Laukos
Gaļa un zivis

Ar kādiem jauninājumiem jārēķinās medniekam, sākot gaļas piegādi pārdošanai 16

Lai nodotu gaļu patērētājam, medījums jāapstrādā PVD reģistrētā apstrādes vietā. Foto: Kate Šterna

Liela daļa Latvijas mednieku nevēlas pārdot gaļu, un tāda nostāja ir saprotama – labāk apgādāt ģimeni un tuviniekus, draugus, nekā iztirgot sūri grūti nomedīto. Taču ir arī pretēji noskaņoti cilvēki un kolektīvi, sevišķi tie, kuri iegulda lielu darbu un līdzekļus savu platību apsaimniekošanā, rūpējas par dzīvniekiem, aktīvi tos piebaro, veido barošanās lauciņus.

Lai piegādātu gaļu patērētājam, jāievēro Ministru kabineta (MK) noteikumi “Prasības medījamo dzīvnieku un to gaļas apritei un piegādei nelielā apjomā galapatērētājam”. Par galapatērētāju uzskatāma gan privātpersona, gan veikals, gan kautuve vai uzņēmums, kas pēc tam izplatīs produkciju pēc saviem ieskatiem.

Iepriekšējā noteikumu redakcija paredzēja, ka medījamā dzīvnieka liemeni jāapskata apmācītajai personai, kuru sagatavošanu veica Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sadarbībā ar mednieku organizācijām. Tomēr pagājušā gada 17.oktobrī ir ieviestas izmaiņas, kur minēta jauna apmācītās personas kvalifikācija – post mortem apskates prasmes.

PVD dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša norāda, ka izmaiņu mērķis bija samazināt administratīvo slogu, atceļot valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzības nepieciešamību, ja medījamā dzīvnieka pēcnāves jeb post mortem apskati medījumu apstrādes vietā veic apmācīta persona. Veterinārārstam jāuzrāda iekšējie orgāni un liemenis, ja ir konstatētas pataloģijas un novērota netipiska uzvedība pirms nomedīšanas.

Prasības, kādas jāapgūst apmācītajai personai, noteiktas Eiropas Parlamenta regulā. Apmācību nodrošinās mednieku organizācijas, ja nepieciešams, piesaistot atbilstošus speciālistus vai arī izmantojot citu institūciju (apmācību un konsultāciju centru u.c.) sniegtos pakalpojumus. PVD speciālisti arī var iesaistīties lekciju lasīšanā, protams, izslēdzot interešu konflikta situācijas un iespējas.

Ilze Plīkša skaidro, ka atbilstošā noteikumu projektā ir noteikts, ka post mortem prasmju apmācības programma ir jāsaskaņo ar PVD.

Lai personas, kas jau ir saņēmušas apmācītas personas apliecinājumu, bet nav apguvušas post mortem apskates prasmes, varētu papildināt lietderīgi noteikt pārejas periodu – divus gadus pēc noteikumu stāšanās spēkā. Proti, cilvēki, kuri ir saņēmuši apmācītas personas apliecību iepriekš, bez papildu apmācības post mortem apskati medījumu apstrādes vietā drīkst veikt līdz 2019. gada 31. decembrim.

Mednieku organizāciju līdzdalība jaunās programmas sagatavošanā

Tā kā noteikumu grozījumi apstiprināti tikai pirms dažiem mēnešiem un nepieciešamība apmācītajām personām papildus apgūt medījamā post mortem apskates kursu pagaidām nekur netika akcentēta, līdz šim ar PVD nav saskaņota neviena apmācību programma, pagaidām notiekot sarunas ar mednieku organizācijām.

Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks apstiprināja, ka PVD jau gatavojas post mortem apskates mācību programmas izstrādei. Notikušas diskusijas ar medniekiem, taču viņi nedrīkst piedalīties PVD darbiniekiem, sacīja H.Barviks.

Sākumā tiks apmācītas tās personas, kas pēcāk pasniegs lekcijas post mortem apskates mācību programmas ietvaros, sacīja LAMTAs vadītājs. Pēc tam varēs sākt plānot kursu grafiku un domāt par organizatoriskajiem jautājumiem.

Cik sarežģīta un ilga būs apmācība, pagaidām grūti teikt. Uz jautājumu, vai būs arī praktiskās nodarbības, H.Barviks atbildēja, ka tas būtu ļoti apsveicami, bet grūti organizējami. Šobrīd ir uzkrāts gana apjomīgs uzskates materiālu daudzums, lai kursu apmeklētājiem visas nianses varētu nodemonstrēt video un foto formātā.

Turpretī Latvijas Mednieku savienības (LMS) šefs Jānis Baumanis pagaidām nav informēts par post mortem apskates kursu sagatavošanas darbiem. LMS vadītājs sacīja, ka sagaida no PVD maksimāli ātru atbildi par jaunajām prasībām un apmācības iespējām. Tāpat būtu labi, ja visas jau esošās apmācītās personas, kas iepriekš saņēmušas sertifikātu, tiktu informētas par nepieciešamību paaugstināt kvalifikāciju.

