Mobilā versija
Brīdinājums -1.2°C
Oļģerts, Aļģirds, Aļģis, Orests
Sestdiena, 20. janvāris, 2018
10. janvāris, 2018
Drukāt

Ar latviskuma izjūtu. Lielākie notikumi Latvijas kultūrā 2018. gadā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jau februārī programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" pirmizrādi piedzīvos režisores Madaras Dišleres filma "Paradīze '89".

Autores: Vita Krauja, Linda Kusiņa-Šulce

2018. – Latvijas gadsimta jubilejas – gadā kultūras nozaru dzīvi caurstrāvos koša valsts simtgadei veltīto notikumu varavīksne. Tādēļ šoreiz gada apskatā nepieminēsim daudzus lieliskus, bet tradicionālus notikumus, bet izcelsim vienreizējos, unikālos, kas saistīti ar Latvijas valsts simtgadi. Kas šajā aspektā Latvijā gaidāms 2018. gadā?

NEMATERIĀLAIS MANTOJUMS: “Baltica” un valsts simtgades Dziesmu un deju svētki

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore SIGNE PUJĀTE: “No 16. līdz 21. jūnijam Latvijā vienpadsmito reizi notiks Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, šoreiz ar tēmu “Ziedēšana. Jāņi”, pulcējot 4000 dalībnieku – 235 folkloras kopas, etnogrāfiskos ansambļus, folkloras deju kopas un kapelas, ārvalstu viesus. Lielākais un gaidītākais notikums būs XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI Deju svētki. Svētku nedēļā no 30. jūnija līdz 8. jūlijam Rīgā ieradīsies vairāk nekā 40 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī 21 valsts, kur latvieši uztur un kopj Dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņās dienās svētki izskanēs 64 dažādos pasākumos. Šobrīd rekonstrukciju piedzīvo svētku vēsturiskās norišu vietas – Mežaparka Lielā estrāde un Daugavas stadions –, lai vasarā svētku dalībniekus un skatītājus uzņemtu jaunā un laikmetīgā veidolā.”

TEĀTRIS: Nacionālajam simtā sezona

Latvijas teātru darbinieku savienības vadītāja DAIGA GAISMIŅA: “Šis solās būt lielu ideju, latviskās identitātes meklējumu un izaicinājumu gads Latvijas teātros. Nākamā ir Nacionālā teātra 100. sezona, un tajā ar moto “Gribu Latviju” plānoti tikai latviešu autoru iestudējumi. Kā pirmais septembrī gaidāms Raiņa “Pūt, vējiņi!” (režisors Elmārs Seņkovs).

Valmieras teātrī Indras Rogas iestudēto Blaumaņa stāstu pirmizrāde notiks 23. februārī. Latvijas Nacionālajā teātrī 1. februārī pirmizrādi piedzīvos Viestura Kairiša režisētā “Salome” ar Riharda Štrausa mūziku, bet 8. martā pirmizrāde jaunākajai Artūra Dīča lugai “Arī vaļiem ir bail” Elmāra Seņkova režijā. Pavasarī Dailes teātrī pirmizrāde lugu konkursā uzvarējušajai Alekseja Ščerbaka lugai “Baltā vārna melnā krāsā” (režisors Intars Rešetins), 1. septembrī – Justīnes Kļavas lugai bērniem “Planēta Nr. 85″ (rež. D. Petrenko).”

ARHITEKTŪRA: Venēcijas biennāle

Arhitektu savienības priekšsēdētāja GUNTA GRIKMANE: “Šobrīd Latvijā uzsākti daudzi projekti, no kuriem daļa, cerams, nākamgad tiks pabeigti, “Zuzeum” bijušajās Sapņu fabrikas telpās, Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija, bijušās Preču stacijas rekonstrukcija un Rīgas pils rekonstrukcijas nobeigums, Laikmetīgās mākslas muzeja jaunbūve Skanstē un daudzi citi. Starptautiskā mērogā īpašs notikums būs Venēcijas Arhitektūras biennāle, kurā Latviju pārstāvēs ekspozīcija “100 gadi kopā un atsevišķi”.”

