Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. novembris, 2014
Drukāt

Ar ko skoti un katalāņi atšķiras no “Doņeckas tautas” (43)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

ANDREJS ANDERSENS, VIJA BEINERTE

Svētdien, 9. novembrī, Katalonijā notiks tautas aptauja. Tas nebūs sākotnēji plānotais referendums, jo Katalonijas valdība septembrī lēma par kompromisu ar centrālo valdību, taču tas būs vēl viens legāls solis tuvāk sen lolotam mērķim. Šogad pasaules uzmanību ir piesaistījuši vairāki referendumi, kuru biļetenos formulētais jautājums izšķīra iespēju pārzīmēt vai atstāt nemainītas Eiropas valstu robežas. Kas tiem bija kopīgs un kas – kardināli atšķirīgs?

1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku kā neatkarīgu un patstāvīgu valsti. Ar proklamēšanas aktu tika pabeigts Latvijas valstiskuma sagatavošanas posms, kas bija sācies jau XIX gadsimtā līdz ar nacionālo atmodu, kad latvieši sevi apzinājās kā pilntiesīgu Eiropas nāciju. Šajā posmā latviešu tautas prasība pēc arvien plašākām tiesībām attīstījās līdz pat nacionālas valsts idejai.

“Latvijas valsts proklamēšana bija neapšaubāmi revolucionārs akts. Pirmo reizi Latvijas vēsturē latviešu tauta apvienojās vienā valstī un kļuva noteicēja zemē, kas bija tās piederums no neatminamiem laikiem un kur tā vēl joprojām veidoja lielumlielo iedzīvotāju vairākumu. Valsts dibinājās uz tautu pašnoteikšanās tiesību principiem laikā, kad lielvaras bija to īslaicīgi pametušas savam liktenim. (..) Igaunija un Lietuva jau bija proklamējušas savu neatkarību – līdzīgi Somijai, Polijai, Baltkrievijai, Ukrainai un Kaukāza valstīm. Latvija bija pēdējais loceklis garajā jauno valstu virknē.” Tā pašnoteikšanās procesu vērtē vēsturnieks Dr. Edgars Andersons.

Pēdējo simt gadu laikā uz pasaules kartes ir parādījušies vairāki desmiti atdzimušu vai gluži jaunu valstu. Šo procesu sekmēja trīs galvenie faktori – divi pasaules kari un PSRS sabrukums, kam līdzi izira arī tā dēvētais “Austrumu bloks”.


Šoreiz nerunāsim par Āziju, Āfriku, Dienvidameriku un Centrālameriku, kur lielākā daļa jauno valstu suverenitāti ieguva 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā, kad metropoles – britu un franču impērija – pašas likvidējās. Vienlīdzības ideju laikmetā imperiālisms bija kļuvis ne vien neētisks, bet arī neracionāls, jo metropolei ir grūti nodrošināt visiem pilsoņiem puslīdz vienādus dzīves apstākļus. Šā raksta ietvaros mēs pavērosim nāciju pašnoteikšanās procesus Eiropā, kur pēdējā laikā ir uzbangojis jauns separātisma vilnis.

Pievienot komentāru

Komentāri (43)

  1. EDSO novērotāji teroristu kontrolētajā Doņeckā un tuvējā Makijivkā redzējuši “vairāk nekā 40 kravas automašīnas un tankus. No tiem 19 bija “Kamaz” tipa kravas automašīnas bez atšķirības zīmēm un numuriem, kas katra vilka 122 milimetru haubici un kurā atradās personāls tumši zaļās formās bez atšķirības zīmēm. Konvojā bija arī 15 automašīnas “Kraz” personāla pārvadāšanai.” Tā teikts EDSO paziņojumā. Pie Doņeckas EDSO novērotāji redzējuši kolonu ar deviņiem tankiem – četriem “T72” un pieciem “T64”.