J.Baumanis norādīja, ka Latvijā ir vairāki simti apmācīto personu, kurām, ja vien šie cilvēki vēlās turpināt darbu, nāksies klausīties kursu un kārtot eksāmenus no jauna. Jāpiebilst, ka Apmācīto personu reģistrs ir pieejams internetā, PVD reģistros registri.pvd.gov.lv/cr. Sarakstā ir 342 cilvēki.

J.Baumanis atzina, ka līdz šim apmācīto personu apliecībām nav bijis lielas nozīmes, jo lielākā daļa gaļas pārstrādes uzņēmumu ņēma medījamo dzīvnieku ķermeņus, pretī neprasot neko. Tad tagad PVD pēdējā mēneša laikā sācis pārstrādes uzņēmumu pārbaudes un dažos ir atklāti pārkāpumi vai nelegāla darbība. Pie šāda kontroles līmeņa apmācītās personas būs aizvien vairāk nepieciešamas.

Iepriekš ar apmācīto personu kursu organizēšanu nodarbojās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes tālākizglītības centrs un Meža pakalpojumu un izglītības centrs “Ozolnieki”. Kursi bija bez maksas, jo bija izdevies piesaistīt Eiropas finansējumu. Tagad, visticamāk, kursus piedāvās mednieku organizācijas, kas rūpēsies par telpām un tehniskajām niansēm. LMS vadītājs sacīja, ka viņa vadītā savienība palīdzēs sameklēt telpas, piesaistīt medniekus un iekasēs samaksu, kas nosegs organizatoriskos izdevumus, tai skaitā arī samaksu PVD akceptētajiem profesionālajiem lektoriem.

Ja ir plāns uzsākt gaļas piegādi
Kas būtu jāievēro medniekiem, lai pārdotu medību produkciju – gaļu un subproduktus mazumtirdzniecībā vai nodotu uzņēmumam, kas tirgos un pārstrādās?

PVD speciāliste I.Plīkša norāda, ka, pirmkārt, medījumam ir jābūt nomedītam likumīgi un, protams, pēc iespējas pareizāk. Otrkārt, nomedīto dzīvnieku jāapskata apmācītajai personai, ka apguvusi post mortem apskates programmu. Treškārt, lai realizētu gaļu mazumtirdzniecībā vai nodotu pārstrādes uzņēmumam, medījums jāapstrādā PVD atzītā apstrādes vietā. Tā var būt arī medniekmājas dīrātavā, tikai tai ir jābūt reģistrētai PVD.

Ja mednieks pats grib pārdot medījumu gaļu, viņam jāreģistrējas PVD. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu komersants, kas ir kautuves turētājs vai nodarbojas ar nomedīto savvaļas dzīvnieku vai ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku gaļas iegūšanu vai sadalīšanu, slēdz līgumu ar PVD par veterinārās ekspertīzes veikšanu un uzraudzību, kā arī nodrošina ekspertīzi nepieciešamos darba apstākļus. 

Pēc dienesta rīcībā esošās informācijas, uz šā gada 1.martu Latvijā reģistrētas astoņas medījumu apstrādes vietas nelielos daudzumos, atzīti 14 medījumu apstrādes uzņēmumi un 222 gaļas produktu un izstrādājumu ražotāji mājas apstākļos. Tā kā PVD neizdala atsevišķi pa dzīvnieku sugām, nav informācijas, kuri no šiem uzņēmumiem strādā tieši ar medījumu gaļu.

Visos reģistrētos un atzītajos uzņēmumos PVD veic regulāras pārbaudes. Atzītajos medījumu pārstrādes uzņēmumos katram dzīvnieka liemenim veterināro ekspertīzi veic PVD valsts pilnvarots veterinārārsts, kurš pieņem lēmumu par gaļas derīgumu pārtikā un marķē ar veselības marķējumu. Regulāri tiek veikta arī toksisko elementu (Pb, Cd) uzraudzība medījamo dzīvnieku gaļā. 2018.gada monitoringa programmā ir iekļautu arī radioloģiskie izmeklējumi. 2017.gadā PVD ir veicis deviņas pārbaudes reģistrētās  medījumu apstrādes vietās, kur septiņu uzņēmumu atsevišķos posmos ir konstatētas neatbilstības, piemēram, uzņēmuma un personāla higiēna, uzņēmuma paškontroles sistēma, personālā apmācības. 2015. gadā atzītos un reģistrētos uzņēmumos tika apstrādāti 908 savvaļas medījamo dzīvnieku liemeņi, 2016.gadā – attiecīgi 851 liemenis.

LA.lv