Ar Latviju sirdī 0
Ar tradicionālajām amatpersonu uzrunām, militāro parādi, svētku koncertiem un uguņošanu Latvijā patriotiskā noskaņā aizvadīta valsts proklamēšanas 94. gadadiena. Svinības noslēdza krāšņa uguņošana virs Daugavas svētdienas vakarā. Klātienē Rīgā vērot krāšņo priekšnesumu bija ieradušies tūkstošiem cilvēku.
Valsts svētku dienā norisinājās tradicionālie svētku koncerti, kas skanēja visos novados. Svētku koncerta uzrunā Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka mēs nevaram cerēt uz cilvēku atgriešanos tikai tādēļ vien, ka viņi mīl Latviju: “Diemžēl ar to ir par maz, lai pabarotu un izskolotu bērnus, apmaksātu rēķinus un dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Politiķu pirmais un galvenais uzdevums ir rīkoties tā, lai Latvija top par uzņēmējdarbībai un investīcijām pievilcīgu vietu, lai mūsu izglītības kvalitāte nerada šaubas, lai cilvēki, kas mīl un ciena šo valsti, te justos droši, pasargāti un pārliecināti par savu nākotni.” Viņš atzina, politiķi ir kļūdījušies. “Mūsu kļūdas mums maksāja smagu tautsaimniecības kritumu, kas mērāms vairākos simtos tūkstošu aizbraukušo. Šķiet, tā ir rūgtākā no mācībām, ko esam guvuši atjaunotās neatkarības laikā un kuras sekas vēl neesam spējuši pārvarēt. Esmu par atbildīgu politiku, tādēļ uzskatu, ka vispirms jārada apstākļi, lai aizbraucēji varētu atgriezties un strādāt, nopelnīt sev un savai ģimenei,” uzsvēra Valsts prezidents.
Svētku dienā Valsts prezidents vairākiem Latvijas zinātniekiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, māksliniekiem, mediķiem, militārpersonām un sportistiem pasniedza valsts augstākos apbalvojumus. A. Bērziņš apbalvošanas ceremonijā sacīja, ka, viņaprāt, “Latvija savu virzienu uz augšu ir ieņēmusi”, un pateicās visiem, kas to veicinājuši.
Tūkstošiem skatītāju pulcēja Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 94. gadadienai veltītā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militārā parāde 11. novembra krastmalā. Neraugoties uz drēgno laiku, vērot parādi krastmalā bija ieradušies dažāda gadagājuma cilvēki no dažādiem Latvijas reģioniem.
Bez Latvijas bruņoto spēku karavīriem parādē piedalījās arī Igaunijas Aizsardzības spēku, Lietuvas un Norvēģijas bruņoto spēku karoga grupa, kā arī triju Baltijas valstu kopīgās militārās izglītības iestādes – Baltijas Aizsardzības koledžas – karoga grupa. Gājienā maršēja arī Jaunsardzes dalībnieki.
NBS parādē pārstāvēja septiņas regulāro spēku un triju Zemessardzes novadu vienības, kā arī NBS orķestris. Parādē piedalījās arī divas Valsts robežsardzes (VRS) un pa vienai Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienībai. Parādi noslēdza bruņoto spēku un robežsardzes bruņojuma, tehnikas un transporta demonstrējums.
Plašu rīdzinieku un pilsētas viesu interesi izraisīja arī Valsts prezidenta un citu amatpersonu dalība ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa.
Svētku dienas rītā Doma baznīcā norisinājās tradicionālais ekumeniskais dievkalpojums. Valsts ir ilgtermiņa projekts – ar virsotnēm, bedrēm un atkal virsotnēm, tā dievkalpojumā sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
“Šī ir priecīga, patriotiska diena. Ne tādēļ, ka svētkos uzliekam rozā brilles, bet tādēļ, ka valsts ir ilgtermiņa projekts, uz ko jāraugās kopumā, ne stopkadrā,” sacīja Vanags.
“Valstis pastāv simtiem gadu, piedzīvo arī mēri, karu un iznīcību tā, ka nedzird vairs ne gaili dziedam, ne suni rejam. Un kad tas notiek, ir grūti saskatīt kaut ko labu. Kad tas brīdis vēsturē ir pagājis, tā pati valsts joprojām ir savas nācijas dzimtene un mājas un vislielākajos posta brīžos tajā ir potenciāls augšām celties, lai būtu par dzimtajām mājām. Mēs esam izredzēti starp tautām, ka mums ir sava valsts,” sacīja arhibīskaps.
Vanags norādīja, ka šodien Latvija tiek saukta par Eiropas veiksmes stāstu un Latvijas ekonomika ir visstraujāk augošā Eiropas Savienībā, bet Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (“V”) “slavē pasaulē un viņš dod padomus citu valstu vadītājiem”. To esot prieks dzirdēt, un ne jau tikai nacionālās pašapziņas dēļ, kā par sporta panākumiem. “Visvairāk prieks ir par cerību, ka ļaunākais ir aiz muguras, ka bija vērts, ka ceļš atkal sāk iet uz augšu,” sacīja arhibīskaps.
Premjeru Dombrovski Vanags salīdzināja ar 3. gadsimta diakonu svēto Lavrenci, kura vārds latīņu valodā nozīmējot Lauriem vainagotais. “Kad imperatora Valeriāna kristiešu vajāšanas laikā Romas prefekts pieprasīja Lavrencim atdot baznīcas dārgumus, tas augstā ierēdņa priekšā esot atvedis nabagus, slimus, aklus un kroplus, sakot: “Lūk, te būs! Viņi ir mūsu dārgums,”” skaidroja garīdznieks. Savukārt Latvijas veiksmes stāstu arhibīskaps salīdzināja ar brokastīm ar olu un bekonu – “vista tām dod zināmu ieguldījumu, bet cūkai tās maksā miesu un asinis burtiskā nozīmē”.
“Valsts vadītāji Latvijas panākumos ir ieguldījuši savas zināšanas, apņēmību, darbu, bet uz sava skausta to iznesa tauta, reizēm ar izmisumu, reizēm ar asarām un asins sviedriem. Tauta, kam nav ne zelta, ne sudraba, bet kas deva savu izpratni un nenogurstošu pacietību – unikālu visā Eiropā.
Bez tās arī visprātīgākā valdīšana ātri atdurtos sienā,” sacīja Vanags, uzsverot, ka arī tautai pienākas starptautiskās uzslavas un atzinības.
Garīdznieks arī norādīja, ka tautas pacietību nedrīkstētu pārprast vai izmantot, jo “tautas pacietība nav brokastīm kaujams bekons”. “Kā leģendā par svēto Lavrenci saka gudrs vadītājs: “Lūk, kur ir valsts dārgums – tās ļaudis, tās tauta!” Cilvēki bez zelta un sudraba, bet ar sūru patriotismu, kuri to dod, lai Latvija izturētu un celtos. Ar dārgumiem apietas ar cieņu un saudzīgi, lai tos nesalauztu,” sacīja Vanags.
