Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. oktobris, 2013
Drukāt

Ar kritisku aci par prezidenta plašāku varu
 (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Kaut gan Saeimas Juridiskās komisijas paplašinātajā sēdē izskanēja atbalsts Valsts prezidenta Andra Bērziņa likumdošanas iniciatīvai veidot stiprāku un efektīvāku izpildvaru un paplašināt prezidenta pilnvaras, tomēr bija manāmas arī bažas.

Prezidenta priekšlikumi ir paredzēti spēcīgam, izlēmīgam, par savu rīcību pārliecinātam Ministru prezidentam, bet vai tādu izdosies atrast? Ja izdosies, vai viņam būs pietiekami brīvas rokas ministru izraudzīšanā un vai parlaments spēs atteikties no gadiem nostiprinātās politiskās tirgošanās? Vai šie Rīgas pils priekšlikumi jau nav pieskaņoti kādai konkrētai jau nolūkotai personai, kas pēc parlamenta vēlēšanām varētu saņemt prezidenta uzticību…

Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Reinis Bērziņš apgalvoja, ka grozījumi Satversmē, Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas Kārtības rullī netiek virzīti, lai tos piemērotu kādam politiskajam spēkam vai iespējamam premjeram. Lai novērstu šīs aizdomas, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Jānis Pleps, kurš kā eksperts palīdzēja izstrādāt likumu labojumus, aicināja paraudzīties uz iepriekšējo parlamenta vēlēšanu rezultātiem. “Mēs redzam, ka pie daudzpartiju sistēmas ar piecu procentu barjeru labākais rādītājs ir bijis “Latvijas ceļam” – 36 balsis 5. Saeimā, jo tad bija apvienoti labākie Tautas frontes spēki, bizness un trimda. Tas izdevās, pateicoties sapņu trio: Anatolijam Gorbunovam, Valdim Birkavam un Gunāram Meierovicam. Mēs redzam, ka partijas neizzūd, bet nāk klāt jaunas, tāpēc ir stipri neiespējami pavilkt vēl augstāk vēlēšanu rezultātu un panākt, ka uzvar viena vai divas partijas. Ja tomēr kāda partija iegūs ļoti augstu rezultātu, tad ir jautājums nevis par šādam gadījumam labvēlīgu konstitucionālo sistēmu, bet gan vēlētāju noskaņojumu,” secināja Pleps.

Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) gan secināja, ka prezidenta priekšlikumi ideāli darbotos valstī, kur vēlēšanās uzvarētu viena vai divas partijas ar vienotiem mērķiem un ideoloģiju, bet “patlaban tas nav iespējams, un šīsdienas situācijā diezin vai mēs gribētu, lai uzvar viena partija”. “Bet, no otras puses, šajās iniciatīvās ir daudz noderīgu lietu, tāpēc es atbalstu Saeimas apakškomisijas veidošanu,” sacīja Seržants.

Diezgan kritiski uz prezidenta likumdošanas iniciatīvu raugās deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”), kurš uzskata, ka paredzētā valsts pārvaldes reforma esot pārāk radikāla un, to ieviešot, var gadīties, ka būs jāraksta jauna Satversme. Judins šaubās, ka premjers, izraugoties ministrus, nākotnē daudz mazāk raudzīsies uz partijām. Neviens jau neapgalvo, ka šāda iespēja nepastāvēs, bet ekspertu grupas pārstāvji, kas strādāja pie valsts pārvaldes modeļa pilnveidošanas, norādīja – Valsts prezidents nevarēs vienpersoniski iecelt sev tīkamus ministrus, jo rīkojums par iecelšanu būs jāparaksta ne tikai prezidentam, bet arī valdības vadītājam. J. Pleps apgalvoja, ka, ieceļot ministrus, būšot jāņem vērā nevis tas, ko katra partija liek priekšā, bet gan konkrētā kandidāta kvalifikācija un vispirms – svešvalodu zināšanas.

