Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. marts, 2012
Drukāt

Ar ko sākt augstākās izglītības sistēmas reformēšanu?


Jānis Eglītis, Ventspils Augstskolas rektors: “Galvenais ir, lai sistēma netraucē strādāt un pildīt augstskolai likumā noteiktos mērķus. Šobrīd šķērslis tam ir pārliekā birokrātija, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem.

 

Bažas manī rada, piemēram, Cilvēkresursu projekts, kuram pateicoties vēl līdz šī gada beigām varam nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu pētnieku grupām darbam pie augstskolai nozīmīgiem pētījumiem. Ja neizdosies to turpināt bez pārtraukuma, liels skaits zinātnieku nākamgad var palikt bez darba. Vēl nepieciešams, lai ātrāk norisinātos normatīvo aktu izstrāde un pieņemšana. Vērtējot izglītības ministra Roberta Ķīļa darbu, man nešķiet, ka visas viņa publiski pieteiktās reformas spētu gūt atbalstu parlamentā, nemaz nerunājot par atbalstu sabiedrībā kopumā. Piemēram, viņa iecere mainīt augstskolu finansēšanas modeli diez vai varētu gūt atbalstu kaut vai viņa paša frakcijā. Viņam tāpat kā visiem valsts pārvaldē strādājošajiem es novēlu spēt raudzīties uz jautājumiem savā darbības jomā arī citu nozaru kontekstā.”

Arnis Mugurēvičs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību prorektors: “Jāsakārto augstākās izglītības likumdošana. Augstākās izglītības likumu nesekmīgi esam gaidījuši desmit gadus, kamēr spēkā esošais augstskolu likums ir novecojis. Jāizstrādā arī vienoti un skaidri augstākās izglītības iestāžu kvalitātes kritēriji. To varētu darīt, piesaistot ES finansējumu, kā savulaik tika plānots. Vairākumu Roberta Ķīļa piedāvāto reformu pagaidām vēl vērtēt ir pāragri, jo tās nav īstenotas un par to iecerēm bieži gūstam informāciju vienīgi no masu medijiem. Sasteigts man šķiet viņa izteikums, ka ievērojami jāsamazina augstākās izglītības programmu skaits. Arī idejas par augstskolu finansēšanas modeļa maiņu rada bažas. Izglītībā tomēr ir septiņreiz jānomēra, pirms griezt, jo kļūdu sekas var ietekmēt visu tautsaimniecību. Izglītības sistēmas plānotājiem es ieteiktu paraudzīties uz mūsu ziemeļu kaimiņvalstu pieredzi.”

Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes rektors: “Latvijā pagaidām pārāk atrauti viena no otras tiek skatītas augstākā izglītība un zinātniskā pētniecība. Lai mēs tās organizētu vienotā sistēmā, tas būtu jānosaka ar augstākās izglītības likumu, kā to jau izdarījuši lietuvieši. Augstskolas būtu jāorganizē trijos līmeņos – reģionālajām augstskolām jānodrošina bakalaura līmeņa izglītība un maģistrantūras programmas reģionam svarīgākajās jomās, jāturpina darboties nozaru universitātēm un jāveido zinātnes universitātes. Visos šajos līmeņos nepieciešamas atšķirīgas, tomēr skaidras prasības pasniedzējiem. Taču galvenais – nepieciešama diskusija par augstskolu reformu, bet iniciatīvai un konkrētam oficiālam piedāvājumam jānāk no Izglītības ministrijas.”

 

Uzziņa

64% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata: lai uzlabotu izglītības sistēmas kvalitāti un ietaupītu valsts budžeta līdzekļus, būtu jāapvieno līdzīgas programmas augstskolās, izveidojot vienu izglītības sistēmu.

40% sabiedrības uzskata, ka būtu jāpaplašina studiju pieejamība arī citās valodās, īpaši angļu valodā.

29% cilvēku domā, ka stingrāk jāpārbauda studentu zināšanas.

16% iedzīvotāju norādījuši, ka būtu ievērojami jāsamazina valsts finansēto augstskolu skaits.

Avots: TNS Latvia

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+