Ar kādām domām sagaidāt Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu? 0

Vitauts Baldonieks Rīgā: “Šis gads ir īpašs, jo 22 gadus pēc Latvijas Neatkarības pasludināšanas dienas esam atkārtoti pierādījuši savu vienotību, referendumā nobalsojot pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Tas bija kārtējais apliecinājums, ka Latvija ir mūsu tēvzeme un tā mums ir dārga.

Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Domāju, ka tas liks cilvēkiem vairāk izjust šo svētku dienu – aizdomāties, kā būtu dzīvojuši tagad, ja pirms 22 gadiem Augstākās Padomes lēmums būtu bijis citāds. Protams, šī gada referenduma rezultāts nav iepriecinošs Latviju nīstošajiem, tādēļ paredzu provokācijas 4. maija svētkos.”

Daina Zviedre Limbažu novadā: “Pēdējo gadu notikumi mainījuši manus uzskatus par patriotismu – lielākā daļa radinieku un paziņu atrodas ārzemēs. Vai tas bija galvenais mērķis, atjaunojot Latvijas neatkarību? Domāju, ka ne. Tādēļ valstsvīriem būtu jādomā, kā šos cilvēkus atgriezt dzimtenē. Iestājoties Eiropas Savienībā, brīvais darba tirgus bija lielākais vilinājums. Tagad tas var izrādīties liktenīgs visai Latvijai, jo pie mums trūkst jauniešu, ielās arvien retāk dzirdama latviešu valoda.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Jānis Vecumniekos: “Lielākais apdraudējums ir tas, ka jaunā paaudze aizmirst mūsu vēsturi. Atminos, ka arī es skolā maz uzzināju par Latvijas vēsturi, par to lielākoties runājām tikai pasaules vēstures kontekstā. Iespējams, šī iemesla dēļ arī es īpašu uzmanību 4. maija svētkiem nepievēršu. Es noteikti atbalstu domu, ka skolās atsevišķi jāpasniedz Latvijas vēsture, kas varētu stiprināt jauniešu patriotisko garu.”

Zaiga Bukuma Ventspils nov.: “4. maijā cenšos apmeklēt svētku pasākumus, kuros kopīgi dziedam patriotiskas dziesmas. Manuprāt, vairāk patriotisma cilvēki izjūt tikai valstij smagā brīdī, piemēram, kā tas bija šogad pirms referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu. Lai gan iedzīvotāji zināja, ka viņi noraidīs šo piedāvājumu, daudzi bija aizdomājušies, kā tas var mainīt visas valsts likteni. Pati tajās dienās biju Zviedrijā un redzēju, kādas rindas bija pie Latvijas vēstniecības. Tad gan notraucu prieka asaras. Domāju, arī turpmāk būs dažādi pasākumi, kuros latviešiem vajadzēs parādīt savu vienotību.”

 

Uzziņa

* Latvijas PSR Augstākās Padomes deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju par starptautisku noziegumu, kas vardarbīgi pārtraucis Latvijas valsts pastāvēšanu, un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti.

* Deklarāciju pieņēma LPSR Augstākā Padome, kurā 1990. gadā tika ievēlēts 201 deputāts. Lai likumdevēji nobalsotu par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” bija nepieciešams vismaz 2/3 deputātu atbalsts jeb 132 balsis. Deklarāciju sagatavoja un atbalstīja Latvijas Tautas frontes frakcija, pret bija interfronti atbalstošie deputāti.

* Ar 138 balsīm par, 0 – pret (deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā nepiedalījās) un 1 atturējušos Augstākā Padome to pieņēma. Tika pasludināts pārejas posms no Latvijas Republikas Augstākās Padomes līdz Saeimas sasaukšanai.

Reklāma
Reklāma

* Deklarācijas pieņemšanas dienā – 1990. gada 4. maijā – pie Augstākās Padomes ēkas (tagad Saeimas ēka) pulcējās liels neatkarības atbalstītāju pulks un deputāti pēc pozitīvā balsojuma tika ar sajūsmu sagaidīti Jēkaba ielā.