  2. Rietumeiropa ir civilizēta, Krievu impērija ir mežonīga.

  3. Tomer sie ta saucamie “republiki” ir teroristiskas organizacijas, kuri bija un ir organizeti no arienes,
    sodienas Krievijas valdibas, kura pastavigi apgada sis teroristiskas grupas ar visvisadam ierocem,
    ar saviem karaviriem, ar naudu, ar partikas un citiem lidzekliem un protams ari politiski.

  4. Приехал Гиркин, потом приехал Бородай, потом они уехали, Губарев вернулся, вернулся Царев, потом Березин-Пургин, а дальше Захарченко, Литвинов, Моторола, Бабай, группа неизвестных антифашистов, осетины, десантники, Мозговой, Бес, Полосатый, Бешеный, Седой, Сокол, Призрак, Конопатый и Горбатый, всей твари по паре, каждые две недели. Все они, конечно, плоть от плоти народ Донбасса, особенно когда стреляют из жилых домов, а потом меняют позиции, оставляя на передовой бабок. Народ Донбасса – новый Вавилон, столпотворение, семь десятков языков, партия Йоббик, организация АБСЕ в штанах Абибас, зверь и птица, баба и мужик, беженец и распятый мальчик, поэт и толпа. С ними со всеми нужно договариваться. Вы что, отрицаете право народа Донбасса на самоопределение? Ах ты с*ка!

    • Каждые две недели они дают интервью “Мы, народ Донбасса, требуем уважения”. Вопрос: а где же вот полковник Стрелков? Ответ: Он выполнил свою миссию, и должен был уйти. Вопрос: А вы-то кто? Ответ: А я тоже уже выполнил миссию и ухожу, у меня вот и айфон в фольге, видите?
      Такого антифашистского, партизанского, народно-освободительного движения, где первые-вторые лица каждые две недели новые, а лица, “выполнившие свою миссию”, обвиняют новых в предательстве, такого движения не было еще в истории человечества…

  5. Реальное голосование в марте было очень высокое ,как при СССР люди шли потоком ,военных кроме милиции не видели,Результаты 30%-это выдумка Джамилова и Чубарова. Голосовали и татари,правда их запугивали ,но шли не мало.Межнациональные отношения в Крыму сложные,велас разного толка пропоганда,Запретили,на уничтожение такой литературы дали время ,а тут опять крамола-жгу книги.Для Крыма есть будущее .Санкции не вечные.

  6. bet tādas “Krimas tautas” nekad nav bijis. Bija un ir Krimas tatāri, pussalas pamatnācija, ko 1944. gadā pakļāva represijām (maijā divās dienās tika deportēti 238 tūkstoši Krimas tatāru, apmēram 40 procentu izsūtīto no bada un slimībām nomira jau pirmajās divās izsūtījuma nedēļās; jūlijā no pussalas deportēja arī 37 tūkstošus armēņu, bulgāru un grieķu, bet drīz pēc tam – 2 tūkstošus vāciešu). Vēlāk, lai kaut kā atdzīvinātu izmirušās pussalas saimniecisko dzīvi, ieveda darbaspēku, lielākoties krievus.
    ————-
    Krimas tatāri nav pamatnācija – tādi paši ienācēji kā pārējie. Tāpat tas nav gluži viendabīgs etnoss – ir dažādas etniskās grupas, kas apvienoti tiek dēvēti par Krimas tatāriem un viņi katrs runā savā valodā – tikai viena no šīm ir izvēlēta par literāro valodu.
    Senākie par tatāriem ir grieķi vai pārgrieķotie skitu tauru pēcteči. Tikpat seni Krimas pamatiedzīvotāji kā Krimas tatāri ir karaīmi, kas tur vairs nedzīvo.

    Vēsturiski Kijevas cari tika pie Krimas vēl pirms Krimas tatāri tur ieradās ap 10. gadsimtu. Kaut kā īpaši uzsvērt tatāru senumu nav nozīmes. Tiesības netikt iznīcinātiem vai arī tiesības uz Krimu – tas nav viens un tas pats jautājums.