MŪZIKA: viesos pasaules zvaigznes

LNOB direktors ZIGMARS LIEPIŅŠ: “2018. gadā simto jubileju svin arī Latvijas Nacionālās operas un baleta trupa. 15. februārī notiks šā gada pirmā pirmizrāde – Igora Stravinska “Izvirtības hronika” (diriģents Jānis Liepiņš un režisore Margo Zālīte). Šogad simt gadu apritēs arī Lietuvai un Igaunijai, un, atzīmējot trīskāršo jubileju, Baltijas valstu nacionālie operas un baleta teātri sniegs viesizrādes kaimiņvalstīs. 13. aprīlī pasaules pirmizrādi piedzīvos jauns latviešu oriģinālbalets – Jura Karlsona un Aivara Leimaņa “Antonija # Silmači”. 13. maijā pie mums cikla “Dzimuši Latvijā” ietvarā viesosies Mariss Jansons un Bavārijas Simfoniskais orķestris. 24. maijā pirmizrāde būs Gaetāno Doniceti operai “Dons Paskvāle”, ko iestudēs diriģents Mārtinš Ozoliņš un itāliešu režisors Džordžo Korseti. Jūnijā Rīgas Operas festivāla pirmā nedēļa noritēs latviešu oriģināl­operas zīmē. Nākamās sezonas pirmais jauniestudējums, kas pirmizrādi piedzīvos 27. septembrī, būs Riharda Vāgnera opera “Klīstošais holandietis” – pirmais Latvijas Nacionālās operas trupas uzvedums 1918. gadā. Šoreiz to iestudēs diriģents Mārtiņš Ozoliņš un režisors Viesturs Kairišs.”

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore INDRA LŪKINA: “LNSO Andra Pogas vadībā oktobra sākumā Rīgā un Liepājā sniegs Pētera Vaska Obojas koncerta pasaules pirmatskaņojumu, kurā solists būs “Berlīnes filharmoniķu” galvenais obojists Albrehts Maijers. Uzreiz pēc tam LNSO valsts jubilejas zīmē dosies uz Slovākijas galvaspilsētu Bratislavu, kā arī uzstāsies vairākās vietās Vācijā, Šveicē un Francijā, 23. oktobrī – arī Parīzes filharmonijā. “Baltijas simfonisko festivālu” orķestris svinēs vispirms februārī Viļņā ar Artura Maskata “Baltijas dziesmām” un LNSO stīdzinieku piedalīšanos apvienotajā Lietuvas–Latvijas orķestrī. Novembrī Rīgā satiksies visu triju Baltijas valstu vadošie simfoniskie kolektīvi, lai spēlētu mūziku lielam orķestrim ar trim diriģentiem. Gada pirmajā pusē LNSO uzstāsies kopā ar izcilo krievu meistaru Vladimiru Fedosejevu, koncertzālē “Cēsis” pirmatskaņos Ērika Ešenvalda “Vulkānu simfoniju” un 2017./2018. gada sezonu noslēgs ar koncertu Karela Marka Šišona vadībā.”

“Latvijas koncertu” direktors GUNTARS ĶIRSIS: “Viens no būtiskākajiem notikumiem būs valsts simtgades atklāšanas pasākums Nacionālajā bibliotēkā 18. janvārī ar multimediālu izrādi “Gaismas raksti”. Visas pasaules uzmanību piesaistīs izcila tandēma – “Vīnes filharmoniķu” un Elīnas Garančas – koncerts 20. jūnijā Dzintaru koncertzālē Jūrmalā. Koncertcikls “Latvijas gredzens” turpināsies Vidzemē un Zemgalē. “Latvijas koncertu” vērienīgākais sarīkojums būs pieci valsts simtgades svētku koncerti 18. novembrī vienlaikus Rīgā Nacionālajā teātrī un četros Latvijas novados.

Komponistu savienības priekšsēdētāja ANITRA TUMŠEVICA: “Viens no būtiskākajiem notikumiem būs LKS organizētais festivāls “Latvijas jaunās mūzikas dienas 2018″ ar 10 koncertiem.”

LITERATŪRA: nozīmīgākais – Londonas Grāmatu tirgus

Latvijas Grāmatniecības padomes priekšsēdētāja RENĀTE PUNKA: “Jau februārī Ķīpsalā norisināsies gadskārtējā grāmatu izstāde ar plašu kultūras programmu un konferenci. Martā 25. gadskārtu atzīmēs gan Latvijas grāmatizdevēju asociācija, gan ikgadējais grāmatu dizaina konkurss “Zelta ābele”. Ceremonija plānota 14. martā. Aprīlī plaša grāmatnieku delegācija dosies uz Londonu, kur Baltijas valstis būs tirgus fokusa jeb viesu valsts statusā. Dažādās Londonas vietās notiks literāri sarīkojumi ar kopumā 12 autoriem – pa četriem no katras Baltijas valsts. Taču viesu valsts statuss dod iespēju vēl veselai virknei latviešu dzejnieku un prozaiķu viesoties Lielbritānijas literārajos festivālos visa 2018. gada garumā, arī no latviešu valodas angliski tulkoto grāmatu skaits ir ievērojami pieaudzis, un šos tulkojumus turpmāk varēs izmantot latviešu literatūras un Latvijas tēla popularizēšanai arī citās valstīs.”

