Foto – LETA

Ar Kontu reģistru cer ātrāk pieķert blēžus 8

Latvijā izveidos vienotu reģistru, kurā vienkop būs ziņas par maksājumu un noguldījumu kontiem, kā arī par visiem tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri atvēruši tos un izmanto darījumiem.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

Kontu reģistram varēs nepastarpināti piekļūt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Ģenerālprokuratūra, tiesas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri, bāriņtiesas, izmeklēšanas iestādes, Latvijas Banka. Minētajām iestādēm vairs nevajadzēs pieprasīt informāciju no bankām.

Kontu reģistra izveidošana ir viens no Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē apstiprinātajiem pasākumiem, kā varētu mazināt ēnu ekonomiku, kuru raksturo izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un peļņas slēpšana uzņēmumos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā zināms, Valsts ieņēmumu dienestam nonākot uz pēdām nodokļu nemaksātājiem vai peļņas slēpējiem un noskaidrojot kontu piederību, bieži jau ir par vēlu. Konti jau ir iztukšoti, un no likuma blēžiem vairs nav ko ņemt. Ar garu degunu bieži jāpaliek arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuri pēc tiesas sprieduma vērš piedziņu pret parādnieku naudas uzkrājumiem.

Kontu reģistrs ļautu ātrāk piekļūt vajadzīgajiem datiem, tādējādi nodrošinot parādu piedziņu, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un krimināllietu iztiesāšanu.

Ar šāda reģistra izveidošanu cer novērst arī Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanai, par ko tur aizdomās vairākas Latvijā strādājošās komercbankas. Par to Latviju jau vairākkārt brīdinājuši starptautiskie finanšu partneri.

Likumprojektā noteikts, ka Kontu reģistra pārzinis būs Valsts ieņēmumu dienests. Bet ziņas par atvērtajiem kontiem un to lietotājiem, tostarp patiesā labuma guvējiem būs pienākums iesniegt visām kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Piemēram, par Latvijas iedzīvotāju, kuram būs atvērts maksājumu vai noguldījumu konts, Kontu reģistrā parādīsies viņa vārds, uzvārds, personas kods, konta numurs, konta atvēršanas un slēgšanas datums.

Finanšu ministrijā saka, ka Kontu reģistrs iedzīvotājiem nekādas galvassāpes neradīs un nekāda totāla izsekošana nesekos. Nule uzskaitīto iestāžu interesi varētu izraisīt tikai tās personas vai firmas, par kurām radīsies dibinātas aizdomas vai kuras pieķertas kādās noziedzīgās darbībās.

Finanšu ministrijā sagatavoto Kontu reģistra likumprojektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau apstiprinājusi. Kopā ar pārējiem 56 nākamā gada valsts budžeta likumprojektam pievienotajiem likumprojektiem otrajā un galīgajā lasījumā Saeimā to skatīs rīt, 23. novembrī.

Reklāma
Reklāma

Ja likumprojektu apstiprinās, tas būs spēkā no 2017. gada 1. jūlija.

Par tiem noguldījumu 
un maksājumu kontiem, kuri bijuši atvērti līdz 2017. gada 1. jūlijam, kā arī to turētājiem, kredītie­stādēm, krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums iesniegt ziņas Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2017. gada 31. jūlijam.

Nenoliedzot šāda reģistra izveidošanas ideju, Latvijas Komercbanku asociācijā pauž bažas par reģistrā uzkrātās informācijas saturu, vienā “maisā” saliekot atvērto kontu īpašniekus un patiesā labuma guvējus. Tāpat bažas esot par to, ka banku rūpīgi glabātie dati par viņu klientiem varētu aizplūst un tikt izmantoti pret viņiem.