    Raksts rada iespaidu, ka Krimas tatāri kādreiz ir bijuši vairākums vai stipri tuvu tam. Varbūt Osmaņu impērijas laikā tā bija, bet kad sabruka Krievijas impērija – Krimas tatāri bija 20-25% no visiem iedzīvotājiem – pārējie nebija 50%, bet vairākums Krimas iedzīvotāju bija ukraiņi un krievi un viens no iemesliem, kāpēc Krima risināja sarunas par apvienošanos ar Ukrainu bija ukraiņu skaitliskais vairākums pār pārējiem, kas izzuda pēc Holodomora, kad krievi kļuva par vairākumu. Kaut ko īpaši mainīt etniskajā sastāvā ar ievešanu nevarēja – izmirušo lauku vietā saveda krievus un citus, kas bija braucēji, jo nebija vairs cilvēku.

    • Tad jau tas nozīmē, ka krievi Krimā ir kolonisti un okupanti, kuriem uz Krimu ir vismazāk tiesību! Vislielākās tiesības ir tatāriem, kuri Krimā dzīvo daudz ilgāk par krieviem un kuri Krimā izveidojuši savu unikālo etniskumu, kas atšķiras no citiem tatāriem gan ar valodu, gan kultūru un paražām. Savukārt, krievi kā jau krievi ir visur vienādi – 300 gadu laikā nav izveidojušies ne “Krimas krievi”, ne “Kaukāza krievi”, ne “Gruzijas krievi”, ne arī “Latvijas krievi”.

    • Ja jau uz lietam skatities no tadas metodikas, kurs tur senak dzivoja, nevis no speka esoso starptautisko likumu ietvara, kura sakara Krimai ir, un var but, tikai 1 saimnieks – Ukraina, tad var aizrunaties ari lidz tam, ka Krima, no ka ari tas nosaukums, sakotneji Kimmerija, pieder kimbriem, kuri tur ieceloja.
      Bet kimbri, savukart, ir nakusi no Britanijas, apdzivojusi plasus apgabalus gar Baltijas juras piekrasti, Skandinaviju, un konkreti Visbijas salu, no kuras tie izceloja uz mums zinamo Prusijas teritoriju, kur faktiski lika pamatu prusu tautai. Tas viss ir aprakstits Prusijas hronika.
      Tatad Krima pieder baltiesiem, baltu tautam, kura bija prusi, tai skaita kimbri, kimmeriesi.
      Un nav ko te citiem to atdot. Japiesaka savas tiesibas un pie mums par to jasariko referendums….., par atdalisanos no Krievijas un pievienosanos Baltijas valstim… Un par ta saukto Kaliningradas apgabalu, kurs butiba ir atnemta baltu teritorija, tapat.
      Nav ko okupantiem tas zemes sagrabt tikai aiz negausibas, kuras tie tikai noplicina, jo principa nav ne spejigi, ne gribosi kaut ko kaut kur jel kad uzlabot, tikai iekarot un iznicinat.
      Ja butu citadi, tad tada problema nepastavetu, kad nozelojamibas imperijai objektivi atdalosas teritortijas jatur ar speku, kas diez vai lidzes, bet process drizak butu tiesi pretejs.
      Bet uz to barbari nav spejigi ne praktiski, ne morali.

      • daži iebildumi->hm Atbildēt

        Mans iebildums bija par autores braukšanu no viena grāvja otrā. Ja skatās no hronikām kas tur ko tur iekaroja visagrāk, tad tur grieķiem ir lielākās tiesības, tad ukraiņiem/krieviem(atkarībā no tā kā interpretē Kijevas valsts pārmantojamību) un tad turkiem – kā viņus sauc tatāri/gagauzi vai kā savādāk – nav svarīgi, jo viņu atšķirības pārsvarā ir dialektu robežās.