KINO: gads Latvijas simtgades filmu zīmē

Nacionālā kino centra direktore DITA RIETUMA: “Lielākā daļa gada paies simtgades filmu zīmē. Martā pie skatītājiem nonāks Ivara Selecka filma “Turpinājums”, kā arī Madaras Dišleres ģimenes filma “Paradīze ‘89”, aprīlī – vēl viena ģimenes filma, Ināras Kolmanes “Bille” un Kristīnes Briedes “Baltijas jaunais vilnis”, augustā – Ginta Grūbes “Lustrum”, septembrī – Dzintras Gekas “Kurts Fridrihsons” un Annas Vidulejas “Homo Novus”, oktobrī – Edmunda Jansona animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, bet novembrī programma noslēgsies ar Dāvja Sīmaņa filmu “Tēvs nakts” par Žani Lipki, Gata Šmita “1906” un Rozes Stiebras animācijas pilnmetrāžas darbu “Saule brauca debesīs”.

MĀKSLA: no Baltijas simbolisma līdz Nākotnes valstij

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore MĀRA LĀCE: “Muzejs iesaistīts divos tiešām lielos starptautiskos projektos. Pirmo izstādi “Baltijas simbolisms”, kuru Parīzē, Orsē muzejā, atvērs jau 9. aprīlī, kopīgi veido četri triju valstu muzeji, un LNMM, mūsu Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, ir galvenais koordinators. Otrs starptautiskais projekts gaidāms rudenī, kad organizējam Latvijas dalību Londonas dizaina biennālē. Jau 22. februārī izstāžu zālē “Arsenāls” tiks atvērta izstāde “Nākotnes valsts”, kurai kuratore Elita Ansone 22 mūsdienu latviešu māksliniekiem pasūtinājusi 20 darbus. Patiesi liels projekts būs arī “Portrets Latvijā. XX gadsimts”, izstāde, kas rudenī notiks vienlaikus muzeja galvenajā ēkā Rozentāla laukumā un izstāžu zālē “Arsenāls”. Savukārt mākslas muzejā “Rīgas birža” gaidāma plaša izstāde par jūgendstilu. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā gada noslēgumā notiks izstāde “LV dizaina stāsts 100”, kur tiks apskatītas priekšmetiskās pasaules attīstība Latvijā no 20. gs. sākuma līdz pašām beigām. Tāpat izstāžu zālē “Arsenāls” jūnija sākumā tiks atklāta starptautiskā tekstilmākslas triennāle. Kā ļoti nozīmīgu projektu vēlos izcelt Austrālijas mākslinieka Imanta Tillera darbu izstādi mūsu muzeja galvenajā ēkā vasaras sākumā – viņš ir Vijas Celmiņas mēroga latviešu mākslinieks, tikai citā pasaules malā.”

Daži spilgti tuvākie notikumi Latvijas valsts simtgades buķetē

* Multimediāla izrāde “Gaismas raksti” (18. līdz 21. janvāris, Latvijas Nacionālā bibliotēka);

* Izrāde “Sniega simfonija” – Slava Poluņins, Gidons Krēmers, kamerorķestris “Kremerata Baltica” (30. un 31. janvāris, Dailes teātris);

* Starpdisciplināra mākslas izstāde “CILME / audums kā koncepcija un materiāls Latvijas identitātē” (2. februāris līdz 18. marts, “Rīgas mākslas telpa;

* Baltijas Akadēmiju orķestris (10. februāris – Vidzemes koncertzāle “Cēsis”, diriģents Kristians Jervi; 11. februāris – Latgales vēstniecība “Gors” (Rēzekne), diriģents Guntis Kuzma;

* LATEST. Igauņu laikmetīgā teātra dienas Latvijā (15. līdz 18. februāris);

* Ceļojošā izstāde “100 priekšmeti no Somijas” (16. februāris līdz 8. aprīlis).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+