Foto – Ilze Pētersone

Priekuļos Nīmaņu kalvē top darbarīki ar mūža garantiju, kas ceļo uz visu pasauli 14

Nīmaņi šogad savai kalvei uzlika jaunu jumtu. Dakstiņos iegūlusi visa Ziedoņa balvas prēmija, ko Jānis pavasarī saņēma par latvisku saimniekošanu. Pirms pāris gadiem kopā ar brāli Matīsu un māsu Karlīni tagadējās tēvamājās Priekuļos dibināta “Autine” – ģimenes uzņēmums, kas nosaukts sena latgaļu pils­novada vārdā. “Nīmaņu” vecā klēts kļuvusi par kalvi cirvjiem, kaltiem, nažiem, kas aizceļo vai uz visiem pasaules kontinentiem. Kāds slavens amerikāņu kokapstrādes speciālists, dabūjis Jāņa kalto rīku, tūdaļ interneta portālā paziņoja, ka beidzot viņa ideālā cirvja meklējumi ir galā, jauno guvumu nosaucot par cirvju Svēto grālu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Lai iegūtu savā īpašumā kādu no “Autinē” gatavotajiem darbarīkiem, jāgaida septiņu mēnešu garā rindā. Nīmaņi kalumiem sola mūža garantiju, un ne velti, jo tie kalti no cietākajiem metāliem. “Amatnieki un uzņēmēji esam netradicionālā izpratnē – taisām cirvjus un nažus vispirms tāpēc, ka mums patīk to darīt, nauda šajā procesā nav primārais,” ģimenes uzņēmuma pamatvērtību formulē vecākais brālis.

Pēcpusdienā Nīmaņu kalvē norimst veseru un mašīnu troksnis. Arī pnei­matiskais āmurs, kuru brāļi uzgājuši Cēsu lūžņu placī, rāmi gaida nākamo dienu. Jaudīgā ierīce mūsdienās paveic mācekļa darbu, skaidro Jānis un piebilst, ka daži par to raucot degunu – sak, kā tad autentiskus darba rīkus var kalt ar pneimatisko āmuru! Vecākais brālis spriež, ka tas esot baigais stereotips – diez vai senatnē kalējs atteiktos no iespējas atvieglot smago darba procesu autentiskuma vārdā. “Visi aparāti, kas atrodas šajā telpā, – pneimatiskais āmurs, slīpmašīnas – evolūcijas ceļā izveidoti, lai cilvēks varētu strādāt efektīvāk, savukārt mēs cenšamies gan sabalansēt pirmatnīgo ar mūsdienīgo, gan atvieglot procesu, ko dod jaunās tehnoloģijas,” prātīgi paskaidro Matīss, kurš kopīgajā biznesā var likt lietā arī savulaik sabiedriskajās atiecībās gūtās iemaņas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nīmaņu senčos nav ne kalēju, ne uzņēmēju, tāpēc brāļi tā īsti pat nevar izsekot, no kurienes izni­ris “Autines” gēns. Priekuļu māju, kas ierīkota bijušajā kūtī un garāžā, jo kādreizējais dzīvojamais nams kara laikā aizgājis postā, patlaban apdzīvo abi vecāki un vecāmamma. Jānis īrē istabiņu pie kaimiņienes, bet Matīss, tāpat kā māsa Karlīne, kļuvis par rīdzinieku. Īpašumu, kuru padomju okupācijas laikā bija ieņēmuši sveštautieši, deviņdesmitajos atguvis vecaistēvs Aleksandrs. Vecajam vīram pat nācies atvairīt kādas saniknotas baltkrievietes uzbrukumu ar mēslu dakšām. Skaistie “Nīmaņi” – pirmās brīvvalsts gados vecvectēva brālis slavenais pediatrs Jēkabs Nīmanis te ierīkojis bērnu slimnīcas palīgsaimniecību – bija nolaisti līdz nepazīšanai. Tagad senču mantojums palēnām atdzimst reizē ar “Autines” kalves dunu.