        Krievi visur ir dažādi – arī Latvijas krievi atšķiras no pārējiem – latvieši šos ietekmē gan izrunā, gan arī domāšanā. Jā, viņi sevi uzskata par krieviem, bet aizbraucot uz Krieviju viņiem gan nav garantijas, ka šos uzskatīs par tādiem pašiem – savējiem. Esmu sastapis Igaunijas krievus un man viņi mentalitātes ziņā liekas tādi paši igauņi un ir dzirdēti kā vieni krievi aprunā otrus. Un Latvijā ļoti daudz krievi ir jaukteņi – arī kur viena puse ir latviešu, tā ka tas viss atstāj sekas un iespaidu un nav tik vienkārši.
        Tas pats notiek ar tiem Ukrainas krieviem, kas no Donbasa reģiona aizmukuši uz Krieviju, kur šiem tikai dēļ izrunas vai citām atšķirībām rodas konflikti ar “īstajiem” krieviem :))

        Pati galvenā Krimas problēma ir līgumu un norunu ievērošana. Problēma ir tā, ka Krievija līdz šim visus līgumus ir slēgusi vai nu spiediena rezultātā vai arī uzspiežot savus noteikumus citiem.
        Ar Japānu šiem nav noslēgts līgums par Kuriļu salām, tāpēc tās ir strīdīgas teritorijas. Japānai gan nav iemesls bīties no Krievijas – Krievija pierādīja savu militāro varenību ~110 gadus atpakaļ. 1945. gadā viņi bija tikai spējīgi rīkoties tāpat kā sadalot Poliju 1939. gadā, ieņemot teritorijas pēc amerikāņiem un ķīniešiem.

        Ar Ķīnu tika noslēgts līgums un tika atdotas strīdīgās teritorijas jo Krievija baidās provocēt Ķīnu.
        Latvijai 1945. gadā nelikumīgi tika atņemta 1920. gada līgumā iegūtā Abrene un pēc 1990. gada netika atdota. Vēlāk Latvija atteicās no Abrenes, lai tiktu NATO. Tā paša iemesla dēļ arī Igaunija atteicās no divām teritorijām. Tas laikam ir tas uz ko cer Krievija – ja Ukraina dodas uz NATO, tad tai ar labu ir jāatdod Krima un arī Donbasa teritorijas. Tāda kapeiku pi$ana, jo visu savākt nespēj, bet paņems to ko nevar no Krievijas atņemt. Tas pats ir Gruzijas un Moldāvijas gadījumā. Tā ir nekaunīga rīcība, bet šeit reāli neko nevar padarīt, ja nu vienīgi ASV iedod tādu bruņojumu Ukrainai, ka tā spēj iekarot Maskavu un piespiež to noslēgt mieru, varbūt pat miera līguma rezuiltātā savācot kādas Krievijas teritorijas. Tā izskatās ka viss uz to iet, jo Krievijai ir tāda situācija, ka vai nu jākaro citās zemēs, vai arī iekšienē briest revolūcija un arī tā var saplosīt Krieviju gabalos. Un Ukraina patlaban ir vājākais posms, jo tur patiešām ir pilns ar krieviem vai arī pārkrievotiem ukraiņiem, kas dzīvo un domā citā realitātē.

    • Президент РФ Владимир Путин на встрече с молодыми учеными-историками отметил “необходимость написания” истории Крыма, напомнив о “глубоких исторических корнях” Крыма с Россией. Президент сказал, что российским ученым необходимо написать историю Крыма, “пока ее не написал кто-то другой”.

    • iebildums iebildumam Atbildēt

      Krimas tatāri ir vienīgie, kam etniskā dzimtene ir Krima. Atšķirībā no grieķiem, armēņiem, ukraiņiem, ebrejiem un krieviem.

  7. Lai torpedētu atbrīvošanās cīņas Gruzijā, par “tarāniem” tika izmantoti abhāzi un osetīni.
    ———–
    Iemesli bija citi – šajās teritorijās bija Krievijas armijas bāzes – arī Armēnijā, Moldāvijā, Azerbaidžānā, Kirgīzijā un citur – un ja vietējie līderi sadarbojās ar Maskavu, tad tādas problēmas kā gruzīniem vai moldāviem nebija. Arī Latvijā varēja kaut kas tāds notikt… Krievijas armija tika izvesta tikai pēc pāris gadiem un tur no svara bija diezgan liela pasaules uzmanība – ja nebūtu, tad Latgale būtu pasludināta par tautu un jau sen baudītu tādu pašu statusu, kā Piedņepra.