Deputāti bija vienisprātis par diviem piedāvātajiem priekšlikumiem, proti, ka visiem ministriem ir regulāri jāatskaitās par savu darbu Saeimai (līdzīgi pašreizējām ārlietu debatēm) un ka jāpaaugstina parlamentārā sekretāra atbildība, piešķirot viņam tiesības aizvietot ministru tā prombūtnes laikā.

Arī “Saskaņas centrs” atbalsta prezidenta pilnvaru paplašināšanas scenārijus, sacīja deputāts Andrejs Elksniņš, tomēr vienlaikus viņš šaubījās, ka parlamentā izdosies vienoties par attiecīgajiem likumu grozījumiem, jo “kurš parlamentārietis būs ar mieru par tiem nobalsot, nedomājot par sevi”. A. Elksniņš uzsvēra, ka vienlaikus ar šiem grozījumiem vajadzētu sākt diskusiju par tautas vēlētu prezidentu un arī izvērtēt, vai prezidenta priekšlikumi nebūs pretrunā tam, kas ir ierakstīts Satversmes preambulas projektā. “Pie tik būtiskas izpildvaras nostiprināšanas, kad mēs būtībā jau ejam tautas vēlēta prezidenta virzienā, ir jārunā arī par to, cik lielā mērā šīs idejas, ko Valsts prezidents piedāvā, atbilst Satversmē deklarētajiem mērķiem, kas ir atrodami preambulas projektā. Tie cilvēki, kas domā, ka šīs lietas nav saistītas, dziļi maldās, “norādīja Elksniņš.

Valsts prezidents uzskata, ka izmaiņām Satversmē, Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas Kārtības rullī, kas maina valsts varas līdzsvaru, vajadzētu stāties spēkā pēc nākamās Saeimas sanākšanas. Deputāti gan vēl nav izšķīrušies, vai diskusiju turpināšanai veidos darba grupu vai to darīs īpašā apakškomisijā.

Uzziņa


Īss Valsts prezidenta priekšlikumu apkopojums


1. Ministru prezidenta (MP) apstiprināšana.

Pēc vēlēšanām – tāpat kā patlaban – Valsts prezidents (VP) nominē MP kandidātu;

MP kandidāts parlamentā prezentē darbības programmu, un tikai pēc viņa apstiprināšanas tiek izvēlēti pārējie Ministru kabineta (MK) locekļi;

uzticība MP tiek izteikta ar 51 balsi;

ja MP pats atkāpjas, tad jauno kandidātu nominē VP.

2. Ministru iecelšana.

Ministrus neapstiprina Saeima, bet pēc MP ieteikuma ieceļ VP;

Saeima var izteikt neuzticību ministriem.

3. Konstruktīvā neuzticības izteikšana.

Parlaments var gāzt valdību tikai tad, ja vienlaikus spēj izteikt uzticību jaunajam MP;

Saeima var nogāzt MP tikai tad, ja vienlaikus tiek apstiprināts jauns MP (rosina ne mazāk kā 1/3 deputātu, nepieciešama 51 balss).

4. MP netiek gāzts, ja parlaments nobalso pret valsts budžetu.

Šāds balsojums pēc būtības ir destruktīva neuzticības izteikšana MP, kas ir pretēja konstruktīvās neuzticības izteikšanai.

5. Papildu prasības MK locekļiem.

Regulāri ministru ziņojumi Saeimai;

ministru (vai parlamentāro sekretāru) pienākums sniegt ziņojumu, izskatot MK iesniegto likumprojektu 1. lasījumā;

MK locekļu svinīgais solījums.

6. Parlamentāro sekretāru (PS) lomas paaugstināšana.

PS ir tiesības aizvietot ministru tā prombūtnes laikā;

tā kā PS loma pieaugtu, viņus apstiprinātu ar MP rīkojumu (nevis ministra rīkojumu kā patlaban).

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nekāda gadījumā nedrīks atbalstīt bijušo komunistu un padomju izdzimteņu pakalpiņu iniacitīvas!

Draugiem Facebook Twitter Google+