Andrejs Radzevičs, Durbes novada domes priekšsēdētājs, raksturo trīs lietas, kas novadam dara godu. A. Radzevičs: “Lepojos ar mūsu čaklajiem cilvēkiem. Tādu ir daudz dažādās jomās, viņu vadītie uzņēmumi ieguvuši stabilitāti, pateicoties neatlaidīgai un gudrai darbībai.

Lasītākie

VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis

VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā

Lasīt citas ziņas

Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Durbē.

Piemēram, kooperatīvajā sabiedrībā “Durbes grauds”, kas veidojusies 2003. gadā, sākumā bijuši 11 biedri, tagad ir simts. Piensaimnieku k/s “Dzēse” dibināta 1997. gadā, tagad tajā ir vairāk par 260 biedriem, bet sākumā bija pārdesmit cilvēku, kuri bija saskatījuši ideju, ka var kopīgi strādāt. Domāju, tas ir šo kooperatīvu vadītāju – Sandra Bēčas un Māra Petrēvica nopelns. Kad kooperatīvi dibinājās, viņi redzēja, ka zemnieks viens pats neko nespēj padarīt, piemēram, viens taču nevar uzcelt graudu kalti. Kad cilvēki redzēja, ka tā lieta iet, kooperatīviem biedri arvien nāca klāt. Kaut vai ar savu piemēru varu to apliecināt: vēl pirms gadiem desmit strādāju Rīgā, bet zeme jau tepat bija, z/s “Mazpoļi” audzēju labību, nokult gan varēju, bet kur kaltēt nebija.

TESTS izcilniekiem, kas sevi uzskata par gudriem – vai vari pareizi atbildēt uz 8 jautājumiem?

NMPD mediķim piespriests vien nosacīts sods par kļūdu, kuras cena bija jaunas sievietes dzīvība

VIDEO. Senajā Olimpijā iespaidīgā ceremonijā iedegta olimpiskā lāpa, atzīmējot atlikušās 100 dienas līdz Parīzes olimpiskajām spēlēm

Aprunājos ar Bēču, ka arī vēlētos darboties kooperatīvā. Pakalpojumi, ko kooperatīvs piedāvāja, bija izdevīgi, piemēram, varbūt kādreiz saņem kādu latu mazāk, toties nav sarežģījumu pasūtīt sēklu, minerālmēslus u. tml.

Dunalkas pagastā lepojamies ar Flakšu ģimeni. Jurijs Flaksis ir Latvijas mēroga sēklaudzētājs, bet gribētu uzsvērt, ka jaunā paaudze turpina tradīcijas, dēls Mārtiņš strādā saimniecībā, tās attīstībā tiek izmantots Eiropas finansējums. Viņa brālis Andžs ir Latvijas U-23 riteņbraukšanas izlases dalībnieks. Viņš novadā neformāli organizē velosporta dzīvi, esam lepni, ka uz Latvijas olimpiskajām spēlēm mums būs sava Durbes novada riteņbraukšanas komanda.

Novada lepnums ir arī z/s “Pīlādži” – tur īpašnieku Ērika un Aigas Putru ģimenē kopā ar vecākiem strādā trīs dēli. Viņi pierādījuši, ka laukos var dzīvot, var nopelnīt.

Pie mums nav daudz ārzemnieku, bet vācieša Haukes Timzena ģimene ienākusi Latvijā jau 2003. gadā. Viņi pierādījuši, ka nav vienas dienas saimnieki. Abi dzīvesbiedri runā latviski, bērns iet mūsu bērnudārzā, dejo mūsu tautas dejas. Šogad uzbūvējuši jaunu māju, tagad saka: pirmo reizi jauno gadu sagaidīsim Latvijā, nebrauksim uz Vāciju. Hauke palīdz bērnudārzam, reizēm atbalsta to finansiāli. Tas durbeniekiem parāda, ka starp ārzemnieku un savējiem var nebūt pretnostatījuma, tāpēc sadarbība ir labvēlīga.”

Eiropas nauda durbenieku labā

“Gadā realizējam vidēji 15 projektus. Tie orientēti uz to, lai iedzīvotājiem būtu kvalitatīva vide. Lai būtu labs ūdens, lai tiktu siltinātas mājas, lai atjaunotu un mērķtiecīgi izmantotu vecās ēkas. Piemēram, Vecpils veco skolu, bijušo muižas ēku, ar Lauku attīstības programmas projekta līdzfinansējumu esam pārbūvējuši par sporta un kultūras centru – ar sporta zāli, bibliotēku un interešu klubu. Teātra kopa tur iestudē savus uzvedumus. Cenšamies izmantot projektus ceļu sakārtošanai, piemēram, Durbē sakārtotas ietves.

Zivsaimniecības fonda līdzekļus izmantojam Durbes ezera sakopšanai, vēlamies, lai arī mūsu novadā būtu labākas tūrisma iespējas. Jāpanāk, lai tūrists novada uzņēmējiem atstāj savu naudu – veikalniekam, viesu mājas īpašniekam u. tml.”

Vēstures mantojuma sargāšana

“Uzskatām, ka novadniekiem jārūpējas par kultūras mantojumu. Vecpils skolā, tagadējā sporta un kultūras centrā, uz pusslodzi algojam skolotāju Dzintru Lāci, kas vākusi materiālus par pagasta vēsturi, domāju, ar laiku izveidosies krātuve, varbūt novadpētniecības centrs. Arī Dunalkā ir vēstures krātuve “Klēts”, par kuru gādā pamatskolas pedagogi ar direktori Ritu Jaunskungu vadībā. Pieļauju, ka tad, kad būsim restaurējuši Zigfrīda Annas Meierovica māju, tur iekārtosim Durbes pašvaldības muzeju. Tam mums jau ir cilvēks, kam varētu uzticēt darbu, – skolotājs Reinis Bahs ir privātas senlietu kolekcijas īpašnieks.”