    Gruzijā bija arī konflikts ar trešo – Adžārijas republiku, kur atradās Krievijas armijas bāzes(Gruzijā bija daudz tādu bāzu) – tur tauta netika izmantota, bet gan līderi, kas negribēja pakļauties Gruzijas centrālajai varai – kaut ko tāpat organizēt krievi nespēj. Arī Abhāzijā un tā saucamajā Dienvidosetijā visu nosaka krievi – viņi ir etniski iztīrījuši tās zemes no gruzīniem, un pāri palikušajiem gan nav nekādas lielas teikšanas. Nu nevar aapgalvot, ka tika izmantoti abhāzi vai osetīni, ja karoja krievu armija – viņi tika izmantoti kā iegansts.

    Tā pati problēma ir ar Krimu – Sevastopolē atrodas Krievijas armijas bāze un viņi tāpat kā vienkārši laupītāji labāk paņem ar spēku, nekā maksā.

    Tā ir sena PSRS prakse – tāpat kā pirms uzbrukšanai Rumānijai 1939. gadā tika dibināta Moldāvijas PSR. Arī Latvijā 1918. gadā Latvijas teritorijā tika dibināta LPSR, bet tad Krievijai bija daudz vairāk problēmu ar ko cīnīties.

    Arī bretoņi, normandieši un elzasieši apzinās savu etnisko identitāti, taču labi jūtas Francijā, bet frīzi neiebilst pret to, ka ir sadalīti starp Vāciju, Nīderlandi un Dāniju.
    ————
    Emm… ir lasīts par bretoņu valodnieku-etnogrāfu, kas līdz pat nesenam laikam bija spiests dzīvot trimdā, jo Francijā šim draudēja cietumsods tikai par to, ka šis nodarbojās ar etniskās apziņas celšanu – veicot savu darbu… Normandieši un elzasieši ļoti agresīvas franciskošanas rezultātā ir izzuduši. Frīzi gan jau ka iebilst… varbūt vajadzēja pajautāt pašiem frīziem ko šie par to domā?

  8. Es atvainojos, bet tas taču ir “pilnīgs sviests”. Kā var kāda proces neatbilstību starptautiskām normām pamatot atsaucoties uz likumiem un procesiem, kas tāpat neatbilst starptautiskām normām? Piem.”PSRS 1954. gadā atdeva Krimu Ukrainai, kas ir fiksēts PSRS, KPFSR un UPSR likumos.” Jau tājums. Vai tad visu šo sen jau neeksistējošo administratīvo vienību likumi joprojām kādam ir saistoši? Kāda jēga runāt par pašreiz notiekošā nelikumību, ja tas viss ir vien sekas jau agrāk notikušu nelikumību virknei? Ja jau PSRS pēc būtības bija nelikumīgs veidojums no starptautisko attiecību viedokļa, kā var šī nelikumīgā veidojuma likumus nu piesaukt kā kaut kādus objektīvus argumentus. Kāpēc teritorijas, kas pat PSRS laikos skaitījās autonomijas(Krima, Abhāzija, Osetija u.c.) pēc PSRS sabrukuma bez jelkādiem likumiem un referendumiem pēkšņi zaudē savu autonomiju? Ja jau atsaucamies uz PSRS likumiem, tad jau likumīgi būtu bijis šo autonomo statusu tām atstāt. Un nebūtu bijis visu šo asiņaino konfliktu. Krimā notikušais referendums par pievienošanos Krievijai tiek uzskats par starptautiskajiem likumiem neatbilstošu, bet vai kārtība kādā Krimu PSRS laikā atdeva Ukrainai atbilda starptautiskiem likumiem? Vai kārtība kādā Krima zaudēja savu autonomo statusu sabrūkot PSRS atbilda starptautiskiem likumiem?

