Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
26. novembris, 2012
Drukāt

Ar kādiem nosacījumiem peļņā devušies tautieši atgrieztos?


Inguna Serda, 
skolotāja, kopš šā gada februāra masiere Lielbritānijā:
 “Uz ārzemēm devos, jo vēlējos lielāku algu. Nebija darba, nespēju morāli izturēt dzīvi Latvijā. Visapkārt bija vien negācijas – bezdarbs, veselības aprūpe nepieejama un krīze izglītībā.

 

Par Latvijas valdības reemigrācijas plānu esmu dzirdējusi pavisam maz, pareizāk sakot, tikai šo vārdu virknējumu. Es personīgi atgrieztos Latvijā, ja būtu labs darbs, lielāka alga, mainītos skolēnu vērtības un motivācija. Ar vienu kāju esmu Latvijā, jo tur ir mana ģimene. Mana sirds ir Latvijā!”

 

Inga Kristiņa, ilgāk nekā gadu dzīvo Anglijā: 
”Devos prom, lai nopelnītu naudu studijām Latvijā, bet, izpētot Anglijas studiju iespējas, sapratu, ka labāk sākt mācības tepat. Kaut arī esmu imigrante, šeit man pienākas vairāk sociālo garantiju nekā Latvijā. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc dzīvoju Anglijā. Strādāju birojā, pamatā sagatavoju dokumentus ievadīšanai datu bāzē. Neesmu droša, ka reemigrācijas plāns sasniegs vēlamo, īpaši tas attiecas uz ģimenēm – jo ilgāk tās dzīvo ārzemēs, jo grūtāk būs adaptēties jaunā vidē un sākt visu no jauna. Pati atgrieztos dzimtenē, ja man vismaz sākumā tiktu garantēti ienākumi un normāli apmaksāts darbs. Plānoju atgriezties, bet ne tuvākajā nākotnē.”

 

Līga Ayub, 
medmāsa, dzīvo Norvēģijā jau devīto gadu: 
”No Latvijas izceļoju ekonomisku iemeslu dēļ – kā vientuļā māte nevarēju savilkt galus. Norvēģu valodu zināju, tāpēc jau no pirmās ierašanās dienas esmu medmāsa Fredrikstadas slimnīcā. Šeit saņemu tikpat lielu algu kā mani norvēģu kolēģi. Par Latvijas algu tā ir vismaz 25 reizes lielāka. Ar reemigrācijas plānu pavisam nedaudz esmu iepazinusies internetā. Taču mani vairs nekādi nosacījumi nevar iekārdināt atgriezties Latvijā. Esmu te iedzīvojusies, man ir ģimene, draugi un plašs paziņu loks, kā arī labs darbs, lielisks atalgojums un sociālās garantijas. Pašlaik un nākamos pārdesmit gadus manā redzējumā Latvijas nav.”

 

Jānis, 
strādā noliktavā Anglijā ceturto mēnesi: 
”Devos prom daudzu iemeslu dēļ – bija finansiāli grūti, vēlējos jaunu pieredzi un emocijas. Par reemigrācijas plānu esmu dzirdējis pavisam nedaudz. Tas mani neieinteresēja, jo nosacījumi ir gaužām skopi. Uzskatu, ka tas ietekmēs pavisam mazu ārvalstīs dzīvojošo latviešu daļu. Pats plānoju atgriezties Latvijā jau nākamgad. Manuprāt, lai pārvilinātu aizbraukušos latviešus, vajag tradicionālo komplektu – labi apmaksātas darba vietas un sociālās garantijas. Taču zinu, ka tās tik ātri neuzlabosies. Daudzi ārzemēs atrodas tikai naudas un pabalstu dēļ, ar kuru palīdzību viņi var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un neuztraukties, ka nebūs paēduši.”

 

Santa Freidenfelde, 
trešo gadu strādā Anglijā par fasētāju: 
”Latvijā piedzīvoju atlaišanu no darba, vēlāk gada garumā bezdarbnieku kursus. Iekrājās parādi par komunālajiem pakalpojumiem, nespēju nodrošināt bērniem iztiku. Izmisums bija ļoti liels, tādēļ arī nolēmu doties prom. Kopā ar mani prom devās arī bērni. Personīgi es par atgriešanos nemaz nedomāju, jo saprotu, ka Latvijā darbu ir grūti atrast. Latvija mūs ir izstūmusi, par to esam runājuši draugu un paziņu lokā. Mēs ceram reiz atkal atgriezties sakārtotā valstī, kad ir ne tikai darbs, bet arī laba alga.”

 

Aivars Kolosovskis, 
vidēja līmeņa vadītājs autobūvē, Lielbritānijā piecus gadus:
 “Par reemigrācijas plānu esmu informēts tikai daļēji. Manuprāt, tajā ir tikai vispārēja informācija, daudz viedokļu, bet redzamas darbības nav. Ja valsts tiešām vēlas atgūt aizbraukušos, tad ir jāsāk rīkoties, nevis tukši runāt un apspriest likumus. Jo ilgāk vilks garumā, jo mazāk cilvēku būs ieinteresēti atgriezties dzimtenē. Pats atgrieztos Latvijā, ja man būtu sociālās garantijas, stabils un nodrošināts darbs, kas ļautu dzīvot, nevis izdzīvot. Plānoju atgriezties Latvijā. Lai kas arī notiek Latvijā, es esmu savas valsts patriots.”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+