telefona zvanu, īsziņām, datora peli, televizora pulti. Laiks atriebjas nežēlīgi, jo tādam laika sitējam laika vairs vienkārši nav, viņam laiks ir beidzies.
Egīls Kārkliņš, Ērgļu vidusskola, 7. klase |