    • Nelej te chugunu, kremla propagandist.
      Ukrainai Krimu PSRS nevis UZDAVINAJA, bet IEMAINIJA, un ta, ja kadam nav zinams, ir pilnigi atskiriga lieta, pie tam PIESPIEDU KARTA. Ta nolema Kremli un izdarija, un Ukrainu nostadija fakta prieksa.
      Un iemesls ari nav noslepums. Kukuruzas buma laika Hruscovam bija vajadzigas augligas zemes, kur to brinumu audzet. Un tadas bija Ukrainai, konkreti – loti augligais Taganrogas apgabals, kurs platibas zina bija apm. lidzigs Krimai. To ari faktiski Kremlis sagraba sev, atdodot vieta, ne jau aiz labvelibas, bet drizak, lai neteiktu, ka aplaupiti…, tad absoluti nevajadzigo Krimu, kur zeme bija absoluti neaugliga, neapudenota, neelektrificeta, utml.
      Daudzu gadu darba un milzigu lidzeklu iepludinasanas rezultata Ukraina to zemi sakopa, apudenoja, elektrificeja, utml. Kremlis tur izvietoja, ka jau PSRS republika, ka visas citas, savas bazes, un kuru del tad ari nupat to Krimu vardarbigi sagraba, protams ar savu melu, puspatiesibu propagandu visur deklarejot, ka ta ir bijusi Krievijas pakalautiba un “uzdavinata” !!! Ukrainai, hroniski un sistematiski “AIZMIRSTOT” !!!, ka ta nav patiesiba, ka ta tika VARDARBIGI IEMAINITA pret citu Ukrainas teritoriju – Taganroga apgabalu, kurs bija daudz vertigaks.

  9. Skotija bija pastaviga karaliste vien tukstotis gadu! Katalonija bija vienmer tikai grafiste Aragonu un
    pecak apvienota Spanijas karaliste.
    Un ta saucamie “republikas” Luganska un Donbasa ir tikai “teroristu grupinas”.

  10. ar ko atšķiras ? Atbildēt

    Viņi nav idioti.

  11. Atšķirība ir ,tur nav / zaļie bandīti no psrs /

  12. Kaut kas līdzīgs Kosovai ,Serbu zemēs sanāk albāņi ,viņu skaits jau sasniedz 90% un tad atdalās un vēl tos 10% serbu slepkavo , Dombasā sanāk 90% krievu un nu slepkavo tos alikušos 10% ukraiņu. Taču vienus atzīst ,otrus ne. Kāpēc?

  13. Doņeckā nav tauta ne arī cilts. Tas ir dažādu ienācēju mistrojums,kur vajadzēja būt vairākumam ukraiņu.Tos nomērdēja badā krievi ar Staļinu priekšgalā.
    Redzams kad šis raksts ir kremļa pasūtījums-informācijas karš.

  14. Dīvaina tomēr ir mūsu domāšana.Kad Latvija atdalījās no Krievijas tas nebija seperātisms un terorisms,kad PSRS okupēja mūs,tas ir slikti,bet mēs atbalstām Lībijas,Īrākas,Afganistānas okupāciju un sūtām savus karavīrus,taču maurojam kā traki kad krievi iesūta Ukrainā dažus simtus karavīru.Kādas mums,ASV,Eiropai ir morālas tiesības to darīt?

  15. Rakstitais darbs ir vairak ka propogandas materials,loti slikti ar geografiju.Par Krimu vispar raksta par gramatu dedzinasanu.Krimas tatari no ukrainas sanema ar cubarova un dzamilova palidzibu lielu figu,arvalstu palidziba gaja vinu kabatas.Dzamilova dels Bahcisaraja par cilveka nosausanu Ua laika vajaga sedet cietuma,tagad vinu ir noslepusi un kliedz par vina nozagsanu.Politika ir netira lieta,ipasi pedeja laika.

    • Kad Putins runā par vēsturi un ģeogrāfiju, doktors Gēbelss nervozi smēķē aiz stūra. Turpini strādāt, Kremļa trolli, turpini

    • По утверждению Мустафы Джемилева – легендарного лидера крымскотатарского народа, известного советского диссидента –, 99% крымских татар бойкотировали референдум, реальная явка крымчан составила тогда 30-50%, а не официально объявленные более 83%. Тем самым, крымскотатарская община не поддержала присоединение к России.

    • Самый серьезный сегодня этно-политический конфликт в России – вовсе не в сильно зараженных ксенофобией Москве и Санкт-Петербурге, и даже не в Чечне. Он развивается в новоприобретенном («отжатом», как говорят в самом Крыму) Россией Крыму, и связан с судьбой крымскотатарского народа. После внезапного и скоротечного присоединения полуострова к России в марте 2014 года вскоре выяснилось, что современная Россия не обладает институтами и механизмами интеграции этнокультурных сообществ с сильной групповой идентичностью и травматичной историей. А привычные механизмы подкупа/запугивания/вытеснения лишь усугубляют конфликт.

  16. Jāskatās kopumā – Krievijai ir vainaldzīga kā Piedņestra, Abhāzija, Dienvidosetija, Krima un tagad arī Doņecka un kaut kāda mistiska Jaunkrievija – vajag teritorijas un lai veidotu IMPĒRIJU, vajag plašumus un propogandai – krievus tur sit. Atbrīvosim un tā līdz Aļaskai un Atlantijas okeānam. Pirmais etaps 1914. gada robežas, tad Austrumeiropa, tad … Un tas ir tas ko Rietumeiropa nevēlas un nevar saprast – krievu tauta dzīvo nabadzībā uz tik bagātas zemes un tādas ambīcijas. Propoganda visur rāda tikai ienaidniekus… Kur draugi -Ziemeļkorejā un laikam viss. Neticu, ka ķīnieši gribētu but draugi Krievijai, bet gan tikai tās dabas bagātībām.

  17. Doņeckā nav nekāda “tauta”, tie ir krievu kolonisti — iebrucēji.

  18. Skaidroju,Doņeckā nav tauta.Ir bars krievu,kas sajuta iespēju Ukrainas zemi pievienot krievijai.

  19. Ne Anglijas, ne Francijas impērijas pašas nelikvidējās – tās tika sagrautas, gluži kā PSRS. V.Beinertes kundzei vajadzētu vismaz vēsturi pamatskolas līmenī apgūt:
    “Alžīrijas neatkarības karš (franču: Guerre d’Algérie, arābu: الثورة الجزائرية) bija pārsvarā partizānu karš starp Francijas varas iestādēm un Alžīrijas neatkarības piekritējiem. Kara rezultātā nodibinājās neatkarīgā Alžīrijas valsts.” (Vikpēdijas raksts)

    • Krievu versija no vēstures atšķiras no pārējās pasaules. Anglijas un Francijas impērijas pašas likvidējās kad angļi un franči saprata, ka laiks bija pienācis ieiet modernā pasaulē. Krievi priekš tam ir par stulbu.

    • Edgem pašam būtu jāpamācās vēsture (vismaz tās pamati), pirms mesties pamācīt citus. Un vēsturi mācīties vajadzētu ne jau no Vikipēdijas (ja gadījumā nabaga Edge to vēl nezina). Alžīrijas karš tik tiešām notika, taču tas šajā gadījumā nav rādītājs. Alžīrija formāli piederēja Francijai, un tajā (sic!) dzīvoja vairāki miljoni francūžu, kas pārsvarā dzīvoja labāk nekā viņu līmeņa un statusa cilvēki Francijā. Un šos francūžus Francijā neviens negaidīja. Karš notika viņu dēļ – par šiem cilvēkiem karoja. Un Francija šo karu varēja vinnēt (kaut arī Alžīrijas komunistus-islāmistus atbalstīja PSRS). Taču de Golla valdība saskaitīja visus plusus un mīnusus un nolēma, ka Alžīrija, lai cik žēl tas būtu, tomēr ir slogs. Un tāpēc tā kļuva nevajadzīga.

  20. Ja runā par tiesībām tad autorei jāatgādina ka tiesības pieder STIPRĀKAJAM. Žēl,bet mēs tie nēsam.

  21. Katalāņi ir tauta, bet Doņeckā dauzās svešas valsts krieveļi.

Draugiem Facebook Twitter Google+